es tevi mīlu
rentgenaparaats | 27.09.2014. - 12:41:17 | Views: 1684
Juus vienmeer sakaat to, kad esat par to paarliecinaati, vai arii, hvz, taapeec ka otrs taa teica, vai vnk "kkaa tachu vajag nosaukt speeciigas sajuutas"
Replies (13)
torpedaspapedis
| 27.09.2014. - 12:49:30
To jūt!Kā zibsnis, kad atnāk to nevar sajaukt ar neko citu, ja būtu jāsalīdzina vizuāli, tad tas ir kā-ja ir lietaina diena un stāv pūlis ar pelēkiem, melniem lietussargiem, tad kaut vai kādā pilnīgākā malā, pat ja tas lietussargs nav citā krāsā(kura izceltos uz esošo tumšo krāsu paletes), tas burtiski mirdz, kā enerģētika.Līdz ar to tā sajūta rodas iekšienē un par cik tā ir nosaukta tā(cilvēku valodā), tad to var tieši tā arī pateikt.
p.s:Un nē tikai tad, kad es tā esmu jutusies.Tikai spēcīgas simpātijas tieši tādas arī ir(un tas neietver tos trīs vārdus), ir ar perspektīvu pāraugt tajos trijos vārdos, taču var saglabāties arī tikai simpātiju formā(tas nav paredzams).
Trīs vārdu sajūtas ir diezgan īpatnējas, jo tad liekas tā it kā ar to būtu miers, taču ja viss neizdosies kā iecerēts, būs ārkārtīgi sāpīgi(jo ar to trīs vārdu sajūtu tie būvēti domās bez maz debesu dārzi un, tad ja burtiski, tas viss sabrūk, tad liekas, ka ir iekšējais atomkarš).Ja man būtu jānosauc vēl bezpalīdzīgāks
dvēseles stāvoklis par šo, tad man būtu gana ilgi jāizsver kāds vēl cits.
Viss ir diezgan skaisti, pacilājoši, taču kritiens ir ārkārtīgi smags, jo ja tie vārdi nāk no sirds dziļumiem, tad jārēķinās, ka ievienotības pakāpe(pie negatīva iznākuma)ilgtermiņā būs traumatiska.
To jūt!Kā zibsnis, kad atnāk to nevar sajaukt ar neko citu, ja būtu jāsalīdzina vizuāli, tad tas ir kā-ja ir lietaina diena un stāv pūlis ar pelēkiem, melniem lietussargiem, tad kaut vai kādā pilnīgākā malā, pat ja tas lietussargs nav citā krāsā(kura izceltos uz esošo tumšo krāsu paletes), tas burtiski mirdz, kā enerģētika.Līdz ar to tā sajūta rodas iekšienē un par cik tā ir nosaukta tā(cilvēku valodā), tad to var tieši tā arī pateikt.
p.s:Un nē tikai tad, kad es tā esmu jutusies.Tikai spēcīgas simpātijas tieši tādas arī ir(un tas neietver tos trīs vārdus), ir ar perspektīvu pāraugt tajos trijos vārdos, taču var saglabāties arī tikai simpātiju formā(tas nav paredzams).
Trīs vārdu sajūtas ir diezgan īpatnējas, jo tad liekas tā it kā ar to būtu miers, taču ja viss neizdosies kā iecerēts, būs ārkārtīgi sāpīgi(jo ar to trīs vārdu sajūtu tie būvēti domās bez maz debesu dārzi un, tad ja burtiski, tas viss sabrūk, tad liekas, ka ir iekšējais atomkarš).Ja man būtu jānosauc vēl bezpalīdzīgāks
dvēseles stāvoklis par šo, tad man būtu gana ilgi jāizsver kāds vēl cits.
Viss ir diezgan skaisti, pacilājoši, taču kritiens ir ārkārtīgi smags, jo ja tie vārdi nāk no sirds dziļumiem, tad jārēķinās, ka ievienotības pakāpe(pie negatīva iznākuma)ilgtermiņā būs traumatiska.
indigapuke
| 27.09.2014. - 13:01:29
Jā, pietam vienēr esmu cīnijusies ar savām šaubām, lieki. Intuīcijai ir jātic, ģimenei ir jātic un draugiem ir jātic, nevis "mīļotajam cilvēkam". Jo savādāk, var palikt bez draugiem un gandrīz vai bez ģimenes :/ Hmm mana analīze par pēdējām atiecībām. Piedodiet ka beztēmā.
