Nopietnas geju attiecības? Kas tas ir?
gender26 | 07.07.2018. - 12:27:45 | Views: 7466
Sveiki forumisti. Teikšu godīgi, acīmredzot geji kuri vēlētos nopietnas attiecības ar kopdzīvi ir izmiruši! Palasot dažus gay iepazīšanās saitus, godīgi - vemt gribas! Protams katram ir savs, bet tad arī rodas jautājums, cik veselīgi veseli tur apgrozās, ja katrs otrais autors tur pārguļ. Bet šoreiz nav runa par to. Kapēc daudzi gay puiši vairums izvēlas tikai sex attiecības nevis nopietnas attiecības un kopdzīvi? Vai tās ir bailes, kautrīgums vai bailes no tenkām? Vel jau protams ir tādi kuri meklē modeļus, protams par gaumi nestrīdās, bet attiecībās uzskatu primārais ir sapratne, uzticība un cieņa vienam pret otru. Man pašam galvenais ir savstarpēja cieņa un romantika. Varbūt arī Tu to meklē?
Replies (27)
12
kaadskautkur
| 08.07.2018. - 02:36:32
Tas laikam notiek ne tikai geju iepazīšanās saitos, bet visos iepazīšanās saitos
Jā, daudzi cilvēki negrib nekādas attiecības un atbildības, bet tikai apmierināt to vajadzību "tur lejā", lai kādu laiku ir miers, un no tā arī izriet tās modeļu meklēšanas utt. Gan jau ka ir arī cilvēki, kam seksuālā "reakcija" ir diezgan šaura un varbūt nemaz nereaģē uz "ne-modeļiem", un tas nav tā, ka cilvēks būtu "izlutināts" vai kā - vienkārši nereaģē un viss, bet tuvākais skaidrojums, ko cilvēks var pateikt, ir "Tas un tas ir/nav manā gaumē".
Tas laikam notiek ne tikai geju iepazīšanās saitos, bet visos iepazīšanās saitos
Jā, daudzi cilvēki negrib nekādas attiecības un atbildības, bet tikai apmierināt to vajadzību "tur lejā", lai kādu laiku ir miers, un no tā arī izriet tās modeļu meklēšanas utt. Gan jau ka ir arī cilvēki, kam seksuālā "reakcija" ir diezgan šaura un varbūt nemaz nereaģē uz "ne-modeļiem", un tas nav tā, ka cilvēks būtu "izlutināts" vai kā - vienkārši nereaģē un viss, bet tuvākais skaidrojums, ko cilvēks var pateikt, ir "Tas un tas ir/nav manā gaumē".
alvils
| 10.07.2018. - 19:05:59
Kad es sev esmu uzdevis šos pašus jautājumus, tad vispirms esmu nonācis pie secinājuma, ka atbilde ir ļoti atkarīga no tā, vai esmu jauns, skaists un iekārojams. Ja ir visas šīs pozitīvās īpašības, tad nekad nebūsi viens un visticamāk, ka arī šādi jautājumi nekad neradīsies. Vienmēr būs izvēles iespējas. Vienmēr būs nākamais kārdinājums, kas būs saldāks par esošo un iepriekšējo un dzīve liksies tik skaista. Varbūt ir vērts zināt savu vietu. Tas ir sāpīgi, bet daba mēdz pasmieties par cilvēkiem. To es saku, protams, par sevi, nevis par tēmas autoru.
Vēl man liekas, ka nav vajadzības jaukt kopdzīvi ar attiecībām. Esmu saskāries ar cilvēkiem, kas it kā nezina, ko grib, bet patiesībā meklē tikai dzīvesvietu un tad jebkādi līdzekļi ir labi. Noteikti negribas šādas attiecības, lai arī cik būtu izsalcis pēc tām. Normālas attiecības var būt tikai starp patstāvīgiem džekiem.
Tāpat man liekas, ka tīri pieņemami ir tas, ka attiecībās mēdz būt menedžēti sānsoļi, nevajag par katru cenu ar sevi aizpildīt pilnīgu visu otra dzīvi.
Arī šis laiks liekas maldu pilns. Populārā, masu kultūra tik ļoti ekspluatē mīlestību un attiecības, ka liekas, ka dzīve nedrīkst būt bez mīles, kurā dejo taureņi, kurā medus līst pāri mutei un kurā reibums piepilda katru dienu. Es kaut kā neticu tam. Man šķiet, ka dzīvē ir arī daudz citu lietu - darbs, savs bizness, labdarība cilvēces labā, tuvākā kopiena (draudz, valsts, sabiedriskās un profesionālās organizācijas), aizraušanās, mākslas utt., utt. Esmu par rimtām, klusām, mierīgām attiecībām, kas kuras neizsmeļ visu enerģiju un kuras neaizņem laiku visam pārējām. Varbūt attiecību meklētāji pārāk daudz no tām sagaida? Jauniem vīriešiem, sevišķi jau gejiem (kuriem ir maz cerību sevi piepildīt ģimenes dzīvē) ļoti svarīgi ir karjeras, izglītības utml. jautājumi, šaubos, vai viņi ir gatavi katru brīvo brīdi veltīt attiecībām, kas taču nedod nedz ierakstu CV, nedz diplomu, nedz iemaksas pensiju 3. līmenī nedz ko citu taustāmu. Arī romantikas var būt par daudz.
Un sludinājumu portāli nav rādītājs.
Kad es sev esmu uzdevis šos pašus jautājumus, tad vispirms esmu nonācis pie secinājuma, ka atbilde ir ļoti atkarīga no tā, vai esmu jauns, skaists un iekārojams. Ja ir visas šīs pozitīvās īpašības, tad nekad nebūsi viens un visticamāk, ka arī šādi jautājumi nekad neradīsies. Vienmēr būs izvēles iespējas. Vienmēr būs nākamais kārdinājums, kas būs saldāks par esošo un iepriekšējo un dzīve liksies tik skaista. Varbūt ir vērts zināt savu vietu. Tas ir sāpīgi, bet daba mēdz pasmieties par cilvēkiem. To es saku, protams, par sevi, nevis par tēmas autoru.
