tiem, kam interesē politika - labs raksts

frodo | 09.06.2007. - 18:42:02 | Views: 1721

Krišjānis Kalnciems, SIA „Centrāle” direktors, www.delfi.lv
"Mērķi bez ideāliem šķeļ sabiedrību, ir jāstrādā sabiedrības saliedēšanai" –jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā jau izcils mediķis, spēj diagnosticēt Latvijas sabiedrības vainas. Bez tam viņa vērīgā ķirurga acs ir pamanījusi, ka saliedētība sabiedrībā rodas tad, kad cilvēkus vieno ideāli, piemēram, ideāls par jebkuru cilvēku kā sabiedrības augstāko pamatvērtību.

Tiktāl viss būtu idilliski. Idillei treknu punktu pieliek tas, ka Latvijas politiskajai elitei tādi sabiedrības saliedētībai vitāli nepieciešami ingredienti kā savstarpēja cieņa (pret visiem – ne tikai pret saviem "siles" biedriem), atklātība, godīgums, un cilvēkmīlestība ir tādā pašā vērtībā kā vampīram apses miets vai sudraba lode.

Es patiešām nevēlos demonizēt valdošo politisko eliti. Piemēram, tajā pašā Tautas partijā, kas sekmīgi ir pārmantojusi kompartijas "cēlākās" iezīmes (blatu sistēmu, ģenerālsekretāru "ierindas biedra" izskatā, necaurspīdīgumu pieņemamajos lēmumos utt.), ir rodami ļoti daudzi spējīgi bijušie ideālisti, kas kā vienīgo iespēju īstenot savus profesionālos sapņus, ir saskatījuši iespējā iestāties Partijā. Protams, ideālisti ikdienā, esot vienā kompānijā ar augstākās raudzes nihilistiem, sev reizēm pat nemanot, pārtop par vēl augstākas raudzes nihilistiem.

Taču šī transformācija no ideālista par nihilistu nenotiek tik nesāpīgi tās draņķa sirdsapziņas dēļ. Piedalīšanās dažādās shēmās, sakot ar digitalizācijas afēru un beidzot ar triviāliem būvniecības konkursiem, prasa apgūt melošanas prasmi, spēju neuzticēties cilvēkiem, uzspļaut uz plašākas sabiedrības interesēm, ja tas ir vitāli nepieciešams sava klana izdzīvošanai. Un, lai cilvēks šādā situācijā spētu sadzīvot ar sevi, neaiziet "pa fāzēm", tikt galā ar vainas apziņu, viņam faktiski pastāv divas iespējas – vai nu godīgi, nebaidoties no iespējamā soda un sabiedrības nosodījuma, atzīties un patiesi nožēlot izdarīto, vai arī izvēlēties to ceļu, kuru izlēma iet valdošās koalīcijas Saeimas deputāti – "stipendiāti" balsojot par Valsts prezidentu. Šis balsojums bija plašs solis savu "vērtību" padarīšanai par sabiedrībā plaši pieņemamām normām. Ir taču krietni labāka pašsajūta, ja Valsts prezidents ir šķietami mūsējais ar milzīgu (tik milzīgu, ka pat asais ķirurga prāts neatceras, cik milzīgu) aplokšņu "ņemšanas" pieredzi.

Tādējādi Valdim Zatleram, ja viņš nevēlas ievest valsti pilnīgā savstarpējās neuzticēšanās, sašķeltības, šizofrēnisku melu tupikā, ir jāspēj būt par tādu kā izcilu dubultaģentu valdošās koalīcijas korupcijas aplokā, jābūt kā sudraba lodei vai apses mietam. Valdim Zatleram ir jāspēj būt kā indīgai čūskai katra "stipendiāta" un viņu saimnieku azotēs un negurstoši jāstrādā piesauktās sabiedrības saliedētības labā, vairojot uzticēšanos, savstarpējo cieņu, atklātību Latvijas cilvēku sirdīs. Lai kā Valdim Zatleram klāsies, esot prezidenta amatā, droši varu apgalvot, ka viņš paliks Latvijas vēsturē kā Prezidents Tupiks – tupiks valdošās koalīcijas infantilajai vēlmei vēl kādu brīdi nenest atbildību par neatkarības gados sastrādāto, vai arī kā tupiks Latvijas valsts attīstībai, mūsu pašu un mūsu līdzcilvēku nākotnei.