Jā, pietam vienēr esmu cīnijusies ar savām šaubām, lieki. Intuīcijai ir jātic, ģimenei ir jātic un draugiem ir jātic, nevis "mīļotajam cilvēkam". Jo savādāk, var palikt bez draugiem un gandrīz vai bez ģimenes :/ Hmm mana analīze par pēdējām atiecībām. Piedodiet ka beztēmā.
fallen
| 27.09.2014. - 15:37:11
Nē, tikai tad, kad situācija spiež. Neesmu vārdu cilvēks un, kā viena persona man reiz labi iemācīja "vārdi ir tikai vārdi" neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs runātājs esi. Nozīme ir tikai darbiem. Nu, un ja pēc darbiem nepielec, varu arī pateikt.
Nē, tikai tad, kad situācija spiež. Neesmu vārdu cilvēks un, kā viena persona man reiz labi iemācīja "vārdi ir tikai vārdi" neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs runātājs esi. Nozīme ir tikai darbiem. Nu, un ja pēc darbiem nepielec, varu arī pateikt.
kalimba
| 27.09.2014. - 21:08:32
Piekrītu par solījumu. Ja reiz to pasaki (un regulāri atkārto), tad tas ir solījums. Nekreisoties un ne tikai. Lai gan daudzas jaunas meitenes ar šiem vārdiem mētājas pa labi un pa kreisi, sakot to gandrīz vai katrai. Varbūt vienkārši tāds ir lesbiešu dzīvesveids?
Piekrītu par solījumu. Ja reiz to pasaki (un regulāri atkārto), tad tas ir solījums. Nekreisoties un ne tikai. Lai gan daudzas jaunas meitenes ar šiem vārdiem mētājas pa labi un pa kreisi, sakot to gandrīz vai katrai. Varbūt vienkārši tāds ir lesbiešu dzīvesveids?
fallen
| 27.09.2014. - 21:18:48
Emocionālās pieredzes trūkums, kad katrs "ak un vai" vienādojas ar mīlestību.
Emocionālās pieredzes trūkums, kad katrs "ak un vai" vienādojas ar mīlestību.
snauzha
| 27.09.2014. - 22:41:49
Man bija/ir tāpat kā gently.
Reiz man šos vārdus teica, bet es nespēju atbildēt ar to pašu.Gluži kā kamols skarbi iestrēga rīklē.Nevarēju un viss.Acis pavirši šaudījās visos virzienos, meklējot glābiņu, lai nav neveikli jāizlokās.(Vienas no garākajām un nospiedošākajām 4, 56 sekundēm)Par laimi toreiz iezvanījās telefons.Es satraukumā nobēru kaut kādas tizlas frāzes -mājās palika veļas mašīna ieslēgta vai kko tml.Pie durvīm mēs vēl saskatījāmies..tik dīvaini.Nē, neapskāvāmies kā parasti, bet saskatījāmies.Viņa vairs neatgriezās pie šiem vārdiem, tāpat kā es pie viņas.Jā, es bēgu.Tā bija viss pareizāk.
Nē, viņa nemēdza šos spēcīgos vārdu bārstīt pa labi un pa kreisi.
Man bija/ir tāpat kā gently.
Reiz man šos vārdus teica, bet es nespēju atbildēt ar to pašu.Gluži kā kamols skarbi iestrēga rīklē.Nevarēju un viss.Acis pavirši šaudījās visos virzienos, meklējot glābiņu, lai nav neveikli jāizlokās.(Vienas no garākajām un nospiedošākajām 4, 56 sekundēm)Par laimi toreiz iezvanījās telefons.Es satraukumā nobēru kaut kādas tizlas frāzes -mājās palika veļas mašīna ieslēgta vai kko tml.Pie durvīm mēs vēl saskatījāmies..tik dīvaini.Nē, neapskāvāmies kā parasti, bet saskatījāmies.Viņa vairs neatgriezās pie šiem vārdiem, tāpat kā es pie viņas.Jā, es bēgu.Tā bija viss pareizāk.
Nē, viņa nemēdza šos spēcīgos vārdu bārstīt pa labi un pa kreisi.
torpedaspapedis
| 27.09.2014. - 23:21:10
Man arī tā ir bijis, vienreiz(kad ko tādu teica man)un, ka nevarēju atbildēt ar to pašu, tas esot bijis redzams pat acīs(tā man teica).Tas tomēr arī bija sāpīgs moments, jo cilvēks nevar balstīt nekādu kopīgu nākotni, ja viņam vienpusēji ir tik stipri, bet man ir tikai spēcīgas simpātijas.Taču par to man ir bijis ļoti žēl, jo es gan tad, gan vēl jo vairāk tgad uzskatu, ka man kā personībai tieši tas cilvēks būtu nācis par labu visvairāk.Dēļ tā ka, jau jaunos gados bija perspektīvs, mērķtiecīgs, apveltīts ar jūtīgu sirdi un būtībā viss tur bija.Taču mīlestību es diemžēl nejutu, par to arī tiku pārdzīvojusi, jo ar loģisko prātu sapratu, ka tas būtu man pareizais ceļš.
