escape
|
02.08.2012. - 21:44:20
Runājot par piesārņojumu - esmu pilnībā atteicies no pārvietošanās ar personīgo automašīnu. Ar sabiedrisko transportu pārvietojos ne biežāk kā 10-15 dienas gadā, jo arī tas, protams, piesārņo vidi, pat elektriskais transports nebūt nav labāks. Pilnīgi jebkur Rīgā un Rīgas rajonā es varu nokļūt ar kājām vai divriteni, vienlaikus uzlabojot savu fizisko formu un veselību. Diemžēl gaisu un zemi neviens nekad neattīra, tādēļ es uzskatu, ka ir nepieņemami diendienā slinkojot, negatīvi ietekmēt savu un citu cilvēku veselību un neierobežoti piesārņot vidi ar auto.
Ciktāl tas ir iespējams, iegādājos tikai Latvijā ražotas preces, jo mazāks attālums no ražotāja līdz patērētājam nozīmē mazāku kaitīgo ietekmi uz vidi. Tādā veidā es arī atbalstu mūsu ekonomiku, iegūstu svaigākus un bieži vien arī pašus kvalitatīvākos produktus. Kartupeļus, gurķus, kabačus utt. mums audzē zemnieks. Tāpat produktus pēc iespējas iegādājos sveramus/izlejamus manā tarā (grozos, burkās, stikla pudelēs utt..). Maisiņus un citus iepakojumu veidus lietoju vairakkārt, šķiroju atkritumus, bet makulatūru krāju un nododu Līgatnes papīrfabrikai, lai mazinātu atkritumu daudzumu.
Pašlaik mēs eksperimentējam ar veģetāru uzturu. Piemēram, jau vairākus gadus salasām tik daudz sēņu, lai tās visa gada garumā varētu lietot uzturā gaļas vietā mērcēs, zupās u.tml., tāpēc gaļu jau tagad ēdam ļoti reti.
Ikdienā savu pārliecību es ne īpaši skaļi izpaužu/uzspiežu, apkārtējie paši pamana un kaut ko pārņem, vai nepārņem. Manam puisim gan nācās paņemt gandrīz visas manas dīvainības arī sev, savādāk nekāda kopdzīve neizdotos.
Par sportu - man tas jau no skolas laikiem saistās ar bezjēdzīgu sacensību, dažu indivīdu slavēšanu, bet citu – pazemošanu. Cilvēku šķirošana, kas notiek, vērtējot cilvēku fiziskās attīstības, iemaņu un sagatavotības atšķirības.
Atvainojos par atbildi, kas nav tieši saistīta ar diskusiju.