normāls/nenormāls

dust | 04.11.2007. - 21:21:24 | Views: 4612

Man šodien sanāca neliela diskusija ar kādu cilvēku, kurš man pajautāja tādu lietu: kas ir pieskaitāms, kas nepieskaitāms (respektīvi - normāls/nenormāls) no tāda filozofiskā viedokļa...
Nu es viņam izklāstīju savu nostāju šajā jautājumā.. :) proti:
Tiem kuri sevi uzskata par normāliem - varbūt vajadzētu mēģināt pieļaut domu ka tā varbūt nemaz nav... mēs taču katrs cilvēks, katrs indivīds esam Unikāli... bet Unikāls pēc definīcijas ir savādāks, citāds, ne-normāls (nenormāls). No kurienes tad arī radies valodiskais "traks, nenormāls, etc"... jocīgi ne... :)
Unikalitāte=subjektivitāte=šizofrēnija=galējība.
Pēc būtības "normālu" cilvēku sabiedrībā nav mākslas, i mean tā nevar rasties absolūti normālos apstākļos. Jebkura māksla ir novirze no normas, tas cik liela tā nobīde ir atsevišķos gadījumos negatīvi korelē ar šīs mākslas popularitāti.
Te gan jāpiebilst - kur parādās šizofrēnija, tas jau vairs nav filozofisks viedoklis... tāpēc šo domu tālāk neattīstīšu...

swallowlv | 04.11.2007. - 21:38:21

es = nenormāls!

mistiq | 04.11.2007. - 21:47:27

Normāls manuprāt nav vis kāds konkrēts šablons, bet gan drīzāk "apgabals", robežas, kuru ietvaros cilvēks vēl tiek uzskatīts par adekvātu un normālu. Šāds jēdziens nekādā ziņā nav pretrunā ar pieņēmumu, ka katrs cilvēks ir unikāls, jo šo "normālo" robežu ietvaros var būt n-tais skaits variāciju, dažādu kombināciju un īpašību. Liberālā sabiedrība šāds "normas" jēdziens ir pietiekoši plašs, neradot nekādas īpašas barjeras indivīda iekšējai izaugsmei un pašaizpausmei un nekādā mērā neliekot viņam pakļauties šabloniem vai stereotipiem.

Savukārt normu noliegšana būtu absolūti bezatbildīga un anarhistiska pieeja, kas novestu pie nekontrolējamām cilvēka dabas izpausmēm un domāju mēs visi esam vienisprātis, ka cilvēx savā būtībā vairāk vai mazāk bet tomēr ir dzīvnieks un, ja emocijas un ķermeni nepakļaut saprātam, tad šāds indivīds ir kaitīgs sev un sabiedrībai. Normas jēdziens ir vajadzīgs tajā gadījumā, ja notikusi sistēmas kļūda paša cilvēka saprtātā un viņš pats vairs nespēj uztvert sevis darīto objektīvi un izvērtēt tā sekas.

Cita lieta - ja ar normas jēdzienu sāk manipulēt un locīt to kādai sabiedrības grupai izdevīgā gaismā, tad, protams, šāda norma zaudē jēgu un par "nenormāliem" cilvēkiem var kļūt pavisam normāli indivīdi pēc vispārcilvēciskiem kritērijiem.

Savukārt runājot par mākslu - tai jābūt neikdienišķai, neparastai, uzmanību piesaistošai, izgaismojot tādus cilvēka būtības un dzīves aspektus, kuri lielākoties paliek nepamanīti vai neizskaidroti. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Pāri "normai" manā skatījumā mākslai gan nav jāsniedzas, jo tad, piemēram, skulptūras no cilvēku līķiem vai gleznas ar asinīm tiks uzskatītas par mākslu, kas manuprāt nav pieņemami.

dianasw | 04.11.2007. - 22:38:40

ja diskutee par to, kas ir nenormaals un kas ir normaals, tad jaasaak ar to, ka ir jaanosaka robezjas un galeejiibas peec kaa spriezj.

Ja mees runaajam par uzvediibu, tad arii tas ir subjektiivs viedoklis, jo katrai tautai, naacijai, valstij, gjimenei ir sava sapratne par to, kas ir normas robezjaas un kas nav.

Ja mees spriezjam par sexualitaati un taas normaalumu, tad diskusija var un tiks novirziita subjektiivi tajaas sliedees, kas balstiitas uz to, kas konkreetajam cilveekam shkjiet pienjemams.

Ja savukaart censhas to visu pasniegt un noskaidrot objektiivi, tad jaagriezjas vai nu pie fiziologjijas , psihologjiska vai tiiri kulturaala aspekta.

