Pārnākot mājās no darba katru otro vakaru, jau kā ierasts (lai gan nu jau iet ceturtais vakars), ar alkohola palīdzību cenšos meklēt laimi vai vismaz atslēgties no darba, vai varbūt iegrimt citā, tā teikt, paralēlā pasaulē. Žēl gan, ka marihuāna nav dekriminilizēta un man darbā jāstrādā skaidrā, jo no alkohola tā dvaša. Nu labi vismaz, ka ir trankvilizatori...
Kā jūs mēdzat sevi palutināt vakaros? vai pa dienu ? vai naktīs... Tikai nerunāsim par seksu šoreiz! Un par filosofiska rakstura grāmatām arī ne.
p.s. alkohola iedarbībai ir negatīva izskaņa
Replies (5)
alvils
| 20.08.2015. - 23:41:59
var arī tā Ap 15.45 sākas Allegro Assai, kas ir diezgan fantastiska
Bet vispār - darbdienās divreiz nedēļā uz trenažieru zāli, un sestdiena gandrīz brīva no mācībām un citiem darbiem, kaut kur aizbraukt - pie dabas, vai kādu lauku pilsētu. Sigulda, Cēsis, Līgatne, Ķemeri, tepat Daugavas promenāde.
Un grāmatas arī ir laba lieta. Kaut vai (auto)biogrāfiskās - liela dzīves mācība un gudrība. Arī daudzi uzņēmēji un citi veiksminieki tādas ir sarakstījuši.
Prieks, ka geji izjūt zināmas neērtības. Varbūt padomās un sapratīs, ka lielas nelaimju daļas cēlonis tomēr ir vientulība, patiesu attiecību, ģimenes (jā, jā - arī bērnu) trūkums. Un tas veidos labāku geju sabiedrību.
Pēdējā laikā es arī esmu sācis lietot alkoholu - viena pudele vīna pa brīvdienām. Gribas ticēt, ka tas nav pārāk kaitīgi. Pēc alkohola tas sanāk 3 aliņi divās dienās, cerams, ka to neuzskata par dzeršanu.
escape
| 20.08.2015. - 23:50:47
Mēdzu lutināt sevi ar alkoholu, bet, ja dzeru vairākus vakarus pēc kārtas, man veidojas pieradums un tad varu dzert cik gribu - nekāds reibums nebūs, labākajā gadījumā, pēc liela daudzuma stiprā, uznāk miegs. Pāris nedēļas bez alkohola un tad atkal var iedzert. Tātad alkohols man neder. Par marihuānu man arī ļoti žēl. Diemžēl nav nekas tāds, ko varētu ieteikt, izņemot pamainīt nodarbošanos. No darba man nav jāatpūšas, jo tas mani aizrauj. Kamēr nestrādāju, mirdzošām acīm bezgalīgi lūkoju internetā tehniku un izejmateriālus darbam.
escape
| 21.08.2015. - 00:06:45
Ļoti žēl, ka nevaru apmainīt kāda vientulību, kuru es tiešām spēju novērtēt, pret savu attiecību, ģimenes un arī (par laimi ne gluži mans - krustdēls) bērnu, kuru nevar paciest ilgāk kā 2 minūtes, pārpilnību manā dzīvē. Ģimene un bērni, tas nav mans. Manas dzīves laimīgākie brīži ir kad es biju viens, un tā patālāk no civilizācijas. Man patīk klusums un pilnīgs miers, man laikam pensijas vecums klāt nedaudz par agru