Vēl man liekas, ka nav vajadzības jaukt kopdzīvi ar attiecībām. Esmu saskāries ar cilvēkiem, kas it kā nezina, ko grib, bet patiesībā meklē tikai dzīvesvietu un tad jebkādi līdzekļi ir labi. Noteikti negribas šādas attiecības, lai arī cik būtu izsalcis pēc tām. Normālas attiecības var būt tikai starp patstāvīgiem džekiem.
Tāpat man liekas, ka tīri pieņemami ir tas, ka attiecībās mēdz būt menedžēti sānsoļi, nevajag par katru cenu ar sevi aizpildīt pilnīgu visu otra dzīvi.
Arī šis laiks liekas maldu pilns. Populārā, masu kultūra tik ļoti ekspluatē mīlestību un attiecības, ka liekas, ka dzīve nedrīkst būt bez mīles, kurā dejo taureņi, kurā medus līst pāri mutei un kurā reibums piepilda katru dienu. Es kaut kā neticu tam. Man šķiet, ka dzīvē ir arī daudz citu lietu - darbs, savs bizness, labdarība cilvēces labā, tuvākā kopiena (draudz, valsts, sabiedriskās un profesionālās organizācijas), aizraušanās, mākslas utt., utt. Esmu par rimtām, klusām, mierīgām attiecībām, kas kuras neizsmeļ visu enerģiju un kuras neaizņem laiku visam pārējām. Varbūt attiecību meklētāji pārāk daudz no tām sagaida? Jauniem vīriešiem, sevišķi jau gejiem (kuriem ir maz cerību sevi piepildīt ģimenes dzīvē) ļoti svarīgi ir karjeras, izglītības utml. jautājumi, šaubos, vai viņi ir gatavi katru brīvo brīdi veltīt attiecībām, kas taču nedod nedz ierakstu CV, nedz diplomu, nedz iemaksas pensiju 3. līmenī nedz ko citu taustāmu. Arī romantikas var būt par daudz.
Un sludinājumu portāli nav rādītājs.
mrr0b0t
| 10.07.2018. - 21:08:00
"Esmu saskāries ar cilvēkiem, kas it kā nezina, ko grib, bet patiesībā meklē tikai dzīvesvietu un tad jebkādi līdzekļi ir labi." Vai tiešām ir tādi, kas meklē tikai, uz kā rēķina parazitēt, vai arī iegulda savu daļu tiesas, lai nodrošinātu mitekli?
"[color=#000000]Tāpat man liekas, ka tīri pieņemami ir tas, ka attiecībās mēdz būt menedžēti sānsoļi, nevajag par katru cenu ar sevi aizpildīt pilnīgu visu otra dzīvi." Kāpēc gan lai monogāmās attiecībās būtu nepieciešami sānsoļi? Pats esmu bijis attiecībās, kur otrs laiž pa kreisi, un teikšu tīri atklāti - es to apzinājos, it kā sagremoju, pieņēmu un pats kļuvu tikai salauztāks laika gaitā. Protams, arī slikta pieredze ir pieredze, kā, piemēram, nedarīt. Lai arī cik daudz laika būtu pagājis, bet, es tam cilvēkam skaidrā nespēju acīs paskatīties, jo, ziniet, ir tāda lieta kā emocijas.
"Jauniem vīriešiem, sevišķi jau gejiem (kuriem ir maz cerību sevi piepildīt ģimenes dzīvē) ļoti svarīgi ir karjeras, izglītības utml. jautājumi, šaubos, vai viņi ir gatavi katru brīvo brīdi veltīt attiecībām, kas taču nedod nedz ierakstu CV, nedz diplomu, nedz iemaksas pensiju 3. līmenī nedz ko citu taustāmu. Arī romantikas var būt par daudz" Lūk šis, manuprāt, ir galīgs absurds. Attiecības arī starp aizņemtiem cilvēkiem var noritēt veiksmīgi, izteikts egocentrisms ir pieprasīt nemitīgu uzmanību. Un, ja tā tiešām ir, tad tur būtu kāda psihiska kaite, ko vajadzētu risināt.
Varu padalīties ar savu pieredzi, ka jau pusaudžu gados biju nomākts un nesapratu, kas man īsti kaiš. Vēlāk sākās agrīnas depresijas simptomi, kurus neviens īsti nemanīja, pat es nē, jo es par to itin neko nezināju. Tad sākās pašdestrukcijas posms, un tas bija ilgs... tik ilgs, ka tikai mazāk kā pusgadu jūtos kā cilvēks, kas tiešām ir brīvs, jo sapratu, ka ir liela problēma - centos pielīdzināties medijos, jo īpaši ASV liberālajos, paustajām idejām, kādam man būt, kam ticēt, ko domāt, kā attiekties pret cilvēkiem, un, pats galvenais, kā attiekties pret sevi, it īpaši tad, ja neiederies un nepieskaiti sevi pie kaut kādas "kopienas" tikai tāpēc, ka esi gejs.
Kādu laiku pat domāju, ka varbūt esmu biseksuāls, un varbūt tāpēc esmu tik agresīvs un neiecietīgs, bet vairāk gan tas bija tāpēc, ka es ienīdu sevi pats to neapzinādamies.
Un es domāju, ka mūsdienās daudz jaunieši jūtās apmulsuši, jo, pirmkārt, viņi paši sev nevar atzīt, ka pastāv tāda iespējamība, ka var būt arī cita veida homo dzīve, esot atklātam galvenokārt pret sevi un savām arī sliktajām rakstura iezīmēm, apzināties tās, bet neļaut tām dominēt, norakstot to visu uz kāda cita vainu. Un atzīt, ka nav obligāti jāskrien praidos, jo kādam taču jāpierāda sevi nemitīgi. Atzīstu, ka esmu bijis smags rietumu liberālās propagandas upuris un tikai tagad esmu pamodies kā no letarģiska miega, jo konservatīvie nav tik melni, kādus viņus mālē. Nav pat jāpiebilst, ka attiecību pamats grimst tāpēc, ka tiek gremdēts stabilas ģimenes modelis un tiek vairāk un vairāk popularizēts vieglprātīgs dzīvesveids, bez skata uz nākotni, bez vērtībām, kas pārsniegtu materiālo slieksni un izpriecas, bez, ņemiet vērā, ka esmu ateists, bez augstākas varas esības, kas būtu kaut vai viens iemesls dzīves jēgai.
