User
Password

Pārcelties uz dzīvi citur: pilsētā, galvaspilsētā, ārzemēs, uz laukiem...


koijots | 01.01.2008. - 23:59:48 | Views: 4760

Motīvi, praktiskā pieredze savu nodomu realizēšanā, iejušanās jaunajā vidē. Cerību piepildīšanās vai, tieši otrādi, vilšanās. Sarežģījumi, piedzīvojumi... Man tikai negribētos , lai diskusija aizietu par tēmu: vai vajag un ir vērts braukt uz ārzemēm, vai arī jāmeklē iespējas tepat. Tas katram pašam jālemj, bez tam, šāda diskusija jau bija.
Replies (25)
12
koijots | 02.01.2008. - 00:17:27

Es pametu savus laukus (diezgan patālu no Rīgas Latgales virzienā) 21 gada vecumā. No tā laika apgrozos Rīgā un tās tuvumā. Toreiz pārcelties no laukiem uz pilsētu bija gan vienkāršāk, gan grūtāk, nekā pašlaik. Vienkāršāk - jo bija pilns ar visādām rūpnīcām un fabrikām, kurām bija kopmītnes - ej uz kadru daļu, noformējies darbā un saņem vietu kopmītnē, kura bija tikpat kā par velti. Tur dzīvot gan es negribēju, jo nav nekā briesmīgāka par strādnieku "kojām". Bet, ja bija kaut vai kopmītnes pieraksts, varēja kaut kur noīrēt istabiņu, kas toreiz bija krietni lētāk nekā pašlaik. Sarežģītāk bija, ja negribējās strādāt ražošanā, bet gan tādā vietā, kur nebija kopmītnes. Tā paša pieraksta dēļ - bez tā toreiz ne soli nevarēja paspert!
venuss | 02.01.2008. - 11:43:31

Dzimis Rīgā , audzis laukos , un tad atkal Rīga . Kādreiz saistīja lauku romantika . Tagad tikai svaigais gaiss un klusums . Paelpo un atkal atpakaļ uz Rīgu , kur man arī nav nemaz tik slikti , jo esmu pie dabas un ūdens .
kuhtene | 02.01.2008. - 21:09:22

pārcēlos uz Rīgu, kad sāku studēt. paigaidām šeit dzīvot man patīk, patālu gan sanāk uz darbu izbraukāt, bet pārcelties uz laukiem pagaidām netaisos. kamēr nav problēmu izbraukāt...
un vēl es zinu, ka kādreiz pārcelšos atpakaļ uz Liepāju. pēc kādiem gadiem 30... 40
abnormis | 02.01.2008. - 21:46:20

Ну, через 30 - 40 лет, я на такой долгий срок и не планирую ничего!
А, впрочем вы правы, все мы из земли вышли, в землю и вернемся.
Такое правило...
kasis | 02.01.2008. - 21:50:37

peec gadiem 30-40,nu tad kad kuhtene jau pa skuju taku buus aizgaajis :DDD,es visdriizaak iegaadaasos kaadu maajinu kaadaa siltaa vietaa,taa pataalaak no riigas,kautkur spaanijaa vai kipraa un rakstiisu meamuurus ,hi,hi,hi,,,,bet diskusija laikam nav par to :)),,,ja cilveekam ir drosme un apneemiiba,tad noteikti ir veerts braukt un meeginaat sevi apliecinaat citur,,,
rendija | 02.01.2008. - 23:55:02

Uz Rīgu atbraucu, lai studētu. Adaptēties šeit bija viegli. Īpaši, ka man bija skaidrs, no kā es bēgu un ko es vēlos. Zināju, ka Rīgā palikšu uz ilgu laiku. Mana dzimtā puse izmirst. Un turp es nespēju atgriezties vairs, jo tas ir rūgti. Smagi. Visi tie lauku cilvēki, kuri jau aizgājuši "pa skuju taku", kā Kasis teiktu. Mīlīši, tie ir simtiem mirušo, kurus es esmu pazinusi. Desmitiem māju, kuras brūk un ir tukšas. Tie ir izpostīti, izpārdoti meži un ar vītoliem aizauguši tīrumi. Nomācoši.
janisl202 | 03.01.2008. - 02:38:01

