mīlestība+attālums=? / 20
krutafols | 02.01.2008. - 21:43:52 | Views: 6651
Iztikšu bez ievadtekstiem un svinīgām uzrunām, jautāšu tieši un konkrēti, proti, cik liela varbūtība, ka vienam, dzīvojot vienā pilsētā (savu iemeslu dēļ šo pilsētu neminēšu), bet otram - pavisam citā (Rīga), ir izredzes palikt kopā? Attālums - nepilni 200 km. X ar visām četrām ir pret pārvākšanos uz lielpilsētu, savukārt, Y (lai neizjuktu attiecības) ir gatavs pārvākties uz X pilsētu, kura nav no mazpilsētām, bet kurā darba iespējas ir visai ierobežotā līmenī, līdz ar to.. ja nu vienīgi mīlestības vārdā darboties kādā citā darba lauciņā.. kaut tikai būt ar to cilvēku kopā.
Tā turpinot. braukājot no vienas pilsētas uz otru, vai nešķiet, ka ar laiku spēki var zust (jau vien no tā, ka šis attālums), neskatoties uz to, ka ir mīlestība un ir tā sajūta, ka IR īSTAIS CILVēKS,bet.. cilvēciski - tik nogurdinoši. Vai arī kāds/-a teiks, ka īsta mīlestība pārvar visu un ..
Varbūt kāds/-a ir bijis tāda pašā situācijā, kura manā skatījumā ir gaužām skaudra.. Varbūt kāds/-a var dot savu padomu kā rīkoties, vai ir kāda jēga?
Padalieties..
Replies (55)
rendija
| 04.01.2008. - 16:55:51
vai maz iespējams iekonservēt dzīvi un atlikt uz vēlāku laiku? Kamēr pelna un dzīvo uz pusi... A ja nu tas Kungs piesauc ātrāk, nekā persona realizē savus ilgtermiņa plānus?
Man liekas, ka svarīgi dzīvot tā, lai nav nekas, ko nožēlot nāves brīdi. Tur tā dzīves sāls.
vai maz iespējams iekonservēt dzīvi un atlikt uz vēlāku laiku? Kamēr pelna un dzīvo uz pusi... A ja nu tas Kungs piesauc ātrāk, nekā persona realizē savus ilgtermiņa plānus?
Man liekas, ka svarīgi dzīvot tā, lai nav nekas, ko nožēlot nāves brīdi. Tur tā dzīves sāls.
jogurts18
| 05.01.2008. - 00:01:35
man bija tada veida attieciibas - diemzhel neveiksmigas .. bet isteniba attalums ir shkjerslis DAUDZAM lietam !!!! jo tas cilveks var but vajadzigs viena mirkli ,bet vinja nav ! ..
bet katram jau tas ir savadak !!!!
man bija tada veida attieciibas - diemzhel neveiksmigas .. bet isteniba attalums ir shkjerslis DAUDZAM lietam !!!! jo tas cilveks var but vajadzigs viena mirkli ,bet vinja nav ! ..
bet katram jau tas ir savadak !!!!
kasis
| 05.01.2008. - 21:18:55
ja divi pieaugusi cilveeki nevar nokaartot savu dziivi,tad te nav vispaar ko diskuteet,,,ja ari viens piekaapsies otram,tiesi piekaapsies,nevis paarcelsies dziivot uz citu pilseetu taapeec ka miil un ir ruupiigi izveerteets kuram pie kura labaak iet,lai neciestu toposaas gimenes budzets,taa teikt un viss paareejais :)),,,koroc,taapat tur nekas ilgi nebuus :)),,,anyway,noveelu tikai to labaako
ja divi pieaugusi cilveeki nevar nokaartot savu dziivi,tad te nav vispaar ko diskuteet,,,ja ari viens piekaapsies otram,tiesi piekaapsies,nevis paarcelsies dziivot uz citu pilseetu taapeec ka miil un ir ruupiigi izveerteets kuram pie kura labaak iet,lai neciestu toposaas gimenes budzets,taa teikt un viss paareejais :)),,,koroc,taapat tur nekas ilgi nebuus :)),,,anyway,noveelu tikai to labaako
seifer
| 06.01.2008. - 00:37:12
zinu, esmu pats tādās bijis... ironiskākais bija tas, ka tās izjuka tad, kad tieši sākāmkopdzīvi :D:D
zinu, esmu pats tādās bijis... ironiskākais bija tas, ka tās izjuka tad, kad tieši sākāmkopdzīvi :D:D
diikiite
| 08.01.2008. - 13:35:50
nezinu.
man sobriid ir ljoti liidziiga situaacija, taakaa tevi saprotu un zinu, ka tas nav viegli..
ja miil, tad ir jeega!
ljoti liela jeega!
nezinu.
man sobriid ir ljoti liidziiga situaacija, taakaa tevi saprotu un zinu, ka tas nav viegli..