Diez vai vajag plaši paskaidrot, kāpēc Zatlers kā kaismīgs korupcijas kāvējs, būtu tupiks dažam labam Jūrmalgeitas varonim. Ja tomēr kādam rodas neskaidrības šajā jautājumā, variet droši rakstīt uz tupiku, proti, Matīsa cietumu, pilsonim A. Lembergam.

Kas ir daudz būtiskāks, nekā seriāla "Shēmotāji arī raud" pārstāsts, ir izpratne, kāpēc Zatlers tikpat labi var kļūt par tupiku gan Latvijas ekonomiskajai attīstībai, gan cilvēku cerībām uz labāku nākotni, ja vien viņš pilnībā attaisnos savu politisko krusttēvu cerības.

Tā pati atklātība, godīgums, uzticēšanās līdzcilvēkiem ir reālas, ne tikai deklarētas pamatvērtības jebkurā kaut cik attīstītā ekonomikā. Valsts, kurā cilvēki nespēj uzticēties viens otram, kurus nevieno kopīgas vērtības, nekad nekļūs par ekonomiski attīstītu valsti, jo, lai izgudrotu ļoti sarežģītas un dārgas lietas, cilvēkiem ir jāspēj sarunāties, dalīties ar informāciju. Starp citu, šādi funkcionējoša sabiedrība absolūti nav valdošās koalīcijas interesēs, jo nekur pasaulē šādas atklātas, cieņas pilnas sabiedrības nepārvalda korumpantu korporācija.

Tāpēc jebkuram godājamam uzņēmējam, pirms tas sūdzas par darbaspēka lojalitātes, pozitīvu vērtību, uzticēšanās trūkumu vai arī par konkurentu veikto izvairīšanos no nodokļu nomaksas, būtu saprātīgi padomāt, kā palīdzēt Valsts prezidentam Zatleram vai arī jebkuram citam korupcijas kāvējam, iznīdēt to koruptīvo kultūru, kas apzog mūsu pašu valsts ekonomikas izaugsmes iespējas simtiem miljonu latu apmērā – uz šī potenciāli neiegūto ieņēmumu fona jebkura digitalizācijas afēra šķiet kā trīskapeiku bulciņas zādzības mēģinājums.

frodo | 09.06.2007. - 18:42:09

Tiktāl par to, kāpēc Zatlers var izšķirt Latvijas ekonomikas attīstības likteni. Taču kā Zatlera hipotētiskā līdzdalība augstākā līmeņa korumpantu nežēlīgā vajāšanā pa Saeimas un valdības gaiteņiem var pozitīvi ietekmēt Tavu dzīvi?

Augstākās politiskās korupcijas gals Latvijā nozīmē uzticēšanās atjaunošanos līdz šīm melīgajai valstij (vadošo politiķu izskatā), savukārt spēja uzticēties savai valstij nozīmē spēju aizvien vairāk uzticēties līdzcilvēkiem, būt atklātiem un sirsnīgiem attiecībās ar viņiem.

Tā kā Latvijas valsts pastāvēšanas jēga nav tajā, lai visiem spēkiem palīdzētu nenokļūt cietumā dažām korumpētām personām (vismaz Satversmē nekas līdzīgs nav apgalvots), bet gan tajā, lai visi Latvijas iedzīvotāji justos pēc iespējas laimīgāki, respektētāki un uzklausīti, tad jebkura sevi par brīvu uzskatoša cilvēka izvēle būtu parādīt valdošajai korporācijai gaidāmajā referendumā to pašu, ko mums pa Saeimas frakciju ēkas logu parādīja Latvijas "korupcijas apkarošanas tēvs", Tautas (kom)partijas deputāts Jānis Lagzdiņš.

frodo | 10.06.2007. - 00:07:46

Es ievietoju šo rakstu tādēļ, ka šeit skaidri un gaiši ir uzskaitītas vērtības, kuras arī mūsu kopienā nenāktu par sliktu - tā pati atklātība, godīgums, uzticēšanās līdzcilvēkiem, spēja sarunāties, atbalstīt, saprast un pieņemt.