kārtējais sasāpējies jautājums
anilah | 02.11.2016. - 18:49:48 | Views: 1568
Kaut kā pienācis brīdis dzīvē, kad saprotu, ka esmu saņēmusi no citiem daudz vairāk kā devusi... te nu dzima ideja par brīvprātīgā darbu kaut kādā nebūt jomā, kur tas būtu nepieciešams..protams, ir iespēja ziedot asinis, olšūnas (bet diemžēl ne man), dzīvnieku patversmes, jā... to paturu par variantu vienmēr. Vai Jūsos reizumis rodas šī sajūta darīt ko labu, dot bez atlīdzinājuma? Un cik svarīga priekš Jums ir ’pateicība’ par šādu darbu? Piemēram, ir dzirdēts, ka senjoru kundzes trolejbusos sit ar maisiņiem, lai palaiž atsasēsties, un tad cilvēki principa pēc to nedara. Sanāk, ka nedara, jo nav nekāds ’’atalgojums’’. No kristīgā viedokļa arī lūdzējam būtu jādod tās kapeiciņas, ko viņš ap ielas stūri prasa, un Dievs redz Tavu dāvanu, kas klusībā izdarīta, bet ko viņš ar to izdarīs tālāk lai paliek uz viņa sirdsapziņas... bet gribas jau, lai iztērē maizītei, kā saka, vai ne? Nesen jau biju aizpildījusi anketu kādai labi pazīstamai biedrībai, lai kļūtu par brīvprātīgo un kas zin - varbūt biedru, bet uzzināju, ka ziedotās lietas trūcīgajām ģimenēm tiek ķidātas - labākais izlasīts sev - un tālāk tirgotas. Vai ir kādas idejas šai jautājumā, kuras realizējot, atkal nesāks lēnām uzpeldēt naids pret cilvēkiem (kad Tavi tīrie nodomi tiek piesmieti)? Un, jā, protams, protams, atceros, ka var palīdzēt arī ģimenes ietvaros :-)
Replies (7)
alvils
| 02.11.2016. - 21:18:15
Lai gan sevi uzskatu par sociāldemokrātu un katoli, tomēr neziedoju principā (izņēmums ir kolektes Baznīcas svētkos (arī šodien, Mirušo piemiņas dienā, tāda bija) un arī neskopojos ar ziedojumu tad, kad ziedojums ir ieejas maksa koncertos). Ja Latvijā vai pasaulē ir kādas problēmas, tad neticu, ka ziedojumu un labdarība tās atrisinās. Latvijā labdarības bezjēdzība ir sevišķi skaudra, jo Latvijā ir regresīva nodokļu politika - par pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku maksājam visaugstāko PVN likmi (citur Eiropā tā ir 0%), bet restorāniem ir PVN atlaides. Strādājošais maksā 36% soc. nodokli un 25% IIN, bet kapitāla īpašnieks no saviem ienākumiem maksā vien 10%-15%. Citur Eiropā ir progresīvie nodokļi, tai pašā UK augstāko ienākuma nodokļu likmi, šķiet, 45%, maksā paši turīgākie. Kāda jēga Latvijā nodarboties ar labdarību, ja šeit ir sistēmiskas kroplības? Arī katoļu Baznīcā Romas pāvests atkal un atkal saka, ka galvenais ir sistēmisks izmaiņas sabiedrībā, lai novērstu nabadzību un tikai tad var sekot lokāla labdarība. Bet diemžēl to daudzi nedzird, t.sk. sevišķi kurla ir Latvijas katoļu garīdzniecība.
Vienīgā lieta, par ko es tā īsti varētu iedegties un ziedot šeit un tagad, būtu topošās Rīgas koncertzāles ērģeles. Ļoti gribētu, lai Rīgā būtu īsta koncertzāle ar ērģelēm - īstām, nevis digitālām. Pat Pērnavā tāda ir. Viens no notikumiem ir Elbas koncertzāles pabeigšana Hamburgā - moderna, iespaidīga celtne ar teju 800.000.000 eur izmaksām, bet arī šajā jaunajā koncertzālē ir ērģeles. Rīgai un Latvijai šajā ziņā nevajadzētu krist kaunā.
