Neprasot – kāpēc, kam, par ko! Kā ziedam, kas pretī saules siltumam un gaismai tiecas, Atdod sevi visu bez bailēm un nožēlas!
Jo kam jānāk, tas nāks! Arī krusa un lietus, Arī smagas un tumšas dienas, Arī sāpes!
Mīlestība ir dziedāt, Neskatoties notīs, bez vārdiem! Dvēselē visas notis sen ierakstītas, Bet sirdī tās ritms bez apstājas skan!
Mīlestība ir dzīvot, Jūtot ne tikai glāstus, Bet katru domu, nepateiktu vārdu, Visu pasauli Tavu un manu vienā...
Jo kam jānāk, tas nāks! Arī laimīgās dienas - Pilnas saules un prieka! Un smaidu...
kurtizane
| 22.05.2016. - 19:29:41
Tik feins dzejolis.
brokenwings
| 28.05.2016. - 20:22:28
Paldies, K! Tam maz mākslinieciskas vai literàras vērtības, bet tā es to domāju un jūtu. Līdzīgi domājošas lūdzu rakstīt personīgi.
roxfox
| 02.06.2016. - 00:07:08
mīlestība ir spēja būt par zāli. jo zāli var pļaut un pļaut mūžīgi, bet tā vienmēr ataug atkal un atkal bezgalīgi. tāpēc, ka tā piedod. patiesībā tā nemaz neapvainojas. tai nav ego.