Rīgas Praids 2008. / 20

kristelskru | 18.03.2008. - 13:46:01 | Views: 8919



Rīgas praids (angļu: Riga Pride) ir Latvijas geju, lesbiešu, biseksuālu un transpersonu ikgadējs pasākums, kas pirmo reizi notika 2005. gadā. Latvijā gan pirmais gājiens, gan 2006. gadā organizētiepasākumi saistās ar vardarbīgiem protestiem (praida dalībnieku apmētāšana ar olām, izkārnījumiem), ko nosodīja starptautiskā sabiedrība.

Rīgas praids 2005

2005. g. vasarā organizācija "ILGA Latvija" (toreiz Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa - GLJAG) ar Rīgas Praida idejas autoru - Gabrielu Andreju Strautiņu un Imantu Kozlovski rīkoja pirmo Rīgas praidu. Centrālais ieplānotais pasākums — gājiens Vecrīgā 23. jūlijā — tika saskaņots Rīgas domē, pēc tam saskaņošana tika atteikta. Atteikums bija pārsūdzēts tiesā un atzīts par nelikumīgu. Gājiens notika un Rīgas ielās praidu sagaidīja ievērojams skaits skatītāju taja skaitā nelielas mobilas protestētāju grupiņas (2 līdz 8 cilveku sastāvā), kuras mēģināja izraisīt masu nekārtības taču viņiem tas neizdevās, un gājiena dalībnieki kustējās policijas aizsardzībā. Seminārā par seksuālajām minoritātēm piedalijās ap 100 cilvēku un gājienā ap 150. Tika aizturēti astoņi protestētāji. Pašlaik pirmais praids tiek uzskatīts par vienīgo veiksmīgi notikušo praidu Latvijā.

Rīgas praids 2006

2006. g. jūlijā tika plānots otrais Rīgas praids. Tā ieplānotais centrālais pasākums bija 22. jūlija gājiens Vērmaņdārza apkārtnē. Iespējamo gājienu nosodīja daudzas kristiešu draudzes, Latvijas Pirmā partija, Nacionālā Spēka Savienība (NSS) un vairākas nevalstiskās organizācijas. Biedrība "Pret straumi" dažu nedēļu laikā savāca vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstus ar prasību neatļaut gājienu. Atbalstu gājiena atļaušanai pauda laikraksts "Diena". Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars paziņoja, ka gājiens ir jāaizliedz, jo policija nespēs garantēt sabiedrisko kārtību.

19. jūlijā Rīgas Dome atteicās saskaņot gājienu, kā iemeslu minot draudus sabiedriskajai drošībai. LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā, kas 21. jūlija sēdē viņu prasību neapmierināja, respektīvi - tiesa atstāja spēkā Domes noteikto gājiena aizliegumu. Nākamā gada aprīlī Administratīvā apgabaltiesa slēgtā sēdē atzina atteikumu par prettiesisku.

22. jūlijā uz ielām pulcējās vairāk par simtu protestētāju. Preses konferencē tika paziņots, ka nesankcionētos gājienos praida rīkotāji nedošoties, bet tikai organizēšot konferenci viesnīcas Reval Hotel Latvia telpās. Pirms tam daži homoseksuālisti piedalījās dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā. Visās pasākumu vietās praida dalībniekiem uzbruka oponenti. Kopumā policija aizturēja 14 cilvēkus no pēdējo vidus. Pret vienu no aizturētajiem uzsāka kriminālprocesu. Uzbrukumus piedzīvoja arī Eiroparlamenta deputāti, kas sola par Latvijā valdošo homofobiju sūdzēties Eiropā.

Rīgas praids 2007

2007. g. 31. maijā—3. jūnijā biedrība "Mozaīka" plāno rīkot "Draudzības dienas" un gājienu par vienlīdzību ar ES un LR finansiālo atbalstu. "ILGA Latvija" februāra aptauja rāda, ka 82% aptaujāto seksuālo minoritāšu parstāvju nevēlas "Draudzības dienas" un "Rīgas Praids" pasākumu rīkošanu 2007. g.