Domāju, ka ļoti daudz pasaulei var sniegt arī darbojoties savā profesijā, lauciņā, hobijā vai savā biznesā (vai garāžā, kurā kaut kas tāds vēl tikai top). Piem., mans sapnis, kas pamazām piepildās, ir tieslietu un programmizstrādes automatizācija. Pat ja šī ideja ir balstīta uz merkantīliem mērķiem, ieguvums no tādu ideju realizācijas visiem būtu jebkurā gadījumā. Un vienmēr var meklēt un atrast jēgu savam ikdienas darbam. No savas pieredzes redzu, ka pasaulē nav tādu īpašo darbu, bez kuriem nu galīgi nevarētu iztikt. Visas profesijas un visi sasniegumi ir vajadzīgi. Piem., mūsdienu loģikas un mākslīgā intelekta attīstība nav iespējam bez sasniegumiem filosofijā, ētikā, estētikā, hardware, mehānikā, materiālzinātnēs, utt. Katrs labs darbs bīda kopējo attīstību uz priekšu. Un tā var veidoties labāka pasaule, ja vien atbalstam, ka šīs pasaule labumi pienākas visiem, nevis tikai saujiņai bagātnieku. Arī Google, lai gan galvenokārt pieder dažiem cilvēkiem, nebūtu bijusi iespējama bez neskaitāmiem citu darbiem fundamentālajās un inženierzinatnēs.
Lai gan sevi uzskatu par sociāldemokrātu un katoli, tomēr neziedoju principā (izņēmums ir kolektes Baznīcas svētkos (arī šodien, Mirušo piemiņas dienā, tāda bija) un arī neskopojos ar ziedojumu tad, kad ziedojums ir ieejas maksa koncertos). Ja Latvijā vai pasaulē ir kādas problēmas, tad neticu, ka ziedojumu un labdarība tās atrisinās. Latvijā labdarības bezjēdzība ir sevišķi skaudra, jo Latvijā ir regresīva nodokļu politika - par pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku maksājam visaugstāko PVN likmi (citur Eiropā tā ir 0%), bet restorāniem ir PVN atlaides. Strādājošais maksā 36% soc. nodokli un 25% IIN, bet kapitāla īpašnieks no saviem ienākumiem maksā vien 10%-15%. Citur Eiropā ir progresīvie nodokļi, tai pašā UK augstāko ienākuma nodokļu likmi, šķiet, 45%, maksā paši turīgākie. Kāda jēga Latvijā nodarboties ar labdarību, ja šeit ir sistēmiskas kroplības? Arī katoļu Baznīcā Romas pāvests atkal un atkal saka, ka galvenais ir sistēmisks izmaiņas sabiedrībā, lai novērstu nabadzību un tikai tad var sekot lokāla labdarība. Bet diemžēl to daudzi nedzird, t.sk. sevišķi kurla ir Latvijas katoļu garīdzniecība.
Vienīgā lieta, par ko es tā īsti varētu iedegties un ziedot šeit un tagad, būtu topošās Rīgas koncertzāles ērģeles. Ļoti gribētu, lai Rīgā būtu īsta koncertzāle ar ērģelēm - īstām, nevis digitālām. Pat Pērnavā tāda ir. Viens no notikumiem ir Elbas koncertzāles pabeigšana Hamburgā - moderna, iespaidīga celtne ar teju 800.000.000 eur izmaksām, bet arī šajā jaunajā koncertzālē ir ērģeles. Rīgai un Latvijai šajā ziņā nevajadzētu krist kaunā.
Domāju, ka ļoti daudz pasaulei var sniegt arī darbojoties savā profesijā, lauciņā, hobijā vai savā biznesā (vai garāžā, kurā kaut kas tāds vēl tikai top). Piem., mans sapnis, kas pamazām piepildās, ir tieslietu un programmizstrādes automatizācija. Pat ja šī ideja ir balstīta uz merkantīliem mērķiem, ieguvums no tādu ideju realizācijas visiem būtu jebkurā gadījumā. Un vienmēr var meklēt un atrast jēgu savam ikdienas darbam. No savas pieredzes redzu, ka pasaulē nav tādu īpašo darbu, bez kuriem nu galīgi nevarētu iztikt. Visas profesijas un visi sasniegumi ir vajadzīgi. Piem., mūsdienu loģikas un mākslīgā intelekta attīstība nav iespējam bez sasniegumiem filosofijā, ētikā, estētikā, hardware, mehānikā, materiālzinātnēs, utt. Katrs labs darbs bīda kopējo attīstību uz priekšu. Un tā var veidoties labāka pasaule, ja vien atbalstam, ka šīs pasaule labumi pienākas visiem, nevis tikai saujiņai bagātnieku. Arī Google, lai gan galvenokārt pieder dažiem cilvēkiem, nebūtu bijusi iespējama bez neskaitāmiem citu darbiem fundamentālajās un inženierzinatnēs.
alvils
| 02.11.2016. - 21:23:15
Bet - vispār - solidaritāte ir ļoti būtisks moments cilvēces nākotnē, kas var iet atšķirīgus ceļus atkarībā no tā, vai šī solidaritāte ir vai arī tās iztrūkst. Pasaulē tehnoloģijas attīstās, kopējie ienākumiem aizvien vairāk tiek pārdalīti tā, ka strādājošie algās saņem aizvien mazāk, bet kapitāla īpašnieki aizvien vairāk. Darbavietas izzūd, konkurence aug un ir jautājums, kādas sociālās problēmas parādīsies un kā tas risinās. Solidaritāte un universal basic income ir viens ceļš un liekas humānākais. Bet var būt arī pretējā attīstība, kad veidojas konkurence ir sevišķi asa un aizvien vairāk parādās strādājošie nabagi. Man jau liekas, ka pareizais balsojums vēlēšanās ir labdarība ar vislielāko iespējamo efektu.