Kādu brīdi studiju laikā esmu bijis Rīgā un secināju, ka tā nav vieta, kur es gribētu dzīvot. Patīkami kādreiz turp aizbraukt, bet nav patīkami ilgāku laiku uzturēties - tā drūzma un manāmi sliktākas kvalitātes gaiss kā vidēji Latvijā. Ja akurāt badā būtu jāmirst - varbūt pārceltos turp, bet normālos apstākļos tādu iespēju neizskatu.
Ja runā par laukiem - ir daudz aizaugušu tīrumu tur un brūkošu māju, bet es skatoties uz to redzu vien dabas varenību, kā tā paņem atpakaļ to ko reiz cilvēks ņēmis sev. Dabai piemīt liels spēks un ne jau tīrumus laukos es meklēju, bet tieši dabu. Tās nemēdz būt par daudz, atrasties dabā ir kā būt nepārtrauktā meditācijā, tā ir harmonija, tās priekšā laiks zaudē nozīmi un, protams, daba necieš tukšumu, pilsētās ir daudz tukšuma, daba aizpilda katru centimetru, katru milimetru.
Ja runā par mirušajiem cilvēkiem - tāda ir dzīve, ja negribi to redzēt ir jāmirst. No nāves nekur nepaslēpties, tā ir visapkārt, jebkurā brīdī tā var ķert jebkuru no tiem ko pazīstam, jebkuru kas mums ko nozīmē. Tieši tādēļ arī ir jāmācās no dabas, kas jebkuru nāvi vērš dzīvībā, nevajag savā sirdī nest līķus, vajag to pildīt ar dzīvību, mirušos nesasildīsi, bet dzīvajiem vajag siltumu. Nedzīvojiet pagātnei, necentieties atkal iekāpt tajā pašā upē, meklējiet jauno, jo vecā vairs nav, tas ir pagājis apgūts un neko vairāk nesniegtu pat ja to atsauktu atpakaļ.
kasablanka | 03.01.2008. - 03:03:25


Garīgi vienkārši un veseli ģimeniski orientēti cilvēki tiecas uz laukiem pie gaisa un kokiem. Šizoīdie tiecas uz burzmu starp betona mūriem, kur pūlī var justies anonīmāks. Homotauta tomēr ir pilsētas tusiņš.
koijots | 03.01.2008. - 05:33:35

Kasablanka, tu jau atkal te birkas karini! Lielpilsētas dzīvei ir sava pievilcība, uz to tiecas ne tikai šizoīdie. Pat, ja nerunājam par lietas praktisko pusi - profesija, darba iespējas un t.t. Bet tas - pilsēta, lauki - jau vispār stiepjams jēdziens. Vai piemēram, Cēsis, Ventspili, Valku un t.t. pieskaitīt pie pilsētām vai laukiem. Ne jau par formālo statusu te runāju, protams, bet par sajūtām , dzīvesveidu. Un arī Rīgā var dzīvot kādā klusā rajonā nelielā mājā, kur no lielpilsētas anonimitātes ne vēsts. Visi zina visu par visiem vēl vairāk nekā kādā lauku miestā. Par to homotautu gan tev taisnība.
memories | 03.01.2008. - 08:38:41

es uz Rīgu atbraucu, kad man bija 15, un atpakal nevelk nemaz,,ciemos pie vecakiem aizbraucu kadas 3-4 reizes gada,,un ar to ir gana,,,
vai es gribeetu kkur citur dziivot??pagaidam ne,,jaapabeidz skola, un tad jau gandriiz 100 procenti, ka emigreesu,,,
piemeeram uz eegjipti,,,ne straadaat, bet vnk dziivot, un tas sevii ieklauj ari darbu...

rendija | 03.01.2008. - 18:10:44

Jaanis202,
nāve ir dabiska, neapšaubu. Taču tikpat dabiska ir arī atjaunošanās. Bērniem ir jādzimst un jātop pēcnācējiem. Vienu māju vietā jāslienas citām. Bet nav normāli, ka manas dzīves 30 gadu laikā no Latvijas kartes zūd veseli ciemi. Nav normāli, ka laukos es to vien dzirdu- saslimis/nomiris/saslimis/nomiris. Un tikai pāris reizes gadā kāds būtu dzimis jeb apprecējies! Nav normāli, ka ceļi aizaug un mežacūkas rok tepat zem logiem.
Ir labi dzīvot sociāli adaptētos laukos. Nevis teju meža vidū.
janisl202 | 04.01.2008. - 02:44:17

rendija - nav noslēpums, ka Latvijā ir tikai viena pilsēta un tā ir valsts politika. Kamēr politiku nemainīs, tikmēr šeit būs pilsētvalsts un tā pārējā formālā teritorija nebūs vērā ņemama. Es zinu kā izskatās laukos - drīzāk būtu jāsaka mežos, jo citādas aktivitātes nav. Es vēlos tur dzīvot, bet lieliski saprotu, ka ne strādāt - tur nav ko darīt, nav neviena uzņēmuma, ja ir - maksā tik maz, ka izdevīgāk neko nedarīt.
koijots | 04.01.2008. - 09:43:32

