LPP grib sagrābt SIF
piekuns
| 21.06.2007. - 11:22:22 | Views: 2027
Integrācijas lietu ministra aicinājums rada bažas par centieniem mazināt SIF neatkarību
Vita Dreijere
Diena, Ceturtdiena, 21. jūnijs (2007)
Lai gan nevalstiskās organizācijas (NVO) akcentējušas, ka Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) jābūt neatkarīgam, Saeimas koalīcijas partijas tomēr vienojušās piekrist īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna (LPP/LC) aicinājumam līdz rudenim Saeimā neskatīt SIF likuma grozījumus. Tas skaidrojams ar ministra vēlmi fonda budžetu pakļaut viņa vadītajam sekretariātam, jo izskatīšanai virzītā likuma redakcija paredzēja, ka SIF budžets ir autonoms. Savukārt SIF un NVO pārstāvji ir nobažījušies, ka tādējādi fonds tiks padarīts par vienas ministrijas izpildinstitūciju.
Ar O.Kastēnu Dienai trešdien neizdevās sazināties, taču viņa pārstāve Zane Lielķikute skaidro: O.Kastēnam esot bažas par to, ka fondam tiktu sniegta pārāk liela neatkarība un tas varētu tikt pielīdzināts ministrijai. Lai gan likuma grozījumi paredzēja, ka SIF būs integrācijas lietu ministra sekretariāta pārraudzībā, sekretariāts neatkāpjas no vēlmes kontrolēt arī tā budžetu. "Jebkura fonda līdzekļi iet caur kādas ministrijas budžetu, un tas nav nekas jauns," saka Z.Lielķikute.
Šāds O.Kastēna priekšlikums rada bažas, ka fonds būs pārāk atkarīgs no vienas ministrijas un līdz ar to arī no vienas politiskās partijas, norāda SIF direktors Nils Sakss. Patlaban SIF administrē gan valsts budžeta, gan ES līdzekļus, kopumā vairākus miljonus latu. Taču Latvijas pilsoniskās alianses eksperte Zita Miezaine uzsver — ja politisko spēku ietekme uz fonda darbību būs tik liela, kā iecerējis O.Kastēns, tas varētu traucēt fondam piesaistīt starptautiskos donorus, jo tieši fonda politiskā neatkarība ir viens no viņu galvenajiem kritērijiem. Turklāt SIF kompetence pārsniedzot integrācijas lietu ministra sekretariāta kompetenci, jo SIF ietver arī, piemēram, jautājumus, ko pārzina Labklājības ministrija. Uz SIF naudu var pretendēt arī dažādi iecietības veicināšanas projekti, piemēram, lai vairotu iecietību pret seksuālajām minoritātēm, par kurām asi izteikušies vairāki LPP biedri.
Par SIF fonda likuma grozījumu virzību trešdien lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, taču tur, komisijai neesot pilnā sastāvā, tika pieņemts lēmums grozījumus virzīt tālāk izskatīšanai Saeimas sēdē. Pretējās domās jau tad bija komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC), kurš gan, vaicāts par savu motivāciju grozījumu virzību apturēt, norādīja, ka Dienai "nevajadzētu sacelt traci". "Es ļoti neieteiktu mani padarīt par grēkāzi," viņš sacīja, paskaidrojot, ka esot iestājies par partijas biedra iesniegto priekšlikumu arī tādēļ, ka fonda statusu pretrunīgi vērtējusi Finanšu ministrija.
Taču jau pēcpusdienā par atbalstu LPP/LC un grozījumu virzības apturēšanu vienojušies arī pārējie koalīcijas partneri. Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis skaidro, ka SIF vadības priekšlikums ir dārgāks, turklāt šis jautājums neesot "tik degošs", tāpēc var pagaidīt līdz rudenim. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdis Augusts Brigamanis norāda, ka šis jautājums N.Saksam un O.Kastēnam "pašiem savā starpā jāizspriež".