janisl202
|
27.09.2015. - 23:33:22
Ar toleranci ir tā, ka tā Eiropā tiek pārspīlēta. No vienas puses ir nenoliedzami, ka cilvēkam ir tiesības izvēlēties kā aizvadīt savu dzīvi - no otras puses - tas nedrīkst traucēt citus un tiešo šo otro principu nereti aizmirst. Tas, ka ir kāda lūgšana uz ielas - ja vien tas pārāk netraucē satiksmi - tiešām pēc būtības nav nekas nosodāms, protams, būtu bijis labāk, ja viņi tāpat kā visi valsts iedzīvotāji - būtu pasākumu iepriekš pieteikuši - šī kārtība nav izdomāta nejauši, tā ir radīta, lai vienā parkā vienlaicīgi neizdomā rīkot gan bēres, gan kāzas un pēc tam vēl neizkaujas, par kādu pārāk priecīgu vai pārāk bēdīgu melodiju. Savā lauku sētā katrs var rīkot ko un kad vien grib, bet pilsētā, publiskā vietā, ir sava kārtība, kas ir jāievēro visiem, neatkarīgi no stāvokļa sabiedrībā vai ticības un šeit tolerances piesaukšana ir nevietā. Stāsts jau šeit nav par lūgšanu, stāsts ir par spontāniem pasākumiem publiskā vietā, ja visi darīs tāpat - skats būs ļoti drūms.
Kas attiecās uz bēgļiem, ir jāsaprot, ka tā daļa, kas no viņiem vienkārši meklē labāku dzīvi - tiks sūtīti atpakaļ, bēgļu statuss pienākas tikai tiem, kam ir reālas briesmas dzīvībai un šādus cilvēkus sūtīt atpakaļ nevar, tas būtu kā nāvessods. Protams, ir ļoti slikti, ka šķirošana nenotiks pirms sūtīt viņus šurp, ka mūsu valstij nāksies tos, kuru pieprasījumi noraidīti, par mūsu naudu sūtīt atpakaļ, tāpat ir slikti, ka neviens nedomā, ko viņi šeit pie mūsu milzīgā bezdarba darīs, bet tajā pašā laikā arī ir jāsaprot, ka jebkur ir labāk, kā tur kur lido šāviņi un bumbas un mums ir tajā visā jāpiedalās, kaut vai tādēļ vien, ka nevar zināt, vai mūs pašus nepārpludinās bēgļi, kad kādā mūsu kaimiņu diktatūrā sāksies apvērsums. Ir jāsaprot, ka vienu dienu mēs palīdzam un citā dienā mums palīdzēs, ja uzgriezīsim muguras tagad, tad citi uzgriezīs muguru arī, kad mums vajadzēs palīdzību. Par reliģijām runājot - ciktāl tās normas netiek uzspiestas citiem, ar, piemēram, Satversmes grozījumiem un preambulām vai iekļautas likumos, tiktāl ar tām nav problēmu, kolīdz sāk spiest neticīgos sekot reliģiskiem principiem - tas jau ir noziegums pret cilvēci un par to ir jātiesā un jāliek aiz restēm par valsts nodevību. Par to, kādu Dievu kurš pielūdz un kādā templī - kādi gan tur var būt iebildumi, tā ir viņu pašu izvēle un tiesības to darīt un arī tiesības pārdomāt un vairāk tā nedarīt. Ir jāsaprot, ka Ziemassvētku brīvdienas neko nepārkāpj, jo nekur nav rakstīts, ka tās jāizmanto lūgšanām vai baznīcu apmeklējumiem, tāpat arī homoseksuālas laulības neko nepārkāptu, jo nekur nebūtu rakstīts, ka visiem tādas vien būtu jāreģistrē. Ciktāl cilvēkiem pašiem ir atstāta izvēle, ir iespējams veidot likumus, kas nevienam nekaitē un tā ir īstā tolerance, ļaut dzīvot kā paši vēlas, bet neļaut šo iespēju traucēt citiem. Tādēļ labākais risinājums ir nevis sākt likumos pārskaitīt drēbes, ko nedrīkst valkāt, bet tā vietā paredzēt kriminālatbildību, par obligātu reliģisku normu virzīšanu likumdošanā. Tas mūs pasargātu gan no Islāma, gan arī no Kristietības, vai jebkuras citas nākotnes reliģijas. Ticības brīvība nav iedomājama bez tiesībām neticēt un nesekot reliģiskām normām.