Mozaīka — 2007. g. pasākuma rīkotāji http://lv.wikipedia.org/wiki/Moza%...1cijaຑ

http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4&...Bgas_praids

Tiek aicinātas piedalīties portāla labākās rakstnieces un rakstnieki un cerams noturēsim tīru šo diskusiju līdz RĪGAS 2008 gada PRAIDA gājienam. Un nākamgad Vikipēdijā būs pozitīvs raksts par 2008 gada skaisto Maija dienu. Homofobus un Nopride biedrus lūdzu atturēties un rakstīt savos portālos.

saulstars | 05.04.2008. - 23:17:26

sqare
skumji tas ir un arī viena no lietām, kas man šķiet pilnīgi nesaprotama. Cilvēkiem, kuri jūtas nedroši, vnk ir vajadzīgs atrast "kopīgo ienaidnieku," un LV pēdējos gados pie rokas ir gadījušies tieši LGBT cilvēki. Totalitārā sabiedrībā vienmēr vajag kādu Džonsu, no kura baidīties un ar ko biedēt citus. Ar Krieviju kā Džonsu vairs nesanāk - nu tad ķeras pie LGBT un "samaitātajiem Rietumiem."

pavasars | 06.04.2008. - 23:49:31

gribētos, lai tieši gājiens šogad būtu jautrāks, jo visi pasākumi pirms tam - gan tajā dienā gan iepriekšējās bija super bet gājiens bija nu tāds ne pārāk, varbūt kādu jautru muzīciņu, vai arī tādu kā festivālu gājiena vietā, citādi es jūtos kā tāds leģionārs piemiņas dienā.

vilx | 08.04.2008. - 18:50:51

Piekrītu Pavasaram, jka gājienam būtu vajadzīgs ne tikai marsruts, bet arī scenārijs. Protams, ka daudz kas ir atkarīgs arī no cilvēkiem, kuŗi piedalīsies gājienā. Labprāt uzklausītu arī gay.lv lietotāju ierosinājumus, ko jūs paši vēlētos redzēt - kādam jāizskatās gājienam? Varbūt ir vērts iemācīties kādas dziesmas? Varbūt kādus saukļus. Dzīvīgumu varam piedot mēs paši. :-) Un jo jautrāk būsim noskaņoti, jo interesantāki arī citiem (protams, ar jautrību es domāju patiesu jautrību, bet nevis kādu palīglīdzekļu radītu).

angelius | 09.04.2008. - 00:10:56

te piemineja martinu luteru kingu..tad nu man rodas jautajums-vins ari ar saviem biedriem rikoja gajienus "kratina"?? un lika atzist melnadaino tiesiba paris dienu gadaa?? manuprat,un ari pec visu manu kolegu domam(kuri nebut nau pret homosex un bisex),praids tiesi veicina agresiju.. cilveci ir jaizlito ari ikdiena nevis paris dienas pa gadu..un vel veicot gajienu kurs drizak izskatas pec demonstracijas "kratina".. un tie nau tikai mani uzskati vien..

lindaf | 09.04.2008. - 00:54:46

Angelius, tieši tā darīja ne tikai pats Kings, bet daudz melnādaino kustības vadoņi ASV - bija pat slavens gadījums, kad 7 melnādainie bērni tika vesti uz skolu armijas (!) aizsardzībā, jo vietējie balti tik ļoti centās aizliegt viņiem tiesības iet vienā skolā ar baltajiem bērniem, lai gan ASV augstākā tiesa bija pateikusi, ka segregācija nav savienojama ar demokrātiju. Varētu, protams teikt, ka kamēr Amerikas melnie cieta klusu un neprasīja vienādas tiesības ar baltajiem "viss bija labi" un baltie neuzvedās agresīvi... Agresija nerodas tāpēc, ka cilvēki reizi gada vēlas izmantot savas pulcēšanās tiesības un protestēt pret netaisnībām. Agresija pastāv visu laiku, tikai gājiens to padara redzamu visā savā "krāšņumā". Protams, ka cilvēki ir jāizglīto, to arī cenšamies darīt. Bet viens neizslēdz otru, un mūsuprāt (DD organizatoru) tieši gājiens ir tas līdzeklis, kas visspilgtāk parāda cik liela ir šī netaisnība un nevienlīdzība mūsu sabiedrībā - un cik liels ir naids. Man tomēr gribās cerēt, ka ar katru gadu gājiena dalībnieku skaits pieaugs, pozitīvo skatītāju skaits arī, bet agresoru skaits samazināsies. Kā jau tas ir noticis visur, kur tiek rīkoti praidi.