Un otrā gadījumā savukārt es iemīlēju un pret mani savukārt juta tikai spēcīgas simpātijas, kuras varēja paraugt iespējams mīlestībā, ja es ar savu dīvaino dabu nebūtu visu, jau sākusi čakarēt, jau sākotnēji(viņa mani sauca par kosmonauti un vēlāk teica, ka tas esot bijis viņas nopelns, ka tomēr kaut cik uz zemes esmu nonākusi).
Viņa gana ilgi uzturēja ar mani kontaktu arī pēc attiecību beigšanās, bet dēļ tā, ka nespēju viņu uztvert tikai draudzīgi, kontakts, jau pasen ir beidzies vai tas ir tik minimāls, ka var uzskatīt, ka nav tik un tā.Bet es viņai vienmēr būšu pateicīga par to, ka vismaksimālākos savus dzīves gadus es pavadīju tieši ar viņu, jo saprotu, ka ne ar vienu nekad vairs tā nesmiešos, līdz vēdera krampjiem, kad nebūs vairs tikai mums saprotama valoda, pat caur tikai skatieniem un arī ar vārdiem, ka neviens vairs nebūs tāds ar ko būtu gatava doties kaut apkārt pasaulei(jo tā savienība nav atkārtojama)nebūs arī nekad līdzvērtīga.
Ir tik daudz uz pasaules cilvēku, bet kā saka mana māte(bet ar viņiem nekā kopīga)nekā netverama, viņi vnk ir.Un laikam par šo man ir bijis visvairāk žēl no visa kopumā.Un, ja es varētu kaut ko vērst par labu, es to darītu.Un nekādas mantiskas lietas un nekādi jebkādi panākumi nespēs kompensēt un nav arī kompensējuši pietrūkšanas sajūtu, kura ir vienmēr.
Man arī tā ir bijis, vienreiz(kad ko tādu teica man)un, ka nevarēju atbildēt ar to pašu, tas esot bijis redzams pat acīs(tā man teica).Tas tomēr arī bija sāpīgs moments, jo cilvēks nevar balstīt nekādu kopīgu nākotni, ja viņam vienpusēji ir tik stipri, bet man ir tikai spēcīgas simpātijas.Taču par to man ir bijis ļoti žēl, jo es gan tad, gan vēl jo vairāk tgad uzskatu, ka man kā personībai tieši tas cilvēks būtu nācis par labu visvairāk.Dēļ tā ka, jau jaunos gados bija perspektīvs, mērķtiecīgs, apveltīts ar jūtīgu sirdi un būtībā viss tur bija.Taču mīlestību es diemžēl nejutu, par to arī tiku pārdzīvojusi, jo ar loģisko prātu sapratu, ka tas būtu man pareizais ceļš.
Un otrā gadījumā savukārt es iemīlēju un pret mani savukārt juta tikai spēcīgas simpātijas, kuras varēja paraugt iespējams mīlestībā, ja es ar savu dīvaino dabu nebūtu visu, jau sākusi čakarēt, jau sākotnēji(viņa mani sauca par kosmonauti un vēlāk teica, ka tas esot bijis viņas nopelns, ka tomēr kaut cik uz zemes esmu nonākusi).
Viņa gana ilgi uzturēja ar mani kontaktu arī pēc attiecību beigšanās, bet dēļ tā, ka nespēju viņu uztvert tikai draudzīgi, kontakts, jau pasen ir beidzies vai tas ir tik minimāls, ka var uzskatīt, ka nav tik un tā.Bet es viņai vienmēr būšu pateicīga par to, ka vismaksimālākos savus dzīves gadus es pavadīju tieši ar viņu, jo saprotu, ka ne ar vienu nekad vairs tā nesmiešos, līdz vēdera krampjiem, kad nebūs vairs tikai mums saprotama valoda, pat caur tikai skatieniem un arī ar vārdiem, ka neviens vairs nebūs tāds ar ko būtu gatava doties kaut apkārt pasaulei(jo tā savienība nav atkārtojama)nebūs arī nekad līdzvērtīga.