Vienvārdsakot, mēs no "grieķiem" esam kļuvuši par "romiešiem", kur stulbums tiek glorificēts, bet intelekts tiek nosaukts par augstprātīgu izrādīšanos. Kur neglītais uzbāzts par skaistu, jo, redz "visi mēs esam skaisti tādi, kādi esam".
Lai spētu rūpēties par kādu citu, pirmkārt, ir jāprot parūpēties pašam par sevi, un, ja tu vēlies kādu "modeļa tipu" kaut vai, tad kaut kādā veidā tev tomēr sevi ir jāpierāda pašam. Nevar tikai mūžīgi pārmest, ka citi ir slikti. Es arī nepārmetu vieglprātīgā dzīvesveida piekritējiem - tā ir viņu brīva izvēle. Varbūt arī daļai no viņiem ir kāds mērķis, kaut vai jaunības dulluma izdauzīšanās (kas man personīgi nekad īsti nav sanākusi), bet tas nenozīmē, ka es attaisnošu jelkad vēlreiz dzīvē to, ka kāds, esot ar mani attiecībās, man pasaka, ka pēc tam, kad notika "netīšām" tas, ka tevi piekrāpu, lika man saprast, cik ļoti tevi patiesībā mīlu.
BET TAS IR TIKAI MANS VIEDOKLIS!
P. S. Ja jūtat bezcerību un tukšumu dzīvē, sajūtu, ka nespējat neko vērtīgu sasniegt, dariet kā es kaut vai - pārkāpiet sev pāri un meklējiet medicīnisku palīdzību. Vismaz psihiatrija šajā valstī ir bezmaksas. Zāles, protams, neatrisina problēmas, bet tas var izrādīties, kā tiešām svarīgs solis atlabšanā. Gribot negribot ir jāatzīst, ka esam postpadomju vai padomju iepotētās ideoloģijas upuri, kuru smadzenes konfrontē un varbūt nespēj uzvarēt cīņu starp straujo mediju liberālo uzplaukumu.
"Esmu saskāries ar cilvēkiem, kas it kā nezina, ko grib, bet patiesībā meklē tikai dzīvesvietu un tad jebkādi līdzekļi ir labi." Vai tiešām ir tādi, kas meklē tikai, uz kā rēķina parazitēt, vai arī iegulda savu daļu tiesas, lai nodrošinātu mitekli?
"[color=#000000]Tāpat man liekas, ka tīri pieņemami ir tas, ka attiecībās mēdz būt menedžēti sānsoļi, nevajag par katru cenu ar sevi aizpildīt pilnīgu visu otra dzīvi." Kāpēc gan lai monogāmās attiecībās būtu nepieciešami sānsoļi? Pats esmu bijis attiecībās, kur otrs laiž pa kreisi, un teikšu tīri atklāti - es to apzinājos, it kā sagremoju, pieņēmu un pats kļuvu tikai salauztāks laika gaitā. Protams, arī slikta pieredze ir pieredze, kā, piemēram, nedarīt. Lai arī cik daudz laika būtu pagājis, bet, es tam cilvēkam skaidrā nespēju acīs paskatīties, jo, ziniet, ir tāda lieta kā emocijas.
"Jauniem vīriešiem, sevišķi jau gejiem (kuriem ir maz cerību sevi piepildīt ģimenes dzīvē) ļoti svarīgi ir karjeras, izglītības utml. jautājumi, šaubos, vai viņi ir gatavi katru brīvo brīdi veltīt attiecībām, kas taču nedod nedz ierakstu CV, nedz diplomu, nedz iemaksas pensiju 3. līmenī nedz ko citu taustāmu. Arī romantikas var būt par daudz" Lūk šis, manuprāt, ir galīgs absurds. Attiecības arī starp aizņemtiem cilvēkiem var noritēt veiksmīgi, izteikts egocentrisms ir pieprasīt nemitīgu uzmanību. Un, ja tā tiešām ir, tad tur būtu kāda psihiska kaite, ko vajadzētu risināt.
Varu padalīties ar savu pieredzi, ka jau pusaudžu gados biju nomākts un nesapratu, kas man īsti kaiš. Vēlāk sākās agrīnas depresijas simptomi, kurus neviens īsti nemanīja, pat es nē, jo es par to itin neko nezināju. Tad sākās pašdestrukcijas posms, un tas bija ilgs... tik ilgs, ka tikai mazāk kā pusgadu jūtos kā cilvēks, kas tiešām ir brīvs, jo sapratu, ka ir liela problēma - centos pielīdzināties medijos, jo īpaši ASV liberālajos, paustajām idejām, kādam man būt, kam ticēt, ko domāt, kā attiekties pret cilvēkiem, un, pats galvenais, kā attiekties pret sevi, it īpaši tad, ja neiederies un nepieskaiti sevi pie kaut kādas "kopienas" tikai tāpēc, ka esi gejs.
Kādu laiku pat domāju, ka varbūt esmu biseksuāls, un varbūt tāpēc esmu tik agresīvs un neiecietīgs, bet vairāk gan tas bija tāpēc, ka es ienīdu sevi pats to neapzinādamies.
Un es domāju, ka mūsdienās daudz jaunieši jūtās apmulsuši, jo, pirmkārt, viņi paši sev nevar atzīt, ka pastāv tāda iespējamība, ka var būt arī cita veida homo dzīve, esot atklātam galvenokārt pret sevi un savām arī sliktajām rakstura iezīmēm, apzināties tās, bet neļaut tām dominēt, norakstot to visu uz kāda cita vainu. Un atzīt, ka nav obligāti jāskrien praidos, jo kādam taču jāpierāda sevi nemitīgi. Atzīstu, ka esmu bijis smags rietumu liberālās propagandas upuris un tikai tagad esmu pamodies kā no letarģiska miega, jo konservatīvie nav tik melni, kādus viņus mālē. Nav pat jāpiebilst, ka attiecību pamats grimst tāpēc, ka tiek gremdēts stabilas ģimenes modelis un tiek vairāk un vairāk popularizēts vieglprātīgs dzīvesveids, bez skata uz nākotni, bez vērtībām, kas pārsniegtu materiālo slieksni un izpriecas, bez, ņemiet vērā, ka esmu ateists, bez augstākas varas esības, kas būtu kaut vai viens iemesls dzīves jēgai.