lindaf | 10.04.2008. - 12:47:23

Venuss - tavs komentārs pauž ne tikai neziņu par situāciju ASV, bet arī dziļu rasismu. Skumji. Kaut kā man vienmēr licies, ka tiem, kas paši uz savu ādu izjūt diskrimināciju, vajadzētu būt iecietīgākiem un iejūtīgākiem arī pret citām diskriminētām grupām... bet diemžēl tas nebūt tā vienmēr ir.

silentione | 10.04.2008. - 19:40:07

venuss, akurāt taisni tā kā tu domā daļa n-praidistu un viņiem līdzīgo - sak’, ļauj tik tiem gejiem vaļu un drīz hetero vajadzēs "stāvēt pie ratiem". tā gājiena un visu DD ideja taču galu galā taisni par to arī ir, lai neviens nebūtu pie ratiem stāvētājs, bet visi būtu braucēji ar vienādām tiesībām ratos kāpt.

un jā! dziediet! lai nav drūma soļošana skaļa pūļa, kas gan jau ka nekautrēsies muti atvērt, vidū.
par ko vēl ļoti jādomā - kā pārliecināt cilvēkus, ka, ejot gājienā, TIEŠĀM nekas traģisks nenotiks, un kā tiešām garantēt nekā tāda nenotikšanu. Protams, lielā mērā tas ir jautājums par atklātību kā tādu, bet ir jau arī vienkārši cilvēciskas bailes par savu dzīvību. Katru gājiena dalībnieku tak policija līdz mājasdurvīm pēc tam neaizgādās un atlikušo dzīvi nesargās :( ne homo-ļaudis, ne viņu hetero draugus, kas uzdrošināsies atnākt.

ineta | 10.04.2008. - 20:23:28

Man liekas, būtu prātīgāk, ja vietējie nepraidisti (nevis pretpraidisti, bet tieši nepraidisti) šo diskusiju tālāk nevilktu atpakaļ. Lai to risina uz priekšu tie, kas dodas gājienā un kam ir ko teikt un rādīt! Pārējie var lasīt un domāt, saņemties utt. Gribētu vēl aizrādīt Lindai F., ka cilvēki pie mums jūtīgi uzņem tādus asus izteicienus kā "dziļš rasisms", "nacionālisms" utt. u.tjpr., varbūt tos publiski nelietot. Piekrītu arī, ka salīdzinājums ar nēģeŗiem ir paviršs un nav izvēršams, ja vien melnu ādu, platas nāsis un nēģeŗa aromātu neuzskata par slimību, izvirtību vai dzimumorientāciju.

silentione | 11.04.2008. - 00:01:44

mans novērojums, ar kuru neuzbrūku nevienam personiski: liela daļa no tiem, kas iestājas pret gājienu un Draudzības Dienām, ceļo no vienas gultas nākamajā, un tālab runas un aktivitātes ar mērķi sakārtot stabilu attiecību tiesisko pusi viņiem neliekas būtiskas :/

bet cilvēki ir visādi - un kad jau par toleranci, tad tomēr konsekventi: jebkuru diskusiju piesārņo nevis atšķirīgi viedokļi, bet konkrētas viedokļu paušanas formas. neleksimies, homo-tēls heteroacīs jau tāpat gana daiļš šobrīd ;)

mark | 11.04.2008. - 23:27:46

nu praids. pāris eksistencei un sugas turpināšanai nepiemērotu indivīdu vai tomēr cilvēcīgas būtnes kledziens pēc sapratnes no pārējiem 90 procentiem sabiedribas( laikam jau mazaks tas procents). Nu negribas man vai kadam pretejo dzimumu, vai tādēļ man liegts meklēt sapratni man līdzīgos. Es taču nedrāžu nevienu pret viņa gribu.

