slepkavas + dziivnieki / 20

dianasw | 22.01.2008. - 05:08:45 | Views: 4222


Kliist baumas, ka visnezjeeliigaakie cilveeki pasaulee - masu slepkavas, izvarotaaji, un spiidzinaataaji, ir izraadiijushi piekjershanos dziivniekiem.

Cilveekiem, kuriem nav ne sirds, ne sirdsapzinjas, ne arii liidzjuutiibas, kur nu speejas miileet, dzivnieki speej aizskart visdziljaakaas juutas.

Vai jums shkjiet, ka taas baumas ir ticamas? Un ja tomeer taa ir, tad kaa to izskaidrot?

maikls | 06.02.2008. - 12:08:26

"Slepkava, kuram it kaa nav nekaadu emociju, kuram nav cilveeciiguma, speej izjust visas augstaak mineetaas sajuutas, kad lieta nonaak liidz kakjim, sunim vai zivij. Paradoks... " - skatoties kaķa vai suņa acīs, cilvēks par dzīvnieka sajūtām spriež pēc sevis. Nav iespējams skaidri zināt, kā dzīvnieks jūtas - tie visi ir pieņēmumi. Līdz ar to tas, ko cilvēks redz dzīvniekā, ir tiešā veidā atkarīgs no viņa emocijām un domām. Žēlojot mājdzīvnieku, cilvēks pārsvarā žēlo sevi, jo viņš dzīvniekā ir ielicis savas skumjas un dzīvniekā redz sevi.

Ja cilvēks būtu cilvēcīgs un iejūtīgs pret dzīvnieku kā dzīvu, individuālu būtni, tad viņš dzīvniekam dotu brīvību un nepadarītu dzīvnieku atkarīgu no sevis, jo atkarība ir nožēlojama. Ja cilvēku patiešām interesētu mājdzīvnieka labklājība un ja viņš cienītu dzīvnieka intereses, tad, pirmkārt, viņš nekad nebūtu kaķenei vai sunenei atņēmis mazuli, otrkārt, viņš neaudzinātu šo dzīvnieciņu atbilstoši savām vēlmēm, treškārt, viņš dzīvnieciņam ļautu darīt to, ko grib viņš un, ceturtkārt, protams, dotu brīvību aiziet no saimnieka. Bet tā vietā cilvēki mājdzīvniekus dresē, piesien pie ķēdes, bar par saskrāpētu sienu vai sapluinītu čību, neļauj iet tur, kur dzīvnieks gribētu, - te nav nekādas mīlestības pret dzīvnieku, tā ir dzīvnieka nekaunīga izmantošana savu savtīgo vēlmju apmierināšanai.

venuss | 06.02.2008. - 12:34:20

Tur jau tā lieta , ka daudziem dzīvnieku turēšana dzīvoklī nav saistīta ar mīlestību pret dzīvnieku , bet gan savu egoistisko vēlmju apmierināšana. Lai būtu kāds kustonis , kāda dzīvība, dzīva radība ar ko aprunāties , paglaudīt . Kā jūtas dzīvnieks iesprostots daudzstāvu mājas dzīvoklī , tas jau nevienu neinteresē . Nerunājot par suņiem , kaķiem , pat kanārijputniņš vai papagailis nejūtas sevišķi labi tai sprostā .

boumboumboum | 06.02.2008. - 14:25:46

Pilnīgi piekrītu maikla rakstītajam, jo pateišām psihiski slimie, manjaki un tamlīdzīgi ļaudis dziļākajā būtībā taču, labi, tīri iespējams, nemīl citas cilvēkveidīgās būtnes, kā sevi, noteikti kādā savdabīgā veidā, jo tas nepretojas savu vēlmju un "zdingu" izpildei ar savām rīcībām. Dzīvniekam brīvību viņš nebūtu spējīgs dot arī tapēc, ka to nevēlas, jo tā būtu padošanās, vājums.., bet vienkārši garā vājie to nevar izdarīt, jo tad cviņi būtu zuduši, parasti tas ir nepiespiestās, arī bērnišķīgā līmenī esošās mīlestības dēļ.

exs | 08.02.2008. - 19:21:41

piekriitu tev maikls