Vienvārdsakot, mēs no "grieķiem" esam kļuvuši par "romiešiem", kur stulbums tiek glorificēts, bet intelekts tiek nosaukts par augstprātīgu izrādīšanos. Kur neglītais uzbāzts par skaistu, jo, redz "visi mēs esam skaisti tādi, kādi esam".
Lai spētu rūpēties par kādu citu, pirmkārt, ir jāprot parūpēties pašam par sevi, un, ja tu vēlies kādu "modeļa tipu" kaut vai, tad kaut kādā veidā tev tomēr sevi ir jāpierāda pašam. Nevar tikai mūžīgi pārmest, ka citi ir slikti. Es arī nepārmetu vieglprātīgā dzīvesveida piekritējiem - tā ir viņu brīva izvēle. Varbūt arī daļai no viņiem ir kāds mērķis, kaut vai jaunības dulluma izdauzīšanās (kas man personīgi nekad īsti nav sanākusi), bet tas nenozīmē, ka es attaisnošu jelkad vēlreiz dzīvē to, ka kāds, esot ar mani attiecībās, man pasaka, ka pēc tam, kad notika "netīšām" tas, ka tevi piekrāpu, lika man saprast, cik ļoti tevi patiesībā mīlu.
BET TAS IR TIKAI MANS VIEDOKLIS!
P. S. Ja jūtat bezcerību un tukšumu dzīvē, sajūtu, ka nespējat neko vērtīgu sasniegt, dariet kā es kaut vai - pārkāpiet sev pāri un meklējiet medicīnisku palīdzību. Vismaz psihiatrija šajā valstī ir bezmaksas. Zāles, protams, neatrisina problēmas, bet tas var izrādīties, kā tiešām svarīgs solis atlabšanā. Gribot negribot ir jāatzīst, ka esam postpadomju vai padomju iepotētās ideoloģijas upuri, kuru smadzenes konfrontē un varbūt nespēj uzvarēt cīņu starp straujo mediju liberālo uzplaukumu.
kaadskautkur
| 11.07.2018. - 00:44:47
Pašos pamatos jau mīlestība ir vienkārša - tas ir kaifs, ko jūti, kad esi otram cilvēkam izdarījis kaut ko labu. Intīmas attiecības ir tikai viens no primitīvākajiem veidiem, kā daba māca faktu - lai pats sajustu baudu, ir jādod otram tāda pati bauda.
Cilvēki ir dažādi, ar atšķirīgiem raksturiem, ambīcijām, motivāciju, attīstības ātrumu, tāpēc nav viegli atrast kādu, ar ko būs 99.9% bioloģiska un psiholoģiska sakritība ilgtermiņā, un seksualitātes atšķirības to visu padara vēl piņķerīgāku. Jābūt gatavam uz kompromisiem, bet tai pat laikā jāsaprot, kas ir tas, kam nekad nespēsi pārkāpt pāri un uzreiz tas ir skaidri jāizpauž, lai pēc tam nav pārpratumu. Tādā veidā var tikt arī garām sānsoļiem (ja viss ir iepriekš sarunāts), gan arī seksuālajai nesavietojamībai - jo ir gadījumi, kad divi cilvēki romantiski un visādi citādi "pievelkas" un ir gatavi ilgtermiņa nopietnām attiecībām, kaut gan seksuālā ziņā "nelīmējas kopā" (it īpaši smaga problēma ar aseksuāļiem).
Un kā jebkurā saskarsmē, svarīga ir atklātība; runāt tieši, ne caur puķēm un neskaidriem mājieniem, un runāt bez pārspīlētām emocijām, ne no ego pozīcijām, bet ar interesi un vēlmi saprast, kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir. To visu cilvēks iemācās tikai jau krietni pēc pubertātes, kad ir kaut cik nostabilizējies un zina, ko un kāpēc grib no dzīves un ko noteikti negrib. Tas varētu izskaidrot, kāpēc mūsdienās cilvēki nesteidzas precēties agrā vecumā - jo negrib, lai būtu, kā agrāk, kad saveda kopā gandrīz vai svešus cilvēkus un pēc tam bija jādzīvo kopā līdz galam, pat ja nav nekādu kopīgu interešu un varbūt kādās dzīves jomās ir pat pilnīgi pretēji uzskati. Pats uzaugu tādu vecāku ģimenē - nespēj šķirties, jo princips neļauj, taču kopā dzīvot arī ir ļoti smagi; katra diena kā tāda lavierēšana un "tabu tēmas", lai neuzkāptu uz kādas varžacs un neaizdegtos; un bērni tajā visā reizēm ir kā "zibensnovedējs"...
Par to pēdējā laika liberālismu - reizēm šķiet par traku, ka tā vietā, lai cilvēkam piedāvātu variantus un iespēju izvēlēties tādu lomu, kāda viņam ir tuvāka bioloģisku vai psiholoģisku īpašību dēļ, cilvēkus sāk "nolīdzināt" un saka, ka būtībā visi ir pilnīgi "vienādi unikāli" un drīkst katru dienu izvēlēties citu lomu, ko vien grib. Taču no tādas brīvības rodas apjukums un kļūst vēl grūtāk atrast savu vietu sabiedrībā. Te kaut kā jāatrod "zelta vidusceļš" - brīvība, lai nenodarītu nevienam ciešanas, bet tai pat laikā iespēja izvēlēties katram savus "rāmjus" un kaut kādu pastāvīgumu, lai neradītu pilnīgu haosu.
Nu tā, pafilozofēju
Pašos pamatos jau mīlestība ir vienkārša - tas ir kaifs, ko jūti, kad esi otram cilvēkam izdarījis kaut ko labu. Intīmas attiecības ir tikai viens no primitīvākajiem veidiem, kā daba māca faktu - lai pats sajustu baudu, ir jādod otram tāda pati bauda.