looza | 12.04.2008. - 17:35:50

daudzas manas pazinjas shogad taisas braukt uz londonas praidu, bet Latvijai vel taaalu lidz tam, bet ar kaut-ko jau ir jasak ! ... novelu veiksmi organizetajiem un it iiipashi gaajejiem!

grifs | 15.04.2008. - 16:18:20

silestion - praids (vai draudzības dienas) nav par partnerattiecībām - praids ir par tiesībām but homoseksualam un savā seksualitatē būt atklātam, un tur ir vienalga kāda ir indivīda seksuālā uzvedība. Lūk šeit ir tas, par ko es vienmēr esmu teicis - nav skaidra ziņojuma pat pasu homoseksuaļu vidū, kapec ir šāds pasakums, tapec ir grūti pateikt viedokli par vai pret. Un es, neskatoties uz to, ka man jau ir pietiekosi ilgstošas attiecības ar savu partneri un es gribetu tās registrēt tiesiski, tomer šim pasakumam ka gajienam es saku NĒ un esmu pret to. Un tjā pat laikā jau sākot no pirmā šī pasakuma, pavērojot tā dalībniekus esmu drošs, ka tur ir gan tadi cilvēki, kuriem tapat kā ir ilgstošas attiecības, gan tādi, kuri vel arvien nav nobāzejušies, un to nemaz nevēlas, jo ka jau es teicu - praids tev nedod nekādas tiesiskas partnerattiecības, bet būsim godīgi - ir pasākums pakazuha, lai pievērstu sabiedrības uzmanibu un teiktu - šeit mēs esam un to mes gribam un mums ir tādas tiesības šeit būt, neatkarīgi no ta, kadu dzīves modeli ir iedomajies katrs praida dalībnieks sev.

rendija | 15.04.2008. - 16:28:47

bet Grif! Ņem, kā indivīds un dodies uz dzimstsarakstu nodaļu ar savu kungu pie sāniem! Saki- sveiki, gribu laulāties!

Un padomā pēc tam vēlreiz, ir vai nav Draudzības dienām kāds sakars ar tavām tiesībām uz kopdzīvi.Jeb tu gribi teikt, ka tad, ja nebūtu gājiens, bet pikets pie MK, ierastos vairāk homoseksuāļu? Būtu lielāks kopienas atbalsts? Da stāvētu Linda, Evita, Līga, Sants + vēl pāris cilvēki tur vieni paši, kamēr HS kopiena pat ziņas neapskatītos, jo bail un kauns, ka šamie plakātus šķībi turējuši vai pārāk amerikāniski smaidījuši. Vai nedod Dies’ kādam iesvīdušas paduses.

Nav racionāli atteikties no gājiena, kad tam ir kaut minimāls, bet pieaugošs atbalsts no vietejo puses. Kamēr uz jaunām lietām vnk neviens neparakstītos vispār.

grifs | 15.04.2008. - 21:59:52

Nu - pirmkārt, kā esmu teicis - piketa drošības garantijas, ir lielākas, jo tas ir statisks pasākums ar konkrētu prasību, kokrētai institūcijai un tās konkrētajiem cilvēkiem. Gājiens līdz šim ir bijis ļoti vispaŗīgs un tā’kā tas ir kustībā - ļoti grūti kontrolējama drošība un manuprāt arī grūtāk ir saskaņot vietu, nekā pieteikt vienkāršu piketu pie attiecīgās institūcijas.
Otrkārt - cilvēku skaits - nu jā - iespējams, ka tādā pirmajā pasākumā arī varētu nebūt lielāks par tiem pašiem 50 cilvēkiem kādiem, un tomēr ja ir konkrēta prasības, nav vairs runa par sasvīdušām padusēm, bet gan to, vai konkrētā prasība var iespaidot manu dzīvi. Un ja runā par partnerattiecībām, tad tas varētu iespaidot manu dzīvi un es ierastos uz šo piketu. Tajā apt laikā, kā teicu - gājiesn bez konkrētā mērķa un prasības, manās acīs ir vienkārši bezjēdzīga pastaiga, pat ja tās atbalstītāju skaits aug.