Un atbilde uzdotajam jautaajumam buutu - nav taadas konkreetas definiicijas NORMALAM un NENORMAALAM..

kasablanka | 04.11.2007. - 23:55:08


Norma=viduvējiskums, viegli izteikta plānprātība (bet ne idiotisms medicīniskā nozīmē). Ar jūtamu novirzi uz augšu vai leju no "normas" suga pati iznīdē instinktīvi pašsaglabājoties.

janisl202 | 05.11.2007. - 02:50:10

100% normālu cilvēku nav, jautājums ir tikai vai viņu ilūzijas, kompleksi, egoisms, murgi un kārības ir pieņemamās robežās vai kļūst traucējošas sabiedrībai. Pilnīgi veselu cilvēku nav, bet ciktāl cilvēks apzinās savus defektus, tiktāl viņš nav traks - visi trakie nezina, ka ir traki, būt trakam nozīmē nespēt sevi vērtēt. Ja vērtētu - spētu koriģēt un palikt normas robežās, apzināties problēmu ir būt pusceļā uz tās atrisinājumu.

cinkuriitis | 06.11.2007. - 15:34:20

ja vājprāts ir definējams kā garīga nestabilitāte,tad vājprāts ir cilvēces normālstāvoklis.

dust | 06.11.2007. - 23:11:27

ja vājprāts ir definējams kā garīga nestabilitāte,tad vājprāts ir cilvēces normālstāvoklis.

ideāla atbilde... :) paldies

mistiq | 06.11.2007. - 23:37:30

nu nez, absolūti tam nepiekrītu :)

klassboy | 07.11.2007. - 11:38:55

vse nenormalnije kazdij posvojmu.

buciitis | 07.11.2007. - 14:20:59

saakshu ar to, ka normaals,nenormaals nav sinoniimi vaardiem pieskaitaams, nepieskaitaams. Manupraat visi pieskaitaamie savaa zinjaa ir normaali un nenormaali riikojushies dazaadaas dziives situaacijaas, bet visi nepieskaitaamie, jeb riiciib nespeejiigie vienmeer riikojas nenormaali. Taa arii ir atshkiriiba. :)

saligiator | 07.11.2007. - 14:36:53

cik pretiigs vaards=normaals. Es uzskatitu to par vislielaako apvainojumu, jo iipashi no kaada drauga.

janisl202 | 07.11.2007. - 15:49:09

Varbūt kāds normālais sēž uz debesu maliņas, bet ne jau nu uz Zemes...

mistiq | 07.11.2007. - 15:55:29

ak kungs, cilvēki mūsdienās tik ļoti cīnās par savu personību, ego, cenšas pierādīt visiem ka ir unikāli un īpaši... lai gan nevienam nekas nav jāpierāda un katrs cilvēks ir unikāls un īpašs pēc definīcijas. Tad kādēļ līst no ādas laukā, cenšoties pierādīt ka esi nenormāls..? vai tad tiešām tas ir vienīgais ar ko mēs spējam izcelties no pūļa..?

nez, bet neuzskatu ka cilvēkam vajadzētu lepoties ar frāzēm "neesmu normāls" utt. Jā, var teikt "neesu parasts", "neesu vienkāršs"... savukārt "normāls" tas tomēr ir kaut kas nedaudz vairāk par uzvedību un neatbilstību sabiedrības prasībām... es nerunāju par garīgu veselību, bet nu jebkuram cilvēkam vajadzētu būt "normālam cilvēkam" - respektīvi, atbilsošam cilvēcības kritērijiem, lai cilvēks būtu vārda "Cilvēks" cienīgs... Un saspuroties katrā mirklī, tiklīdz sadzirdi kādu tevi nosaucam par "normālu" ir absolūti bērnišķīgi... kā izdurt lūpu, nokrāsot matus, un censties ieriebt visai pasaulei ar frāzēm "visi mani ienīst, negribu būt tāds kā visi utt" :D

Jā, es noteikti neesu vienkāršs, parasts, ikdienišķs, varbūt pat nedaudz dīvains... bet es noteikti esu NORMĀLS cilvēks... vismaz tiecos tāds būt... un manī neizraisa cieņu neviens cilvēks, kas tiecas uz pretējo...

kasablanka | 07.11.2007. - 18:47:44


Pusžargonā "normāls vecis" ir vecis, kurš netaisa sūdus un ar kuru var sarunāt ģelas.

Daudzu izpratnē "normāls cilvēks" = "standarta cilvēks". Skrūve, kas zin savu vietu sociālajā mechānismā, darbojas ieeļļots, izpilda savas "funkcijas", zvaigznes no debesīm neķer, pārāk bieži neslimo (t.sk. ar veneriskajām), atražo sugu, mīl seriālus un lamā reklāmu TV un politiķus, dīvānā atgāzies rij pelmeņus, bet grib notievēt... etc.

Katram sava izvēle un spējas (iespējas) realizēties... :))

maikls | 07.11.2007. - 19:24:48

Normāls saskaņā ar definīciju vārdnīcā ir "tāds, kas atbilst normai". Es uzskatu, ka visas normas ir nedabiskas, necilvēcīgas, slimu cilvēku radītas mentālas konstrukcijas, kuras citi tikpat slimi cilvēki pieņēmuši par labu esam un seko tām.