Cilvēki ir dažādi, ar atšķirīgiem raksturiem, ambīcijām, motivāciju, attīstības ātrumu, tāpēc nav viegli atrast kādu, ar ko būs 99.9% bioloģiska un psiholoģiska sakritība ilgtermiņā, un seksualitātes atšķirības to visu padara vēl piņķerīgāku. Jābūt gatavam uz kompromisiem, bet tai pat laikā jāsaprot, kas ir tas, kam nekad nespēsi pārkāpt pāri un uzreiz tas ir skaidri jāizpauž, lai pēc tam nav pārpratumu. Tādā veidā var tikt arī garām sānsoļiem (ja viss ir iepriekš sarunāts), gan arī seksuālajai nesavietojamībai - jo ir gadījumi, kad divi cilvēki romantiski un visādi citādi "pievelkas" un ir gatavi ilgtermiņa nopietnām attiecībām, kaut gan seksuālā ziņā "nelīmējas kopā" (it īpaši smaga problēma ar aseksuāļiem).
Un kā jebkurā saskarsmē, svarīga ir atklātība; runāt tieši, ne caur puķēm un neskaidriem mājieniem, un runāt bez pārspīlētām emocijām, ne no ego pozīcijām, bet ar interesi un vēlmi saprast, kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir. To visu cilvēks iemācās tikai jau krietni pēc pubertātes, kad ir kaut cik nostabilizējies un zina, ko un kāpēc grib no dzīves un ko noteikti negrib. Tas varētu izskaidrot, kāpēc mūsdienās cilvēki nesteidzas precēties agrā vecumā - jo negrib, lai būtu, kā agrāk, kad saveda kopā gandrīz vai svešus cilvēkus un pēc tam bija jādzīvo kopā līdz galam, pat ja nav nekādu kopīgu interešu un varbūt kādās dzīves jomās ir pat pilnīgi pretēji uzskati. Pats uzaugu tādu vecāku ģimenē - nespēj šķirties, jo princips neļauj, taču kopā dzīvot arī ir ļoti smagi; katra diena kā tāda lavierēšana un "tabu tēmas", lai neuzkāptu uz kādas varžacs un neaizdegtos; un bērni tajā visā reizēm ir kā "zibensnovedējs"...
Par to pēdējā laika liberālismu - reizēm šķiet par traku, ka tā vietā, lai cilvēkam piedāvātu variantus un iespēju izvēlēties tādu lomu, kāda viņam ir tuvāka bioloģisku vai psiholoģisku īpašību dēļ, cilvēkus sāk "nolīdzināt" un saka, ka būtībā visi ir pilnīgi "vienādi unikāli" un drīkst katru dienu izvēlēties citu lomu, ko vien grib. Taču no tādas brīvības rodas apjukums un kļūst vēl grūtāk atrast savu vietu sabiedrībā. Te kaut kā jāatrod "zelta vidusceļš" - brīvība, lai nenodarītu nevienam ciešanas, bet tai pat laikā iespēja izvēlēties katram savus "rāmjus" un kaut kādu pastāvīgumu, lai neradītu pilnīgu haosu.
Nu tā, pafilozofēju
stelss
| 21.07.2018. - 16:27:00
Sūds... Man jau 13, 5 gadi ilgstošas attiecības. Gribās ko citu, nevaru saņemties un vecās pārtraukt i iesākt ko citu... 3. oktobrī 14 gadu jubileja... a pec gada, jepatj, jau 15...
Sūds... Man jau 13, 5 gadi ilgstošas attiecības. Gribās ko citu, nevaru saņemties un vecās pārtraukt i iesākt ko citu... 3. oktobrī 14 gadu jubileja... a pec gada, jepatj, jau 15...
aparjods
| 24.07.2018. - 14:56:15
Domāju, ilgstošas geju attiecības ir, kad ar to otru jūs esat ne tikai mīļākie, bet arī draugi. Nu un tas, manuprāt, homo attiecībās ir pat vieglāk, nekā hetero.
Domāju, ilgstošas geju attiecības ir, kad ar to otru jūs esat ne tikai mīļākie, bet arī draugi. Nu un tas, manuprāt, homo attiecībās ir pat vieglāk, nekā hetero.
sarms
| 24.07.2018. - 15:27:29
Domāju, ka ir mazāk jādomā par nopietnām partnerattiecībām, - vienalga, vai tās ir starp viendzimuma vai citādiem pāriem. Pieredzē esmu pārliecinājies, ka jebkura veida attiecībās esošie ir diezgan dažādi, ja domājam par uzticību partnerim. Ir nācies izmīlēt daudzus precētus vīriešus, kuri ir nopietnās attiecībās ar savu ģimeni un tās nevēlas mainīt. Un tur nekas nav nosodāms, - katram ir tiesības uz fizisko gandarījumu, kādu viņam vajag. Drīzāk, manuprāt, ir jādomā par atbildīgām attiecībām, - gan starp viendzimuma, gan starp hetero pāriem. Nevajadzētu aprobežoties ar formulu - sekss un mīlestība ir a priori nesaraujami saistīti. Man ar kristietības lietām nav sevišķi tuvas attiecības, taču gribu minēt piemēru, - ir cilvēki, kuri mīl Dievu no visas sirds un pārliecības, taču sekso ar vīriešiem un sievietēm, kas blakus. Secinājums: esam atbildīgi savu mīļo priekšā un izsargājam viņus no iespējamām blaknēm, ko varam atnest no gadījuma sakariem
Domāju, ka ir mazāk jādomā par nopietnām partnerattiecībām, - vienalga, vai tās ir starp viendzimuma vai citādiem pāriem. Pieredzē esmu pārliecinājies, ka jebkura veida attiecībās esošie ir diezgan dažādi, ja domājam par uzticību partnerim. Ir nācies izmīlēt daudzus precētus vīriešus, kuri ir nopietnās attiecībās ar savu ģimeni un tās nevēlas mainīt. Un tur nekas nav nosodāms, - katram ir tiesības uz fizisko gandarījumu, kādu viņam vajag. Drīzāk, manuprāt, ir jādomā par atbildīgām attiecībām, - gan starp viendzimuma, gan starp hetero pāriem. Nevajadzētu aprobežoties ar formulu - sekss un mīlestība ir a priori nesaraujami saistīti. Man ar kristietības lietām nav sevišķi tuvas attiecības, taču gribu minēt piemēru, - ir cilvēki, kuri mīl Dievu no visas sirds un pārliecības, taču sekso ar vīriešiem un sievietēm, kas blakus. Secinājums: esam atbildīgi savu mīļo priekšā un izsargājam viņus no iespējamām blaknēm, ko varam atnest no gadījuma sakariem
sarms
| 30.07.2018. - 22:41:58
zinuko, protams, ka pieredze nav kaitējusi uzkrāt lietderīgas atziņas
zinuko, protams, ka pieredze nav kaitējusi uzkrāt lietderīgas atziņas
paskuda
| 22.08.2018. - 01:43:24
Gejiem nav attiecību, vismaz ilgtermiņā un ja ir, kas ir retums, tad tās nav monogāmas. Nu un kādas vēl nopietnas.