lindaf | 15.04.2008. - 23:30:27

Grif, kāpēc tev šķiet, ka gājienam nav konkrēta mērķa? Mērķis ir skaidri un skaļi pateikt, ka nevēlamies tikt uzskatītiem par 2. šķiras pilsoņiem, ka pieprasām vienlīdzību un valsts atbalstu mūsu dzīves veidošanā. Partnerattiecības ieskaitot. Kā jau katru gadu DD laikā presi barosim ar informāciju par mūsu prasībām, un par situāciju LGBT jomā. Neuzskatu, ka tava piketa ideja jebkādā veidā ir izslēdzoša idejai par gājienu - tieši otrādi, būtu brīnišķīgi, ja mēs spētu sacelt troksni biežāk nekā reizi gadā, rīkot regulārus piketus un tad vēl DD un gājienu... tikai, es tad sagaidītu iniciatīvu to tavas un tavu domu biedru puses, jo Mozaīkas valdei tik tiešām jau ūdens smeļas mutē un mēs nevaram uzņemties vēl organizēt piketus. Turklāt es baidos, ka tie tik viegli arī nenāks, tāpat tos uzskatīs par "provokāciju" un "izrādīšanos ielās", tāpat kādam sagribēsies kaut ko mest un būs ilgi jādiskutē ar policiju un Rīgas Domi pirms viss varēs notikt. Tas viss prasa daudz laika un vēl vairāk enerģijas. Ja tu rīkosi piketus es apsolos nākt un piedalīties - bet rīkošana tik tiešām jāuzņemas tev pašam.

rendija | 16.04.2008. - 00:53:16

pikets jau arī neparedz sastingšanu uz vietas miera stājā. Ta nu nav atšķirības starp piketu un gājienu. Un vēstījums, kurš tad liedz palīdzēt Mozaīkai uz izdrukāt tiešām baudāmus plakātus ar visu to tā saucamo vēstījumu? Kurš liedz vākt parakstus par HS tiesību atzīšanu? Kādēļ tikai Mozaīkai tas viss jādara? Mozaīka ir tikai biedrība, kur pulcējušies domubiedri. Vai nenāk prātā, ka vinu mērķi varētu būt specifiski? Kurš liedz veidot vēlvienu LGBT organizāciju? Savu, pēc saviem ieskatiem? M?

Un attiecībā uz presi, nju nav tā taisnība, ka Mozaīkas cilveki tur parādās reizi gadā. Cita lieta, ka šādas ziņas nav vairs populāras un ir jāmeklē. Gluži Panorāmā nedod pa pieri, tā lai visi redz. Bez tam, vai Mozaīka ir tik bagāta, lai pirktu ētera laiku? Un, ja nē, vai nenāk prātā, ka tas, cik bieži viņi parādās Tv ir atkarīgs tomēr no katras atsevišķās telekompānijas prioritātēm, interesēm, iespējām?

saulstars | 16.04.2008. - 09:24:51

piekrītu rendijai un brīnos par angelius, kurš neko nav pamanījis. Es, piemēram, vismaz reizi pāris mēnešos manu kādu ziņu no Mozaīkas. Pārmērīgi bieži tas nav, bet nu, cilvēki, cik saprotu, jau arī lielākoties tur strādā brīvprātīgi.
Ja uz kaut ko ir jāreaģē, Mozaīka reaģē ļoti operatīvi.