Tāpēc normāls cilvēks manā izpratnē ir necilvēcīgs un apkaunojums gan sev, gan cilvēcei. Jo, kā jau minēja mistiq, katrs cilvēks ir unikāls un īpašs, līdz ar to nav loģiska pašu normu esamība kā tāda, nerunājot par vēlmi atbilst normām vai pataisīt citus par normai atbilstošiem. Pašu normu esamība ir nenormāla. :)) Normu esamība diskreditē cilvēci. Normas cilvēkus pataisa par kopijām, par kopiju kopijām. Normāla dzīve ir bezjēdzīga dzīve, jo dzīve nav domāta tam, lai es atdarinātu citus. Dzīves jēga ir radīt, nodzīvot dzīvi savā īpašā veidā.

mistiq | 08.11.2007. - 00:37:22

ui yohaidī ku liels nenormālo cilvēku bars savācies! Uz Tvaikeni, visi FIXI uz Tvaikeni!!! :DDD

Bet ja nopietni - šķiet homofobija jau kā Pavlova sunim gejiem ir iemācījusi uz vārdu "norma" reaģēt ar bailēm un dusmām... vēlreiz atkārtoju savu domu: norma NAV robeža vai šablons... normāls NAV standarts vecis, kā kasablanka aprakstīja...
Norma ir plašs jēdzienu spektrs, kas pieļaju ļoti lielas variācijas, tomēr saglabā zināmas robežas, teiksim, cilvēka dzīves vērtības cienīšanu un citām cilvēciskām vērtībam. Un ja sekot šādām normām ir "slimu cilvēku radītas mentālas konstrukcijas, kuras citi tikpat slimi cilvēki pieņēmuši par labu esam un seko tām.", tad piedodiet atvainojiet - nav brīnums ka šādā pakaļa pašlaik atrodamies, jo gaisā sāk ļoti sitpri ost pēc anarhijas un sociālā haosa...

janisl202 | 08.11.2007. - 03:55:17

Tur jau tā lieta, ka neko nedod, ja seko normām. Ko dod, ja kāds grib slepkavot, bet normas dēļ to nedara? Neko! Viņš ir slepkava. Es neslepkavoju ne tādēļ, ka ir šāda norma, es to nedaru, jo pats neesmu savienojams ar vardarbību - tā ir mana būtība nebūt vardarbīgam. Sekot normām? Tāpat agri vai vēlu apspiestais uznāks virspusē. Ja vēlies slepkavot - nekādi likumi un tradīcijas no tā nespēs atturēt uz ilgu laiku. Tāpat arī ir ar mīlestību. Ko dod sekošana normai - apprecēt pretējo dzimumu, būt dziļi nelaimīgam un sapņot par iespēju aizšļūkt pa labi, ne pa kreisi. Nekad nevajag sekot normām. Ja esi slepkava, tad slepkavo. Ja esi heteroseksuāls veido šādas attiecības, ja homoseksuāls tad citas. Ir jābūt pašam sev. Nedrīkst dzīvot svešu dzīvi. Liela daļa to normu ir utopiskas, uz cilvēkiem neattiecināmas... Pilnīgi normāls cilvēks būtu robots, kas strādā pēc sabiedrības programmas, kura starp citu garantē nelaimīgumu. Nevar dzīvot svešu dzīvi un būt laimīgs.

maikls | 08.11.2007. - 09:04:39

Mistiq, vai nav tā, ka pakaļā atrodamies tieši tāpēc, ka visi (gandrīz visi) seko vai cenšas sekot normām? Lielākā daļa cilvēku seko normām un pielāgojas sabiedrībai, bet mēs esam, kā Tu saki, pakaļā, tātad loģiski ir secināt, ka tur esam tieši šo normālo cilvēku dēļ, jo viņi ir tie, kas veido sabiedrības vairākumu un diktē spēles noteikumus.

Manuprāt, tieši sekošana normām rada problēmas, jo problēmas rodas no tā, ka cilvēki sevi apspiež, ir stresā, ir nelaimīgi, un no visa šī negatīvā tad dzimst destruktīva un vardarbīga rīcība. Ja cilvēks ir viņš pats un necenšas sekot normām, tad nav nekādas apspiešanas, nav kur rasties agresijai, tad var pilnā mērā izpausties viņa cilvēcība, līdzjūtība, mīlestība, strādīgums.

oomny | 10.11.2007. - 05:51:42

džeki, jūs varētu vikipēdiju rakstīt.

mistiq | 11.11.2007. - 14:30:29

heh, katrs runā par to, aks viņam sasāpējies vai aktuāls. Janisl202 uzreiz pāriet uz nomrālām VS homoseksuālām attiecībām, lai gan runa totāli nav par to.

Maikl, ok, ja norma ir tā, kas traucē mums dzīvot, tad atteiksimies no JEBKĀDĀM normām! Aiziet! Kā tu iztēlojies šādu pasauli? Man tas pagaidām izskatās pēc totālas anarhijas, kur visi rauj katrs uz savu pusi un dara to, ko grib. Jā, slepkava paliek slepkava, neatkarīgi no normām... bet ja slekpavot "nav normāli" - tad šāds cilvēks to nedarīs, baidoties atriebības... vai, pat ja izdarīs - tiks izolēts no sabiedrības kā neveselīgs elements, līdzīgi kā gangrēnas gadījumā - nenogriezīsi laicīgi inficēto pirkstu... jau drīz vien nāksies cirst roku nost...
Tas ir tikai viens no piemēriem.