Vai kāds zina, kā tas ir, kad sāp emocionāli, bet jūti fiziski!?

mainigaparadiba | 15.11.2014. - 04:56:53 | Views: 1944

ir tā, ka birst asaras par sajutām!

jaukes | 15.11.2014. - 05:09:48

tas kas notiek galvā, ļoti atsaucās uz ķermeni!sargi sevi

mainigaparadiba | 15.11.2014. - 05:38:33

sargi sevi, un ... ?

laimux | 15.11.2014. - 08:23:36

Emocionālas sāpes var izraisīt sliktu dūšu un arī vemšanu.

fallen | 15.11.2014. - 10:20:30

Tas var izraisīt ļoti daudz ko, tāpēc, ja tas ir ilgtermiņā, nedrīkst ļaut emocijām saēst sevi no iekšpuses un ir jārunā ar kādu par to, kā jūties, un kāpēc tā jūties.

vicarius | 15.11.2014. - 13:34:03

Tas saucās psihosomatika un par to ir sarakstītas simtiem grāmatu. Ļoti interesanta lieta, starp citu

tuve | 15.11.2014. - 14:14:42

Jā zinu, ja tiksi pāri šai stadijai(pardegsanai, izdegsanai), tad par daudz ko iespējams Tev būs vienalga.Katrā ziņā ilgtermiņā tas tā iztukšo, kad neviļus rodas jautājums-Vai kkas vēl palicis manī.

fallen | 15.11.2014. - 15:15:51

Mmm, nē, Tuve, manuprāt, ja tiek pāri tai stadijai, nevis tajā iesēžas, tad savu iekšējo pasauli var sākt celt no jauna.
No pieredzes runāju - pavisam nesen iesēdos tādā bedrē, ka nezināju, kā izkārpīties, nekam nebija jēgas, reāli vilka uz depresiju, likās - sajukšu prātā. Tas bija absolūts psiholoģiskais krahs, kam sekoja virkne veselības problēmu, ar kurām ilgi cīnījos, līdz sapratu, ka cīnos pati pret sevi. Un viss, kas no tā var glābt, ir pārmaiņas. Sava dzīve ir jāmaina un jāpieņem lēmumi, ka pasargāt sevi no sevis.
Tagad viss atkal ir kārtībā, saudzēju un sargāju sevi un jūtos absolūti normāli, kā fiziski, tā emocionāli un neizjūtu pilnīgi nekādu tukšumu sevī. Visam atkal ir jēga.

P.s. Piedodiet par atklātību.

tuve | 15.11.2014. - 15:29:00



Nu man tā bija 2-3 gadus īpaši slikti(ar labajām dienām un izteikti sliktajām), kad nav motivācijas neko darīt un tuneļa galā gaismu nesaredzēju.Tad man kādu gadu bija viss vienalga(tāda iztukšota arī staigāju), bet tagad liekas šī gada otrajā pusē pamazām atgriežos pie sevis.Bet kas ir labi šajam vecumam, vairs nav tik sakāpinātu emociju par visu un, ja uz brīdi ir, tad tas pāriet tikpat ātri cik uznāk.Kā arī esmu šķiet apguvusi spēju nereaģēt uz visu, uz visādām realitātes runām un jebkādām citām, kko laižu pāri, kaut ko ignorēju(tas gan ir negaidīts pārsteigums priekš sevis, ka tā). 
p.s:Es jēgu meklēju sevī un daru to kas patīk un pamazām sakārtoju to, kas tika aizlaists šajā depresīvajā periodā.

pedejaceriba | 15.11.2014. - 16:40:30

Tas nav tā vērts, dzīve turpinās neskatoties uz to, ka ir bijis sāpīgi... un aust jauna diena pārsteigumiem pilna

winter | 15.11.2014. - 18:26:28

Tas ir pazistamas sajutas. It ipasi, ja cilveks ir emocionals un jutigs.   Izraudies, bet tad gan sanemies un neiegrimsti taja purva.  Medz but sliktas dienas, bet tas pariet.   

vergslesbietem | 15.11.2014. - 18:46:49

Seriālus vajag mazāk skatīties.

stelss | 15.11.2014. - 20:33:26

Jap, no emocijām šad tad daudz kas sāp!!! No škrobes un izbesīšanas - parasti rokas, dažreiz tās pat lūzt!!! 
No neizdevušās loves, vai neveiksmīgas dzīves - parasti sāp galva, retāk kuņģis un aknas!!! 
No prieka un sajūsmas - šad tad sāpes iemetās da jebkur, kā sak, nelēkā kur pagadās!!!
Bet no ilgstošiem smiekliem - zarnas mezglā metas...

kicis | 15.11.2014. - 22:27:13

Uj. Man nedēļu atpakaļ bija baigais breikaps un netīrās veļas mazgāšana. Es burtiski degu, man bija sarkani vaigi, ļoti karsti, galva sāpēja un svīdu. Izsaku līdzjūtību. Nav foršas sajūtas.

screen | 18.11.2014. - 18:35:41

Vajag vnk piedzīvot Droomgaard vīkendu piedzīvot. Un viss kas kādreiz ir sāpējis un dažreiz veljoprojam atgādina par sevi, vairs nebus svarīgs. Gandrīz viss paliks tik ļoti mazsvarīgs .

selen | 18.11.2014. - 19:00:39

nav tā, ka laiks dziedē, bet laiks tomēr visu saliek pa vietām.  darbs ar sevi. un daudz...

tuve | 18.11.2014. - 19:18:48

Laiks noņem to lielāko sāpi, bet rūgtums saglabājas vēl ilgi pēc tam un iespējams sirds dziļumos vienmēr saglabāsies un kaut kādos brīžos uzjundīsies atmiņas spēcīgāk nekā citkārt.Jo asociācijas ar vietām, smaržām un kopā ietajām ielām un gadalaikiem, diennakts stundām saglabājas.Tikai vairāk nesit elpu ciet un var sevi savākt.
p.s:Birdy - Wings
Vienlaikus nav vairs sajūtas, ka tas būtu kaut uz pusi atkārtojams un tā laikam ir pēcrūgtuma nepatīkamā puse, ja nolemj teiksim iet tālāk.Jo sirds nav mašīna, kurai var samainīt rezerves daļas un uzskurbulēt, lai tā tālāk darbojas ar jaunu uzrāvienu, tā izsmeļas un kaut kas paliek neatgriezenisks, kaut kas nekad nebūs tā kā ir bijis, kā arī uzskatu, ka katram ir lemts tieši tik daudz cik ir lemts un ne vairāk.