Jani, tu bišķīt pārspīlē ar to - vienu pilsētu. Esmu bijis diezgan daudzās, gandrīz visas mainās, attīstās un, nebaidīšos apgalvot, dzīve tajās nav nemaz tik slikta. Protams, Rīgā iespēju vairāk, bet tā pašas Cēsis Ventspils, Valmiera, Talsi un t.t. nav nekāda "čuhņa". Nemāku teikt par Latgales pilsētām, maz sanācis tajās būt. Atceros, cik vienmuļi pelēcīga un nepievilcīga vēl pavisam nesen bija Jēkabpils. Bet tagad... i pazīt nevar. Jāni, iesaku Tev kaut nedaudz pabraukāt vasarā pa Latviju, pats redzēsi, kā tavi priekšstati mainīsies! Par laukiem gan maz ko zinu teikt, jo neko daudz vairs par tiem nezinu. Bet ir vēl tāda lieta, ka jaunībā jau daudzus velk uz lielpilsētu, vilina tās gaisotne, dzīves stils un t.t.Bet tāda jau gan Latvijā ir tikai viena.
busssi | 04.01.2008. - 10:25:02

Njā, grūti ko te teikt, bet labi... redz mēs jau lielpilsētā sēžot varam raudāt, ka lauki un mazpilsētas izmirst, bet, ja būtu jābrauc un jādzīvo tur, būsim godīgi, cik esam gatavi atstāt, tomēr ērto un iekartoto dzīvi Rīga?!... nu lūk..tāpēc par lauku iznīcību Rendij un Jānisl202 labāk nerunāsim.
Sanāks tāpat, kā ar Abreni, vajag, vajag, bet, ja būtu jābrauc tur dzīvot un strādāt 99,99% uzreiz pateiktu- nē!!!!
rendija | 04.01.2008. - 10:50:16

Busssi,
man ir visas tiesības runāt par lauku izmiršanu. Un patiesībā kuram tad- ja ne man? Esmu pa laukiem no bērna dienām tā rāvusies, ka domājams savu duci pilsētnieku esmu nodrošinājusi jau avansā. Turklāt, manā gadījumā nav runa par atgriešanos. Nekur vēl jau neesmu pa īstam aizgājusi. Esmu divmāju augs. No pilsētas ņemu, ko tā dod tajos starplaikos, kad bez manis laukos var iztikt. Bet savu trešdaļu gada joprojām esmu laukos, lai rukātu. Tā nu tās nav tikai teorētiskas runas.Un Jānim taisnība, laukos tu vari dzīvot, bet reāli jāpelna pilsētā.
Sorry, pusi tādas Ludzas un Rēzeknes uztur pelnoši bērni Rīgā, Anglijā, Īrijā un Zviedrijā. Tādēļ jau šogad, piemēram, pat Ludza uz Zs bija krāšņāk izrotāta kā pati Rīga. :)
gotama | 04.01.2008. - 11:21:27

Jā tie arī ir vienīgie apsvērumi dzīvei Rīgā,ucc-ārvalstīs.
Kā tieku no Rīgas burzmas un neapmierinātajām sejām prom uz savu mīļo Bausku,atkal iestājas dvēseles līdzsvars.
venuss | 04.01.2008. - 12:01:55

Lembergu no cietuma atbrīvot ! Un par Ludzas vai Rēzeknes mēru ! Un lai padalās ar saviem miljoniem !
koijots | 04.01.2008. - 14:02:00

Nabaga Rendija! :D. Es jau ar esmu no laukiem, bet jau krietni sen kā tos pametis. Ceru, ka es arī esmu tai ducī iekšā, ko tu esi nodrošinājusi avansā. :D. Bet atceroties savu pārcelšanos uz Rīgu, dažreiz mazliet gribas pasmaidīt. Cik forši man likās līdz pēdējai iespējai piestūķētā trolejbusā braukt uz darbu, vai, vēl labāk, no tā... Kā patika klīst pa Vecrīgu un Rīgas centru, apmeklēt kinoteātrus (toreiz rādīja daudz labu filmu un biļetes maksāja kapeikas). Uz krogiem gan reti aizgāju, tie mani nekad nav interesējuši. (arī tagad savu VT dzeru mājās :D). Un pat drausmīgās Ķengaraga blokmājas man patika (šausmas!!!!). Un tā apziņa, ka ESMU RĪDZINIEKS!!!! Kaut arī sava mitekļa man ,protams, nebija, tikai īrēta istabiņa. Un tikai viena lieta mazliet maitāja prieku - man nepatika tas darbs, kuru kopmītnes pieraksta dēļ biju spiests strādāt.
assen | 04.01.2008. - 16:07:52

Es kaa bankaa dziivoshu laukos... bet tas vairaak uz muuzja otro pusi (ja tik ilgi nodziivoshu)... :)
Nu ne taados laukos, kur vistas un govis audzee, bet kaadaa mazpilseetaa gribeetu pameegjinaat adziivot...
rendija | 04.01.2008. - 16:53:04

:D, jā, Venus, es jau arī par to pašu!
12
© Gay.lv. All Rights Reserved.
Contacts  |   Advertise  |   Terms of Service  |  Privacy Policy  |  

Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.