grifs | 16.04.2008. - 10:19:24

Man protams nav ilūziju, ka Mozaīka darbojas tikai vienu reizi gadā un es pilnība saprotu jūsu laiak trūkumu, jo jus to visu darat sava brīvaja laika bez īpašas samaksas - par to jums liels paldies. Jebkurā gadījumā paldies, ka vispār kaut aks tiek darīts un organizēts. nav jau ta, ka es to nenovērteju, veinkārsi, man ir savi priekstati apr to, kā tam visam būtu janotiek, bet tās ir tikai manas subjektvās domas. Iespejams, ak jums ir savi objektīvi faktori, kurus es vienkarsi nepamanu.
bet vienam gan es nekada gadījumā nepiekritīšu - es neatbalstu ideju apr vel kadu organizāciju. Palūkojiet paši - ir taču grūti vienoties jau pasu starpā, kas kur kā notiks, bet ja pie apvaršņa parādās vel viena organizācija ar savam idejām un iekšejām lietām un diskusijam, tas vispar ne pie kā laba nenovedis. manuprāt spilgts piemērs bija ILGA Latvija, kuru nostāšanās pret praida pasakumu noveda līdz avienošanās ar nopraidistiem. Tas ir tapat kā mūsu jaukajā parlementā, kurā nu jau tūlit tiesam būs 102 partijas uz 100 cilvekiem, bet jega nekāda, jo visur sež tie paši vēzisi un viens pret otru balso, bet valstī attīstība notiek ļoti lēnu. ja ir viena organizacija, viens spēks, tad tam arī būtu jakačā savi politiskie un juridiskie muskuļi, lai panaktu attistību sīs kopienas labā.
Tagad, pievēršoties atkal gājienam vai piketam. Piedod Linda, bet es neredzu so konkrēto mērķi.
Citēju: "pieprasām vienlīdzību un valsts atbalstu mūsu dzīves veidošanā".
Tas nav nekads mērķis, bet vienkarsi vīzija. Vienlīdzīgas tiesības, valsts atbalsts, dzīves uzlabošana. To nevelamies tikai mēs, to velas visa sabiedrība un tas nav nekas jauns vai tikai mūsu problēma. Tapec tik pat labi jus varētu organizet vel vienu lietussargu revolūciju. Bez tam sabiedrībai ir grūti sagremojamssāds liels kumoss, kā visparīgas vienīdzīgas tiesības un visparigs atbalsts un visparīga dzīves veidošana, ņemot vērē to, ka ne viņi pasi saprot, kas zem ta slepjas, savukart nopraidistiem ir iespeja manipulēt ar siem terminiem, zem tiem paliekot ko vien viņi vēlas. Un kas ne mazak svarīgi. Grūti sagremojami tas ir pašam likumdevējam, nezinot, no kuras puses sākt kaut ko darīt lietas labā, jo ņemot vēra, ka jūsu komanda ir arī jurisikajās lietās zinoši cilvēki, tač nebūs nekāds noslepums, ka pat vienas prasības izskatīšana un ieviešana ikumos ir ļoti sarežgīts process, nemaz nerunajot apr visparīgām dzīves uzlabošanas lietām.
Manā vīzijā piketam jabūt ar konkrētu prasību - lūk - mums vajag partnerattiecību likumu, kurā paredzēts tas, tas, tas, tas, tas... , lai nodrošinātu mums iespeju reģistrēt aprtnerattiecības. Jā - tas prasa atkal darbiņu un zināt konkrētas lietas, kas jādara, taču tā vismaz ir skaida nodefineta prasība, bez jebkadiem visparinajumiem - sabiedrībai skaidra un ar nulle iespejām manipulet ar to, lai sabiedrību noskaņotu pret, saucot mūs par izvirtuļiem un bernu pavedinatajiem. Jo nu ka gan verētu nosaukt mūs apr bērnu pavedīnatajiem, ja prasībā būtu konkrēti pateikts, ka mēs vēlamies iespeju reģistrēt savas attiecības no 18 gadu vecuma - tatad pilngadības?
Lūk šādi es to visu redzu. Lūk šādi manuprāt ir konkrēti merķi, nevis visparīga dzīves kvalitate, kura visā Latvija absoluti visiem ir problēma. Pensionāri grib savas tiesības, jaunie vecāki grib savas tiesības, darba ļaudi grib savas tiesības, visi grib vienlidzīgas tiesības, taisnīgu atalgojumu, bezrūpīgaku dzīvi. Un es nebrīnīšos, ja viens no protestētāju nepateiktajiem iemesliem būtu tiesi sits te visparīgu tiesību pieprasījums tikai mums, kamēr visiem ir sāda vēlme. Jā - tas nav arguments pret to, bet tiesības pieprasīt tiesība arī nav arguments par, ja visa sabiedrība ir ciešanās un globalās visas sabiedrības problemas būtu jarisina visupirms. Galu galā, nav nepieciešami pētījumi, lai konstatētu, ka jo attīstītaka valsts, jo liberalāka pret homoseksuāļiem. Un ta kā Latvija tada nav un visa sabiedrība raustās agonijā, mēs nevaram gaidīt visparigu sabiedrības atbalstu, kamēr ta nav apmierināta pati ar sevi.