Gejiem nav attiecību, vismaz ilgtermiņā un ja ir, kas ir retums, tad tās nav monogāmas. Nu un kādas vēl nopietnas.
sarms
| 22.08.2018. - 15:45:41
Paskuda, nevaru piekrist Tavam viedoklim, ka starp vīriešiem nav iespējamas ilgtermiņa un nopietnas attiecības ( es to saprotu kā uzticēšanos, atbalstu, atbildību utt.). Sekss nav tas noteicošākais attiecībās, bet gan rakstura un interešu saskaņa. Loceklis nav ziepju gabals, kas nodilst, tā ka iespraust citos vīriešos nav zaudējums, ko partneris izjūt
Paskuda, nevaru piekrist Tavam viedoklim, ka starp vīriešiem nav iespējamas ilgtermiņa un nopietnas attiecības ( es to saprotu kā uzticēšanos, atbalstu, atbildību utt.). Sekss nav tas noteicošākais attiecībās, bet gan rakstura un interešu saskaņa. Loceklis nav ziepju gabals, kas nodilst, tā ka iespraust citos vīriešos nav zaudējums, ko partneris izjūt
escape
| 25.08.2018. - 14:28:59
Tā ir, kad autobusa pieturā brīnies, ka nepienāk neviens vilciens un visi autobusi brauc uz nepareizo pusi, tikmēr vilciens jau sen aizbraucis.
Tā ir, kad autobusa pieturā brīnies, ka nepienāk neviens vilciens un visi autobusi brauc uz nepareizo pusi, tikmēr vilciens jau sen aizbraucis.
din666
| 25.08.2018. - 21:25:12
Ea gan neteiktu, ka izmiruši.. vairums ir vienkārši atmetuši roku meklējumiem un plūst pa savu straumi, cerībā, ka kaut kur pa ceļam parādīsies kāds kas tiešām vēlēsies to pašu.
Palasot iepazīšanās sludinājumus ir vairāk kā skumji. Un ne jau tāpēc, ka vairums meklētu caurumu, kur iespraut vai mietu, kas iespraudīs, bet gan par nopietnāk iepazīties gribošo morālo seklumu. Protams ir atsevišķi sludinājumi kas patīkami pārsteiz (diemžēl tādu ir retums).
Lielākā daļa itkā nopietno attiecību "kārotāju" sludinājumu satur vārdus - pastāvīgs, inteliģents, vesels, kopts.. utt.
Mīlīši - kur mēs esam nonākuši? Kāda runa var būt par kaut kādu lovi un/vai nopietnām attiecībām, ja ir vesela rinda šādu kritēriju. Patiesībā nekādas ilgstošās attiecības pēc būtības nevar sanākt, kur nu vēl mīlestība...
Uz kritērijiem balstīta mīlestība nav mīlestība...
Saliekot visus kritērijus rindā, nav nekāds brīnums ka pāri šķiras. Un šī problēma ir ne tikai starp gejiem, bet arī hetero pāru starpā, vienīgi šķiršanos hetero pāriem traucē nelaikā izvilktā sroķa pēcsekas...
Nedaudz paķidājot sludinājumu brīnumvārdiņus, uz kā balstītām attiecībām lielākoties ir īss mūžs..
Pastāvīgs - jā no vienas puses dzeks, kas spēj sevi uzturēt, bet ar to arī vārda jēga aprobežojas un rakstītājs vai lasītājs tālāk par banknotēm neredz. Faktiski šo vārdu varētu rakstīt daudz precīzāk - ’man nav vajadzīgs partneris, kas nepelna lielu "piķi" ’ vai arī ’būsim partneri līdz brīdim, kamēr tu pelnīsi, bet ja zaudēsi ienākumu, tad man nebūsi vajadzīgs’.
Inteliģents - patiesībā inteliģents sevi nekad nesauc par inteliģentu. X diplomi un pielaizīšanās bohēmiskā stilā sūcot vinčuku nav inteliģence. Nemaz nerunājot par to, ka lielai daļai šo inteliģentu ir tipiska manierība runas stilā vai uzvedībā..
Vesels - o jeee... laikam viens no superīgākajiem vārdiem visos sludinājumos... automātā šādam sludinājumam tiek paiets garām... un tikai slims uz tā uzķersies... lai gan ļoti bieži liekas, ka vairums arī ir slimi (un diagnozei nav nozīmes) ... nemaz nerunājot par to kategoriju kas izbēguši vai tikko izlaisti no tvaicenes, un čatos zem x profiliem muld paši ar sevi, lieloties ar savu daiktu izmēriem un gvelžot tukšas kaut kur nokopētas bezsakara frāzes, kur nu vēl var būt runa par tādu adekvātumu, kas arī tiek minēts kā viens no kritērijiem sludinājumos, tik nav saprotams, kas slēpjas zem mistiskā vārdiņa - adekvāts -, jo uzsākot sarunu ar tādu adekvāto, pēc pirmajām frāzām nav saprotams cik pats adekvātuma gribētājs ir adekvāts...
Kopts - šis vārds man vienmēr ir asociējas ar džeku kas nodzinis olas pēc mandalošku saķeršanas un nu lejas daļa ir tāda kā svaigi plūkta vista. Lai cik rēcīgi nebūtu, bet tieši no pieredzes, tās pāris reizes dzīvē paša noķerās mandaloškas ir bijušas tieši no šiem "koptajiem" džekiem. Manā skatijumā koptam dzekam nav jābūt ar svaigi skūtām olām, bet gan ar vienkāršu elementāro higēnu, kam ir jābūt pašsaprotamai, ko bieži šie "koptie" aizmirst. Nevar dzīvot attiecībās pēc principa, ka tiklīdz viens nenoskūs olas, tā būs trādirīdi un šķiršanās...
