Kas sagaida?

scentdg | 12.04.2007. - 12:20:29 | Views: 1806

Salīdzinot ar pagājušā gada martu inflācija sasniegusi kritisko 8.5 atzīmi. Protams deputātiem jāpaceļ algas par viņu nedēļas sūro darbu maksimāli 16 stundu ilgstošu. Tagad vēl Labklājības ministrija ierosina palielināt minimālo algu 140Ls apmērā. Ko nu? vai piepildīsies Kalvīša teiktais,ka inflācija tiks samazināta pēc 2-3 gadiem, ja tagad inflācija neapturami aug?

emciks | 12.04.2007. - 12:34:38

Labklājības ministrija rosina paaugstināt minimālo algu līdz 160 latiem , sākot ar 2008 gadu.
Pašlaik valstī ir pieprasījuma inflācija , acīmredzot cilvēkiem ir brīvi naudas līdzekļi, plus visādi kredīti, mūsu bāleliņu naudas sūtījumi no Īrijām, lielbritānijam u.c valstīm, kas tik inflācijas slogu palielina.

Personigi es briesmigi inflāciju neizjūtu, vajag strādāt un meklēt risinājumus, nevis gausties cik visapkārt slikti un sēdēt vecākiem uz kakla. :)

Kalvīša textam īpaši neticu :D

v-i-n-j-a | 12.04.2007. - 15:38:10

Man nav žēl lai tak ta inflācija aug, bet līdz ar inflāciju būtu jāaug algām un pensijām, un visādu veidu pabalstiem...

grifs | 12.04.2007. - 16:54:53

Neesmu nekāds baigais ekonomists lai varētu ļoti analizēt ekonomiskos procesus, kas veicina inflāciju, bet tas tik tie;šām - viens ir nenormālie kredīti, kurus pakaļ sviež un kurus var darbūt ikviens, kam nav slinkums. Jautājums tikai - cik ilgi šos kredītus iespējams dabūt, jo tomēr šie naudas līdzekļi arī nav neierobežoji, ņemot vērā, to, ka katrs kredīts tiek balstīts uz cilvēka reālajiem ienākumiem, kali šo kredītu vaētu atmaksāt?
Otrs ir arī šo ceļotāju lielais procents - paņem, aizbrauc sapelnās, atved lielo piķi mājās, un atkal valstij ir lieka nauda. Tīri subjektīvi es labāk ieredzu tos, kas brauc uz arzemēm, lai tur dzīvotu, jo tad tasnav tikai pliks naudas jautājums vien, bet tiešām vēlme mainīt savu dzīvi.
Kāds būtu risinājums? Nez... Varbūt būtu jāliedz vispār kaut ko kreditēt kādu laiku, jo kredīts ir kļuvis apr otro maizi, taču cilvēki aizmirst, ka kredīts nav nabagu maize, kas apmierina izsalkumu, bet gan produkts, par kuru ir jāmaksā. Un tad protams cilvēkiem vajag vai nu vairāk strādāt, vai arī pacelt algas (kas arī veicina inflāciju), vai ņemt jaunu kredītu, lai nosegtu iepriekšējo. beigās sanāk riņķa dancis.
iespējams mums arī pašiem vajag būt apdomīgākiem savos pirkumos un tēriņos, atceroties, ka kredīts nav ielāps visām problēmām un tāpat arī piepelnīšanās Īrijā, pēdējā gadījumā ņemot vērā, ka nereti tiek atstāti bērni bez vecākiem uz laiku un arī pats notrulinies, lasot tikai zemenes.
bet nu protams, jāatzīst, ka visa pamatā ir likumdošana un valsts atbalsts iedzīvotājiem. Ja tā nav - tad rezultāts ir tāds ka’ds tas ir.

rendija | 12.04.2007. - 17:27:58

Buutu taksh vienreiz nokauneejushies! Moralizeetaaji atradushies... Ja liidzcilveekus saak nosodiit par veelmi nopelniit godiigaa celjaa maksimaali daudz naudas,tad tieshaam smagi kaut kas nav ar sho valsti kaartiibaa!