Ir tik daudz uz pasaules cilvēku, bet kā saka mana māte(bet ar viņiem nekā kopīga)nekā netverama, viņi vnk ir.Un laikam par šo man ir bijis visvairāk žēl no visa kopumā.Un, ja es varētu kaut ko vērst par labu, es to darītu.Un nekādas mantiskas lietas un nekādi jebkādi panākumi nespēs kompensēt un nav arī kompensējuši pietrūkšanas sajūtu, kura ir vienmēr.
torpedaspapedis
| 28.09.2014. - 00:00:02
Bet vienlaikus, esmu ar to samierinājusies, tā kā tas vienkārši garš apraksts par tēmu(es tevi mīlu), bet personīgāk uzrakstot.
Bet vienlaikus, esmu ar to samierinājusies, tā kā tas vienkārši garš apraksts par tēmu(es tevi mīlu), bet personīgāk uzrakstot.
snauzha
| 28.09.2014. - 00:19:53
Heh, dīvainās dabas īpatnība, kura manī ir dzelžaini iekrampējusies-sākt čakarēt visu jau sākotnēji.Bet mēs jau nedzīvojam tikai savas dzīves, daļēji arī citu.Un kādu pieņemot mēs jūtamies tiesīgi prasīt.Arī pakļaut, diktēt.Kādā līmenī un cik izteikti, to katrs pats apzinās.(maza novirze)
Ir arī bijusi reize, kad jā, sevī apzinājos, ka mīlu.Tiešām varēju teikt-Vot!Ir!Tāds iekšējs piepildījums, miers/nemiers, sajūtu salūts-neprakstāma emociju gamma.Bet tā arī neuzdrošinājos pateikt skaļi.Nē, es nebaidījos.Vienkārši..es zināju, ka tas nav abpusēji.Un šīs situācijas loģiskais risinājums ir vienkārši distancēties..līdz nekas neliecinātu par bijušu kontaktu, draudzību.Vieglāk jau nepaliek, bet mierīgāk gan.Viņa tāpat zināja, ka dzīvos manā prātā.Dzīvos manās domās.
Un no šiem gadījumiem..Ko tur lieki, es tomēr varu pāršķirt nākamo tukšo lapu un sākt stāstu no jauna. Man jāatlaiž tas, kurš sen jau aizgājis un jābūvē sava dzīve.Tikai ar katru reizi kaut kas zūd.
Pārāk liela atklātība šonaktriebj’
Heh, dīvainās dabas īpatnība, kura manī ir dzelžaini iekrampējusies-sākt čakarēt visu jau sākotnēji.Bet mēs jau nedzīvojam tikai savas dzīves, daļēji arī citu.Un kādu pieņemot mēs jūtamies tiesīgi prasīt.Arī pakļaut, diktēt.Kādā līmenī un cik izteikti, to katrs pats apzinās.(maza novirze)
Ir arī bijusi reize, kad jā, sevī apzinājos, ka mīlu.Tiešām varēju teikt-Vot!Ir!Tāds iekšējs piepildījums, miers/nemiers, sajūtu salūts-neprakstāma emociju gamma.Bet tā arī neuzdrošinājos pateikt skaļi.Nē, es nebaidījos.Vienkārši..es zināju, ka tas nav abpusēji.Un šīs situācijas loģiskais risinājums ir vienkārši distancēties..līdz nekas neliecinātu par bijušu kontaktu, draudzību.Vieglāk jau nepaliek, bet mierīgāk gan.Viņa tāpat zināja, ka dzīvos manā prātā.Dzīvos manās domās.
Un no šiem gadījumiem..Ko tur lieki, es tomēr varu pāršķirt nākamo tukšo lapu un sākt stāstu no jauna. Man jāatlaiž tas, kurš sen jau aizgājis un jābūvē sava dzīve.Tikai ar katru reizi kaut kas zūd.
Pārāk liela atklātība šonaktriebj’
torpedaspapedis
| 28.09.2014. - 00:28:33
Jā!Es atkal aizrāvos, jāiedzer citrona tēja un būs jāliekas uz auss.Un runājot par lapu pāršķiršanu(nav, jau varianta cita), var jau remdēties kā es to daru(tagad tomēr mazāk), taču neko tas nemainīs, jo tur jau cilvēks dzīvo cepuri kuldams un realizē ieceres.Stāda "citronkokus" kamēr es te citronu tēju iedzeru nostaļģijā.
Jā!Es atkal aizrāvos, jāiedzer citrona tēja un būs jāliekas uz auss.Un runājot par lapu pāršķiršanu(nav, jau varianta cita), var jau remdēties kā es to daru(tagad tomēr mazāk), taču neko tas nemainīs, jo tur jau cilvēks dzīvo cepuri kuldams un realizē ieceres.Stāda "citronkokus" kamēr es te citronu tēju iedzeru nostaļģijā.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.