Faktiski ir vēl vesela rinda kritēriju, kas tiek sakrauti sludinājumos kopā ar mūžīgas mīlestības solījumiem... bet rezultāts ir tāds kā ir, tiklīdz kaut kur zūd kāds no uzstādītajiem kritērijiem...
Otra puse, kas kas mani vienmēr ir "besijusi", ja reiz iepazīstamies, tad varam vismaz ar savām reālajām bildēm apmainīties. Nevis sūtīt X gadus vecas, daiktus utt, un paziņot ka seju nerādīs... Vai tiešām divi pieauguši džeki nespēj samainīties ar normālām +/- patreizējām bildēm un uzreiz secināt vēlas, vai nevēlas kaut ko turpināt... jeb tiešām jārunā randiņš pie Origo pulksteņa un krāniņa sūtītājam jāliek novilkt ūzas, lai salīdzinātu, ir īstais vai nav... Protams ja jau iepazīstas ar daiktu, tad nu nekādas ilgstošās attiecības nesanāks, jo kaut kādā brīdī tam krānam uz attiecīgo caurumu zūd celtspēja, jeb arī caurumā sāk augt krokodila zobi pret attiecīgo krānu...
Tā nedaudz pārpeldēju, kā pa viļņiem, bet domājams būs kas sapratīs uz ko tēmēju...
Rezumējot, nav iespējams izveidot nopietnas ilgstošas attiecības un kopdzīvi, ja fundamentāli partnera izvēlē par prioritāti ir nolikta kaudze kritēriju. Bet tai pat brīdī pašam ir paniskas bailes no saskares ar partnera trūkumiem. Tāpēc arī vairums izvēlas tikai pliku drāzienu...
Ea gan neteiktu, ka izmiruši.. vairums ir vienkārši atmetuši roku meklējumiem un plūst pa savu straumi, cerībā, ka kaut kur pa ceļam parādīsies kāds kas tiešām vēlēsies to pašu.
Palasot iepazīšanās sludinājumus ir vairāk kā skumji. Un ne jau tāpēc, ka vairums meklētu caurumu, kur iespraut vai mietu, kas iespraudīs, bet gan par nopietnāk iepazīties gribošo morālo seklumu. Protams ir atsevišķi sludinājumi kas patīkami pārsteiz (diemžēl tādu ir retums).
Lielākā daļa itkā nopietno attiecību "kārotāju" sludinājumu satur vārdus - pastāvīgs, inteliģents, vesels, kopts.. utt.
Mīlīši - kur mēs esam nonākuši? Kāda runa var būt par kaut kādu lovi un/vai nopietnām attiecībām, ja ir vesela rinda šādu kritēriju. Patiesībā nekādas ilgstošās attiecības pēc būtības nevar sanākt, kur nu vēl mīlestība...
Uz kritērijiem balstīta mīlestība nav mīlestība...
Saliekot visus kritērijus rindā, nav nekāds brīnums ka pāri šķiras. Un šī problēma ir ne tikai starp gejiem, bet arī hetero pāru starpā, vienīgi šķiršanos hetero pāriem traucē nelaikā izvilktā sroķa pēcsekas...
Nedaudz paķidājot sludinājumu brīnumvārdiņus, uz kā balstītām attiecībām lielākoties ir īss mūžs..
Pastāvīgs - jā no vienas puses dzeks, kas spēj sevi uzturēt, bet ar to arī vārda jēga aprobežojas un rakstītājs vai lasītājs tālāk par banknotēm neredz. Faktiski šo vārdu varētu rakstīt daudz precīzāk - ’man nav vajadzīgs partneris, kas nepelna lielu "piķi" ’ vai arī ’būsim partneri līdz brīdim, kamēr tu pelnīsi, bet ja zaudēsi ienākumu, tad man nebūsi vajadzīgs’.
Inteliģents - patiesībā inteliģents sevi nekad nesauc par inteliģentu. X diplomi un pielaizīšanās bohēmiskā stilā sūcot vinčuku nav inteliģence. Nemaz nerunājot par to, ka lielai daļai šo inteliģentu ir tipiska manierība runas stilā vai uzvedībā..
Vesels - o jeee... laikam viens no superīgākajiem vārdiem visos sludinājumos... automātā šādam sludinājumam tiek paiets garām... un tikai slims uz tā uzķersies... lai gan ļoti bieži liekas, ka vairums arī ir slimi (un diagnozei nav nozīmes) ... nemaz nerunājot par to kategoriju kas izbēguši vai tikko izlaisti no tvaicenes, un čatos zem x profiliem muld paši ar sevi, lieloties ar savu daiktu izmēriem un gvelžot tukšas kaut kur nokopētas bezsakara frāzes, kur nu vēl var būt runa par tādu adekvātumu, kas arī tiek minēts kā viens no kritērijiem sludinājumos, tik nav saprotams, kas slēpjas zem mistiskā vārdiņa - adekvāts -, jo uzsākot sarunu ar tādu adekvāto, pēc pirmajām frāzām nav saprotams cik pats adekvātuma gribētājs ir adekvāts...
Kopts - šis vārds man vienmēr ir asociējas ar džeku kas nodzinis olas pēc mandalošku saķeršanas un nu lejas daļa ir tāda kā svaigi plūkta vista. Lai cik rēcīgi nebūtu, bet tieši no pieredzes, tās pāris reizes dzīvē paša noķerās mandaloškas ir bijušas tieši no šiem "koptajiem" džekiem. Manā skatijumā koptam dzekam nav jābūt ar svaigi skūtām olām, bet gan ar vienkāršu elementāro higēnu, kam ir jābūt pašsaprotamai, ko bieži šie "koptie" aizmirst. Nevar dzīvot attiecībās pēc principa, ka tiklīdz viens nenoskūs olas, tā būs trādirīdi un šķiršanās...
Faktiski ir vēl vesela rinda kritēriju, kas tiek sakrauti sludinājumos kopā ar mūžīgas mīlestības solījumiem... bet rezultāts ir tāds kā ir, tiklīdz kaut kur zūd kāds no uzstādītajiem kritērijiem...