lindaf | 16.04.2008. - 14:39:19

Mīļo Grif, es tiešām nesaskatu nekādas pretrunas! Gājienā ar plakātiem un informāciju presei var izvirzīt konkrētus mērķus - partnerattiecības, valsts aktīvu rīcību diskriminācijas novēršanā, krimināllikuma grozījumus u.t.t. To pašu var darīt piketos. Turklāt es neredzu problēmu atsaukties uz prasībām, kādas ir visai sabiedrībia (vai lielai tās daļai) pēc demokrātiskas un "sakārtotas" valsts - tieši otrādi, ja mēs izvirzīsim prasības, kuras skan labas un pareizas citu ausīs mēs ar to varam tikai iegūt.
Par to preses barošanu - Angelicus, tik tiešām, ieskaties Mozaīkas mājas lapā vai pameklē apollo/Delfu lapās tad atradīsi visas pēdējā pusgada laikā rakstītās relīzes un ziņas, kuras ir nākušas no Mozaīkas. Tomēr, protams, Draudzības dienas ir pats efektīvākais līdzeklis kā sasniegt visus mediju, jo bez šaubām tieši šis pasākums izraisa vislielāko interesi.
Vēl labi būtu organizēt parakstu vākšanas akcijas, vēstuļu un pastkartiņu sūtīšanas akcijas etc.
Gluži nepiekrītu Grifam par to, ka nevajadzētu vēl organizāciju. Iemesls, kāpēc Mozaīka nesadarbojas ar ILGA Latviju ir ļoti vienkāršs - ILGA Latvija nekad nebija nopietna organizācija, tajā nebija ar ko sadarboties. Savukārt, ja rastos cita LGBT organizācija ar nopietniem mērķiem un vēlmi darboties kādā konkrētā jomā mēs ar vislielāko prieku ar viņiem sadarbotos - līdzīgi, kā mēs jau sadarbojamies ar citām CT organizācijām, piem. Resursu centrs sievietēm Martā. Mozaīka tiešām nevar "visu pavilkt", būtu labi, ja eksistētu vēl spēki, kuru darbs nevis pārklātos ar mūsu bet papildinātu to. Es, piemēram, labprāt redzētu, ka izveidotos atsevišķa Draudzības dienu organizācija, lai Mozaīkai nebūtu jāvelta tik daudz resursu tam, tāpat man ārkārtīgi patiktu redzēt LGBT studentu organizācijas universitātēs, Varavīksnes ģimeņu organizācijas utt.

