airrunner
|
17.01.2012. - 18:51:09
Hmmm... Labs jautājums - bērnu audzināšana. Personīgi es uzskatu, ka bērnu audzināšana ir diezgan atbildīgs darbs, ko mūsdienās uztver pārāk viegli, jo vecākiem ir jāapzinās, vai viņi ir spējīgi uzaicināt bērnu un vai bērna nākotne būs nodrošināta. Šī iemesla dēļ uzskatu, ka viendzimuma pāri vairāk ieplāno visas lietas un ir vairāk gatavi audzināt jaundzimušo.
Bet diskutējot par ietekmi, uzskatu, ka, manuprāt, tam nav diez ko liela ietekme, kāda ir vecāku seksualitāte vai dzimums, ja viņi ir spējīgi un zinoši audzināt. Bet reizē es nepiekrītu tam, ka tiek uzskatīts, ka bērns, kas audzis geju ģimenē, kļūs arī par geju. Domāju, ka tāds pieņēmums radās, pieņemot, ka homoseksuālu orientāciju iegūst nevis tā ir iedzimta. Protams, tas ir pašsaprotami, ka gejs, kam vecāki arī ir geji, būs drošāks un atklātāks sabiedrībā, jo viņam nebūs visas tās slēpšanās un iziešanas no skapja padarības, bet domāju, ka šis fakts tiek pārāk ņemts kā slikts arguments, jo tas, manuprāt, galīgi nenozīmē, ka bērns ir kļuvis par geju vecāku dēļ. Bet reizē geju vecākiem ir vairāk uzdevumu bērnu audzināšana, piemēram, šis video:
http://youtu.be/M5EOx97-5DE Uzskatu, ka nav problēma būt gejiem un vecākiem vienlaicīgi. Problēmas rodas, kad saskaras ar audzināšanu un sabiedrības attieksmi. Personīgi, ja runājam par ģimenes modeli, es vairāk atbalstu abu dzimumu modeli, kas zināmā mērā liek veidot 3-4 cilvēku ģimeni, t.i., es uzskatu, ka, ja pieņemam, ka ir svarīgi, ka bērnam ir gan māte, gan tēvs, tad vajag veidot tāda modeļa ģimeni, jo domāju, ka arī lesbietes vēlas bērnus. Protams, var teikt, ka tagad būs problēmas ar it kā bērna sadalīšanu, bet vai tiešām?
Man personīgi vairāk nepatīk surogātmātes būšana, kas zināmā mērā liek pārdomāt par dažādiem ģimenes modeļiem un iespējams nākotnē radīs problēmas, jo ļoti iespējams, ka vēlāk māte arī gribēs redzēt savu bērnu. Šī iemesla dēļ, es domāju, ka es vairāk tiekšos veidot ģimeni, kas sastāvēs no 2 vīriešiem un 2 sievietēm, kas, manuprāt, ir viscilvēcīgāk.
Arī adopcijas jautājums ir labs. Ja ir nolemts veidot ģimeni pēc iepriekšējā parauga, tad, kā jau rakstīju, tā visticamāk sastāvēs no 3-4 cilvēkiem, bet adopcija zināmā mērā ir ļoti labvēlīga lieta bērnam, kad nonācis bērnu namā, protams, ja topošajiem vecākiem ir pietiekoši liela atbildības sajūta. Pats es biju aizbildniecībā no 13 gadiem, bet uzskatu, ka, ja bērns netiek paņemts pēc iespējas agrākā laikā, tad bieži vien rodas strīdi un citas lietas, bet reizē arī problēma ir tieši pašu vecāku sapratne, kas ir bērnu audzināšana un vai pašam pieaugušajam ir pietiekoši laba attieksme pret pasauli, lai uzņemtos tādu atbildību. T.i., vai bērns ar laiku nekļūs par apgrūtinājumu.
Es nevarētu uzskatīt, ka bērnu nams ir tik ļoti slikta lieta. Pats es esmu bijis bērnu namā 3 gadus no savas dzīves, un tas iemāca daudzas noderīgas lietas. Protams, ka "auklītes" vairāk to uzskata par piespiedu darbu, bet reizē arī kopā samesti jaunieši mēdz taisīt problēmas, jo viņiem nav pēc kā skatīties un mācīties. Bet reizē arī daudzi bērni nonāk bērnu namā ne tamdēļ, ka nebūtu vecāki, bet tamdēļ, ka tie par viņiem nerūpējas un bērni ir spiesti nonākt padibenēs, kur dominē zagšana, huligānisms un citas lietas. Es pat nebrīnos, ka bērnamnieki tiek uzskatīti par zaglīšiem, kaut tas nav bērnu nama vaina, bet gan vides, kurā viņi tikuši spiesti augt.
Personīgi es esmu pret bērnu "pāraudzināšanas" iestādēm, bet par bērnu namiem ir tā, ka ir ļoti labas vietas, no kurienes bērni kļūst ļoti apzinīgi un pēc 18 nevēlas dotiem prom (kā Dardedzes bērnu nams Rīgā) un ka ir ļoti slikti bērnu nami, kur "auklītes" darbu neuztver nopietni un bieži vien bērni ir kādi ir (Strenči, Lode).
Bet skatoties uz domu, ko bērni saskata savos vecākos un topošajos vīros/sievās, es uzskatu, ka tam visam ir pamatā tas, ka gan vecāku attiecībās, gan parastās attiecībās ir tādas līdzības kā mīlestība un drošība. Uzskatu, ka cilvēki cenšas meklēt ko līdzīgu, jo vēlas tādas uzticēšanās tipa attiecības, kad vari paļauties uz otru cilvēki. Neuzskatu, ka runājot par attiecībām vērā būtu jāņem tikai seksa pamats, jo tas, manuprāt, ir diezgan blāvi skatīts.
Bet reizē man personīgi nepatīk, ka vīriešu pāros bieži vien tiek iedalīta, ka viens ir tas vājākais, apakšā vai tamlīdzīgi un otrs pretēji. Tas, manuprāt, ir pārāk salīdzināts ar parasto attiecību modeli (vīrietis-sieviete). Domāju, ka gejiem vajadzētu būt apzinīgākiem un izvairīties no hetero stereotipiem un lomām un vairāk balstīties uz tieši vienlīdzības ideju.
Tāds ir mans viedoklis. Paldies!