emciks | 12.04.2007. - 18:06:59

Starpcitu tagad pacelts jautājums par to, ka slēdzot kredīta līgumus uz tiem būtu nepieciešams likt uzrakstu- ko līdzīgu kā uz cigarešu paciņām - pārmēriga kredītu ņemšana var negatīvi ietekmēt jūsu finansiālo veselību :)
Bet to pavisam nopietni izlasiju vienas ministrijas mājas lapā. kā konsultanti esot pieņemti GE money :D :D :D

wizard | 12.04.2007. - 19:07:39

Šķiet, ka inflācijas skaidrojums ar algas saņēmēju ienākumu palielinājumu un kredītēšanu ir viens liela jezuītu gājiens, ar ko oligarhu uzpirktie ekonomistu vēlas aizēnot patiesu inflācijas cēloni - monoplistu diktētās cenas, monopolistu ārprātīga peļņa.

grifs | 12.04.2007. - 19:51:25

wizard - neaiziesim jau tādās galējībās, ka sāksim meklēt lielo melno bubuli. Nav jābūt cilvēkam ar ekonomikas grādu, lai saprastu, ka šī liekā nauda, kas it kā no nākotnes tiek atpludināta uz tagadni kredītu veidā rada situāciju, ka cilvēkiem ir vairāk naudas nekā viņi reāli nopelna un uzņēmēji un veikalnieki to ļoti labi saprot, tāpēc arī cenas ceļas, jo aug pieprasījums, savukārt cilvēkiem kredīti kļūst par ikdienu, kā lāpīt savus normālā veidā radušos finansiālos caurumus un iepriekšējos kredītus, kas nav veselīgi ekonomikai, jo tā nākotnes nauda jau neaizplūst atpakaļ uz nākotni, bet paliek tagadnē un no nākotnes tiek ņemta vēl arvien. Un šis jautājums ir aktuāls tāpēc, ka kamēr caurmēra cilvēks var atļauties kredītus un arī šo augsto inflāciju. Cilvēki ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem vienkārši kirst badā, jo viņiem pat netiek dota iespēja salāpīties ar kādu mazu kredītīņu. Tad nu ko?
Jautājums ir tikai cik ilgi mēs visi šādi uz parāda nākotnei varam dzīvot? Tīri teorētiski, iztērējot visu nākotnes naudu mēs varētu nonākt situācijā, ka nākotnē naudas nav nevienam un vajadzētu būt deflācijai. taču vai realitātē tā būs? realitātē ir novērojama tikai nemitīga inflācija, jo pasaulē cilvēku dzīves līmenis aug un tāpēc rezultāts būtu valsts bankrots, jo cilvēki visu naudu t;er;es pagātnes kredītu dzēšanai, nevis dzīvošanai.

egidy | 14.04.2007. - 17:57:16

varēt gan beigās sanākt diezgan slikti. Tas, kas man likās diezgna šokējoši pagājušajā nedēļā bija - ka prese nelaimīgo Fitch ziņojumu bija pasniegusi visai optimistiski, lai gan tendence oriģinālajā angļu ziņojumā bija stipri vien drūmāka, pat pilnīgi preteja - pesimistiska. Ja avīzes rakstīja, ka Fitch pēc inflācijas plana īstenošanas pareģo reitinga atgriešanos, vai arī, ka Fitch paredzot īslaicīgas problēmas, tad patiesībā ziņojumā bija skaidri pateikti, ka plāns izskatoties nepietiekms, labumā no ta novēlotās ieviešanas varētu arī nebūt un runa bija par iepsējamu ilgstošu recesiju. Bet no otras puses - stiprs kredītu un mājokļu cenu pieaugums nomoka arī Eiropu (izņēmuma varetu būt Vācija) - tādēļ arī EUR likmes visu laiku kāpj.

Man personīgi patika, ka šo ceturtdien ECB prese konferencē Trišē bija jākomentē Vācijas bankas vadītaja ieteikums inflācijas radītājā iekļaut arī mājokļu cenas. Trišē atzina - ka doma esot laba, bet pie tā pašlaik strādājot statistiķi un nevis baņķieri. Kā tas realitātē varētu notikt - to ir grūti iedomāties, jo, cik saprotu - Māstrihtas kritēriji uz majokļu cenām neuzliek nekādus nosacījumus, bet uz inflāciju gan tādi pastāv, bet no otras puses - ’idejiski’ šāda kontrole būtu pareiza un loti labi sasauktos ar tiem mērkiem, kas ir eirosistēmas pamatā. Iemesls - kāpēc šādas idejas netika paceltas 90.-gadu sakumā vai vidū laikam ir tas, ka tik optimistiska kreditēšanas kārtība un tik lielas cenu kāpums, kād ir pašlaik - tajos laikos bija kaut kas neiedomājāms un neparedzms.