ko
|
02.02.2012. - 20:13:28
ES nožēloju...
Un es nožēloju par to, ka:
man nekad nebūs bēŗnu...
podā nolaista jaunība
es nebūtu vientuļšs, ja būtu heteroseksuāls
es jūtos kropļšs savas homoseksualitātes dēļ
mani jaunībā saukāja par pidaru
mani geji neuzbudina kā vīrieši
man nav baudas no anālā
man jāskaidrojas - kāpēc es dzīvoju viens(vecāki man zin, bet jaunā darba vietā es neplātītos)
no vientulības man kropļojas psihe
es jūtos ļoti neglīts, neskatoties uz to, ka no sievietēm man ir piekrišsana kaut neliela, bet no gejiem pilnīgi necik
es nevaru iet pirtī laukos ar saviem radiem un draugiem, jo daži no viņiem zin vai nojauš par manu orientaciju
jaunā sabiedrībā man jāpiedomā, ka manas manieres var atkal mani nodot... -un tad mani atkal sauks par pidaru un pazemos
man visulaik jāspēlē teātris, ka neesmu gejs
Bet visvairāk man žēl, ka man būš jāpavada sava dzīve mokoties ar apziņu - Kā būu, ja es būtu hetero un dzīvotu normālu dzīvi, kopā ar sievu, radītu bērnus, be nekāa teātra, ilūzijām//