Otra puse, kas kas mani vienmēr ir "besijusi", ja reiz iepazīstamies, tad varam vismaz ar savām reālajām bildēm apmainīties. Nevis sūtīt X gadus vecas, daiktus utt, un paziņot ka seju nerādīs... Vai tiešām divi pieauguši džeki nespēj samainīties ar normālām +/- patreizējām bildēm un uzreiz secināt vēlas, vai nevēlas kaut ko turpināt... jeb tiešām jārunā randiņš pie Origo pulksteņa un krāniņa sūtītājam jāliek novilkt ūzas, lai salīdzinātu, ir īstais vai nav... Protams ja jau iepazīstas ar daiktu, tad nu nekādas ilgstošās attiecības nesanāks, jo kaut kādā brīdī tam krānam uz attiecīgo caurumu zūd celtspēja, jeb arī caurumā sāk augt krokodila zobi pret attiecīgo krānu...
Tā nedaudz pārpeldēju, kā pa viļņiem, bet domājams būs kas sapratīs uz ko tēmēju...
Rezumējot, nav iespējams izveidot nopietnas ilgstošas attiecības un kopdzīvi, ja fundamentāli partnera izvēlē par prioritāti ir nolikta kaudze kritēriju. Bet tai pat brīdī pašam ir paniskas bailes no saskares ar partnera trūkumiem. Tāpēc arī vairums izvēlas tikai pliku drāzienu...
stelss
| 26.08.2018. - 01:31:07
Es ir patstāvīgs, jau entos gadus. Stulbs tiešām neesmu... Kaites sev neesmu pētījis, elpoju pakļaujoties refleksiem. Kopts ---- nu ja kāds mani vēlēsies, sakopties nav problēmu. Tas viss ir huinja. Ja tiešām vēlas abi veidot ilgstošas attiecības, love sākumā nav obligāta. Vispirms jāiepazīst otrs, un tad jau redzēs, iepatiksies vai nea. Bet tas darbojas, ja abi vēlas ilgstošas attiecības.
Es ir patstāvīgs, jau entos gadus. Stulbs tiešām neesmu... Kaites sev neesmu pētījis, elpoju pakļaujoties refleksiem. Kopts ---- nu ja kāds mani vēlēsies, sakopties nav problēmu. Tas viss ir huinja. Ja tiešām vēlas abi veidot ilgstošas attiecības, love sākumā nav obligāta. Vispirms jāiepazīst otrs, un tad jau redzēs, iepatiksies vai nea. Bet tas darbojas, ja abi vēlas ilgstošas attiecības.
mainardo
| 26.08.2018. - 22:18:40
din666, nu baigi jau nodevi "pa buņdžām", analīze pamatīga un daudz kam var arī piekrist, bet visam cauri jūtams tāds kā aizvainojums (neizdevušās attiecības, vilšanās čaļos vai vēl kas?).Ieteiktu uztvert to visu attiecību būšanu daudz mierīgāk, ja patiešām būs tas otrs vajadzïgs un nepieciešams tā ka acīs cērtas, viņš noteikti parādīsies pie horizonta (un dzīvē), bet ja nē, nu tad huj sņim*.
din666, nu baigi jau nodevi "pa buņdžām", analīze pamatīga un daudz kam var arī piekrist, bet visam cauri jūtams tāds kā aizvainojums (neizdevušās attiecības, vilšanās čaļos vai vēl kas?).Ieteiktu uztvert to visu attiecību būšanu daudz mierīgāk, ja patiešām būs tas otrs vajadzïgs un nepieciešams tā ka acīs cērtas, viņš noteikti parādīsies pie horizonta (un dzīvē), bet ja nē, nu tad huj sņim*.
din666
| 27.08.2018. - 08:52:03
Mainardo - kāds tur aizvainojums vai vēl kas tml... Vienkārši secinājumi izejot no piredzes un ne tikai...
Drīzak būtu jāsaka, ka esmu pārāk tiešs, un tas daudziem nepatīk... Bet pa lielam jau nav tas vecums, lai būtu visiem labs. Iespējams ejot gadiem mainas vertības, bet man nekad kritērijs - but vai nebūt ar kādu - nav visi tie tizlie uzskaitījumi... Kaut ka vērteju dzekos kaut ko daudz dziļāk (to, kas ir zem maskas), bet diemžēl uz vienas rokas ir skaitami tie ar ko vispār būtu vērts tikties, diemžēl lielākajai daļai aiz maskas ir tukšums, ja to tā varētu nosaukt... Un tas nav aizvainojums par kaut ko, bet sevis un sava laika novērtēšana. Vai tad nav tā ka labāk veltīt laiku sev un tam kas patīk, nekā tērēt bezjēdzīgi laiku uz tiem kam interesē tikai €…, dzertsiņi utt..
Piekrītu ka nav jegas cepties, vajadzīgais atnāks, bet ari pasam ir kas jadara lai varētu kads atnākt...
Mainardo - kāds tur aizvainojums vai vēl kas tml... Vienkārši secinājumi izejot no piredzes un ne tikai...
Drīzak būtu jāsaka, ka esmu pārāk tiešs, un tas daudziem nepatīk... Bet pa lielam jau nav tas vecums, lai būtu visiem labs. Iespējams ejot gadiem mainas vertības, bet man nekad kritērijs - but vai nebūt ar kādu - nav visi tie tizlie uzskaitījumi... Kaut ka vērteju dzekos kaut ko daudz dziļāk (to, kas ir zem maskas), bet diemžēl uz vienas rokas ir skaitami tie ar ko vispār būtu vērts tikties, diemžēl lielākajai daļai aiz maskas ir tukšums, ja to tā varētu nosaukt... Un tas nav aizvainojums par kaut ko, bet sevis un sava laika novērtēšana. Vai tad nav tā ka labāk veltīt laiku sev un tam kas patīk, nekā tērēt bezjēdzīgi laiku uz tiem kam interesē tikai €…, dzertsiņi utt..
Piekrītu ka nav jegas cepties, vajadzīgais atnāks, bet ari pasam ir kas jadara lai varētu kads atnākt...
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.