Bet - vispār - solidaritāte ir ļoti būtisks moments cilvēces nākotnē, kas var iet atšķirīgus ceļus atkarībā no tā, vai šī solidaritāte ir vai arī tās iztrūkst. Pasaulē tehnoloģijas attīstās, kopējie ienākumiem aizvien vairāk tiek pārdalīti tā, ka strādājošie algās saņem aizvien mazāk, bet kapitāla īpašnieki aizvien vairāk. Darbavietas izzūd, konkurence aug un ir jautājums, kādas sociālās problēmas parādīsies un kā tas risinās. Solidaritāte un universal basic income ir viens ceļš un liekas humānākais. Bet var būt arī pretējā attīstība, kad veidojas konkurence ir sevišķi asa un aizvien vairāk parādās strādājošie nabagi. Man jau liekas, ka pareizais balsojums vēlēšanās ir labdarība ar vislielāko iespējamo efektu.
anilah
| 02.11.2016. - 21:54:46
Oj, ekonomiku mācījos universitātē līdz nelabumam, pilnīgi smadzenes uzkārās. Man tuvākas humanitārās zinātnes. Ja pieiet tā pavisam filosofiski, vai tad kāds kļūst nabagāks otram dodot? Pliki un bez nekā ienācām šajā pasaulē un tādi arī aiziesim, tas kas mums ir šodien, rīt var būt kādam citam (ja runājam par materiālām lietām un varbūt arī par idejām, kad pēc mākslinieka nāves paiet 50-100 gadi un zūd autortiesības, piemēram.)
Oj, ekonomiku mācījos universitātē līdz nelabumam, pilnīgi smadzenes uzkārās. Man tuvākas humanitārās zinātnes. Ja pieiet tā pavisam filosofiski, vai tad kāds kļūst nabagāks otram dodot? Pliki un bez nekā ienācām šajā pasaulē un tādi arī aiziesim, tas kas mums ir šodien, rīt var būt kādam citam (ja runājam par materiālām lietām un varbūt arī par idejām, kad pēc mākslinieka nāves paiet 50-100 gadi un zūd autortiesības, piemēram.)
reiz
| 02.11.2016. - 22:38:39
@alvils lv nav tik tragiskas regresivitates, jo likmes ir savadakas. darba nemejs 11+23, kapitala turetajs samaksa ari UIN, tatad 15+10. restoranos mes atstajam 21, nevis samazinato pvn likmi. manuprat, uzskatams piemers nesena pagatne bija francija, kur tikai apsverot so socialdemokratisku progresivitati kapitals saka plust prom ar gaismas atrumu. un kas notika zviedrija pec lindgrenas gadijuma? es izvelos ziedot, nevis sagaidit, ka ka kads pardalis labklajibu skaisti.
universal basic income protams ir interesanta un modiga ideja. bet vai ta tomer nav veca dziesma jaunas skanas, ar kuru dazi vaciesi, bet ne pie sevis, jau paspelejas? domaju, ka tas ir pretruna ar dabas pamatprincipiem.
@anilah wwf
@alvils lv nav tik tragiskas regresivitates, jo likmes ir savadakas. darba nemejs 11+23, kapitala turetajs samaksa ari UIN, tatad 15+10. restoranos mes atstajam 21, nevis samazinato pvn likmi. manuprat, uzskatams piemers nesena pagatne bija francija, kur tikai apsverot so socialdemokratisku progresivitati kapitals saka plust prom ar gaismas atrumu. un kas notika zviedrija pec lindgrenas gadijuma? es izvelos ziedot, nevis sagaidit, ka ka kads pardalis labklajibu skaisti.
universal basic income protams ir interesanta un modiga ideja. bet vai ta tomer nav veca dziesma jaunas skanas, ar kuru dazi vaciesi, bet ne pie sevis, jau paspelejas? domaju, ka tas ir pretruna ar dabas pamatprincipiem.
@anilah wwf
reiz
| 02.11.2016. - 23:06:06
un par ergelem. skiet, mums tacu jau ir lidzigi piemeri. bus modernas makslas centrs. noziedosi tu janis, peteris un anna bus ari ergeles. cool.
un par ergelem. skiet, mums tacu jau ir lidzigi piemeri. bus modernas makslas centrs. noziedosi tu janis, peteris un anna bus ari ergeles. cool.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.