grifs | 16.04.2008. - 17:32:20

Lūk - Linda - atslēgas vārdi - "darbs nevis pārklātos ar mūsu bet papildinātu". Un tur ir visa sāls. Taču tas, par ko bija runa, bija vēl viena organizācija ar savu redzejumu, kas nozimētu tieši darbosanos taja pasā lauciņā, kurā jau tagad ir Mozaika. Tapec, ja tomēr Mozaikai ir velme atslogot sevi, es domaju, ka labakais veids butu veidot meitas organizācijas zem sevis (alias darba grupas), kur katra darbotos lūk ar savu mazo konkrēto merķi, bet par kopīgo rūpetos jumta organizācija.
Ka es rezdzu vīziju par vel vienu organizāciju? Tā, ka Mozaika nevar nodot draudzības dienu organizešanu pilnīgi citai organizācijai, jo kaut vai ņemot vērā šeit pietiekosi daudzo cilvēku noraidoso attieksmi pret gajienu, draudzības dienas varētu saglabāt savus gajienam apkārtesosos pasakumus, ka kinodienas, izstades un konferences, bet tās noteikti drīz vien pazaudētu gajienu kā centralo elementu. Un lai arī mani tas it kā nedaudz priecētu, manuorāt tas nav Mozaikas merķis, parstāt iet gajienos. Vismaz neesmu dzirdējis, ka tiktu pieļauta tāda doma.
Tad nu lūk - rādās, ka šaja laucinā diez vai var gaisdīt lielas izmaiņas un mozaīkai vai nu pašai, vai radot atsevišķu darba grupu naksies vien pašai apr so pasākumu vien rūpēties.

Padomajot nedaudz par esoso situāciju, kurā daudzi homoseksuāļi ne īpasi atbalsta gājienu (praidu, saucat ka gribat), savukart uz to brauc diezgan daudz arzemnieku, es secinu to, ka tas ta notiek, jo, piemrkart, sādi pasakumi arzemniekiem ir pierasti, un otrkart - Mozaika ir vienīga organizācija Latvija ar kuru vispār kāda sadarbība var notikt. Principā paslaik Mozaika atrodas loti priviligeta stavoklī. Radot vel kadu nopietnu spēku, kam būtu cits redzejums, Mozaika var pazaudēt savu stavokli un ārzemju partneru uzmanību, ja, piemēram, tās cits speks savu uzmanību pilnība vērsīs tikai uz tiesisko normu ieviesanu un ievērošanu, kas cilvekiem pašlaik varetu būt daudz svarīgāk. Jo kas ļoti svarigi - pa starpu veseligai spitībai tie pasi arzemju aprtneri noteikti arī gaida kaut kadus panākumus, un kamēr Mozaikai ierobežoto resursu apstakļos resursi tiek versti draudzības dienu organizesanā, iespejams novarta paliek atstātas iespejas, kā varētu darboties tīri likumdošanas sektorā un panākt daudz lielaku gan sabiedrība gan, visupirms, pašu homoseksuāļu atbalstu. Īsak sakot - sevi ir jamak pardot cilvekiem, lai cilveki būtu ieinteresēti tevī.
Un šaja sakarā, ja jāsak runat apr cilvēkresursiem, kas Mozaikai diez vai ir pārāk daudz, praids kā stŗīdus ābols ir viens no mementiem, kas izškir ne tiaki sabiedrības attieksmi pret Mozaiku un homoseksuāiem kopumā, bet arī pasu homoseksuāļu attieksmi pret Mozaiku un ieienteresētību jebkada veida piedalīties tās darbībā. proti - pienemot, ka diezgan daudzi neatbalsta praida ideju, Mozaika zaudē šos cilvekus kā potencialos biedrus, jo tiem nav interesanti iesaistīties tādas organizācijas darbibā, kas rīkojas pret viņu pasu parliecību. Tāda veidā Mozaīka top par tādu praida atbalstītāju pulciņu. Bet ja ir velēšanās bidīt lielakas lietas un iegūt lielāku biedru skaitu - tur jau ir jadomā, aks atmaksajas un ko var labak pārdot,, ko ka nekā visi mes dzīvojam tirgus apstakļos un vienmēr primarais, ko ikviens cilveks domā ir - ko es no tā iegūšu? Un tas irjanem vērā, gan pardodot ābolus, gan piesaistot cilvēkus organizācijai.