alvils
|
03.08.2015. - 21:58:57
Pašlaik tiek lasīta Alex Ross The Rest Is Noise - kaut kas līdzīgs Goembriha mākslas (glezniecības) vēsturei, tikai par 20. gs. mūziku, galvenokārt akadēmisko. Un pēc grāmatas lasīšanas liekas, ka šajā, pārsvarā jau kakafonajā, atonālajā un disonansēm pilnajā mūzikā var sākt izdoties saklausīt kaut kādu jēgu un emocijas. Izrādās, ka klausāma mūzika ir arī pēc romantisma laikmeta beigām (pēc Brāmsa un Mālera). Pati grāmata ir ļoti, ļoti lasāma - pilna ar biogrāfiskiem un citāda veida interesantiem faktiem un stāstiņiem, pa starpām tiek izskaidrots arī kāds termins, pamatota kāda paņēmiena lietošanas jēga. Ļoti pieejama grāmata, pēc kuras uz koncertiem var skatīties daudz savādāk. Cerams, ka geji arī par to interesējas.
Vienā simfoniskās mūzikas koncertā gadījās redzēt divus džekiņus, kas bija atnākuši kopā. Parasti jau džeki neiet kopā uz koncertiem, ja vien viņiem nav īpašas attiecības. Diemžēl viens pēc pirmās daļas nebija izturējis un starpbrīdī pazuda. Tādi garīgi puiši ir patīkami
))