blondie
|
15.01.2015. - 15:37:11
No sakuma (~17g.) biju devusi dazhus majienus savai labakajai draudzenei, ar kuru kopa bijam gajushas ari viena klase. Vinjai bija bijushas kaut kadas aizdomas, bet tik un ta vinjai tas bija parsteigums, ne ipashi patikams, bet viss bija normali, tiesa gan lidz pat shodienai, runajot ar vinju, kas vairs nav tik biezhi, vinja jautaa tikai par puishiem.
Kad biju satikusies ar kadu ljoti jauku puisi, man vienkarsi nacas pateikt to, ka es isti neizjutu pret vinju to, ko vinjsh izjuta pret mani. Vinshj to bija pienemis ljoti normali. Ka jau hetero-puisis bija pat iztelojies kadu ’threesome’ ar citu meiteni, bet to gan vinjam nebija izdevies iistenot
bija ari meginajis mainit manas domas, bet nesekmigi. Palikam draugi, bet sen vairs neesam kontaktejushies.
Izveidojot jaunus pazinjas un kolegjus arzemes, ar laiku, kaut kadas situacijaas, iznaca izstastit savu ’’mazo noslepumu’’, nedaudz shoketi, bet, budami lieliski cilveki, bija pienemusi to un lidz pat sodienai varu parrunat ar vinjiem jebko kaa saistiba ar savam attiecibam vai piedzivojumiem, taa ari jebko citu
ar daziem bijusajiem kolegjiem bija pat izveidojusies stipraka draudziba pec tam, kad biju nejaushi vinjus satikusi vieteja geju baaraa.
Nedaudz citadaka situacija mani sagaidija, kad es ’’atklajos’’ savai tagad vistuvakajai draudzenei. iedevu parlasit kadu piezimi, kuru velejos publicet socialaja tikla, par laimi vinja mani atrunaja. Vinjai shi zinja pavisam nebija patikusi, jo, redz, tas nav pareizi (!) prieksh kam sarezhgiit savu dzivi, kada man bus gimene, kadas bus runas par mani utt. utt. nedaudz pastridejamies, bet viss gan tagad ir kartiba, vinjai pasai sis tas bija gadijies dzive.
Ar savu mammu es centos parrunat so tematu pa telefonu, bet, zinot, ka tur nekas neizdosies, jo cilvekam bija Padomju laiku uzskati par shim lietam, es vienkarsi mainiju diskusijas gaitu, un vairs to neapspriedu. Tiesa gan vinjai bija satikusi daudzus gejus sava skaistumkopsanas sfera, un vienmer draudzejas ar vinjiem pat bija kada no Rigas geju klubiem, bet laikam kad runa iet par vienigo bernu, tas vairs nav tas pat... Tapat ari ar maniem tuvakajiem gimenes draugiem, pat nezinu ka vinji to pienemtu, zinot, ka vinji ir ljoti strikti par shim lietam, nereti pat esmu kadus homofobiskus jocinjus dzirdejusi...
Nav tada noteikta laika, kad ’’iziet no skapja’’, daudz kas atkarigs no dzives situacijam un kaa tev ir to vieglak pasniegt.