ja miil, tad ir jeega!
ljoti liela jeega!
janisl202
| 09.01.2008. - 04:12:22
Satikties randiņos un dzīvot kopā ir divas dažādas lietas. Kopdzīvei nāk klāt daudzi sadzīviski jautājumi un nav tik viegli ar tiem tikt galā. Zinu, ka liekas kad tik pārcelsities kopā tad tik sāksies dzīve, bet patiesībā pirmie gadi ir nopietns pārbaudījums, jo kādam ir jāpelna naudu, ja to dara abi, tad kāds pelnīs vairāk, kāds mazāk, mājās ir kādam jātaisa ēst vai jātīra dzīvoklis un ir grūti visu tā sabalansēt, lai neviens nejustos izmantots. Nemaz nerunājot par nesavienojamiem ieradumiem, piemēram dažādiem gulētiešanas laikiem, izpratni par attiecībām, dažādu emocionalitātes līmeni, hobijiem utt. Ir 101 viena problēma un par daudz ko nāksies runāt, ir vajadzīga liela pacietība, izpratne un savstarpēja uzticēšanās, lai viss nenonāktu pie neatrisināma strīda. Svarīgi neiestigt uz principiem, runāt par problēmām un nesarunāt lieku dusmās. Patiesībā sākt vajadzētu ar padzīvošanu kopā pāris mēnešus un tad jau varēs spriest vai tām attiecībām vispār ir perspektīvas. Citādi var 50 gadus staigāt randiņos un pēc tam sākot kopdzīvi atklāt, ka galīgi nekas nesanāk.
Satikties randiņos un dzīvot kopā ir divas dažādas lietas. Kopdzīvei nāk klāt daudzi sadzīviski jautājumi un nav tik viegli ar tiem tikt galā. Zinu, ka liekas kad tik pārcelsities kopā tad tik sāksies dzīve, bet patiesībā pirmie gadi ir nopietns pārbaudījums, jo kādam ir jāpelna naudu, ja to dara abi, tad kāds pelnīs vairāk, kāds mazāk, mājās ir kādam jātaisa ēst vai jātīra dzīvoklis un ir grūti visu tā sabalansēt, lai neviens nejustos izmantots. Nemaz nerunājot par nesavienojamiem ieradumiem, piemēram dažādiem gulētiešanas laikiem, izpratni par attiecībām, dažādu emocionalitātes līmeni, hobijiem utt. Ir 101 viena problēma un par daudz ko nāksies runāt, ir vajadzīga liela pacietība, izpratne un savstarpēja uzticēšanās, lai viss nenonāktu pie neatrisināma strīda. Svarīgi neiestigt uz principiem, runāt par problēmām un nesarunāt lieku dusmās. Patiesībā sākt vajadzētu ar padzīvošanu kopā pāris mēnešus un tad jau varēs spriest vai tām attiecībām vispār ir perspektīvas. Citādi var 50 gadus staigāt randiņos un pēc tam sākot kopdzīvi atklāt, ka galīgi nekas nesanāk.
agnessa
| 15.01.2008. - 17:19:52
Ex, nu bija man draudzene ap 3000km tālu un ne jau kaut kur Eiropā, bet kādā Krievijas pilsētā pie Volgas... likās, ka ir īstais cilvēks un viss kā operu libretos - fatāli,skaisti un iedvesmojoši, taču realitāte un laiks šo iluzoro ainu mainīja - it kā īstās un vienīgās attiecības izjuka...
jebkurā gadījumā domāju, ka ir jādara viss iespējamais abām pusēm, lai būtu kopā, dzīvotu kopā, ja vien nepiederam pie tā cilvēku tipa, kuri dod priekšroku dzīvošanai vientulībā.
Ex, nu bija man draudzene ap 3000km tālu un ne jau kaut kur Eiropā, bet kādā Krievijas pilsētā pie Volgas... likās, ka ir īstais cilvēks un viss kā operu libretos - fatāli,skaisti un iedvesmojoši, taču realitāte un laiks šo iluzoro ainu mainīja - it kā īstās un vienīgās attiecības izjuka...
jebkurā gadījumā domāju, ka ir jādara viss iespējamais abām pusēm, lai būtu kopā, dzīvotu kopā, ja vien nepiederam pie tā cilvēku tipa, kuri dod priekšroku dzīvošanai vientulībā.
wizard
| 15.01.2008. - 17:41:53
200 km - tas nav nekāds nepārvarams attālums. Ja, protams, patiešām ir vēlēšanās būt kopā. Citreiz ir tā, ka cilvēks dirš pa mīlestību pa Internetu stundām ilgi, bet atbraukt no savas Liepājas vai D-pils ’’nevar’’ biežāk, kā reiz pusgadā.
200 km - tas nav nekāds nepārvarams attālums. Ja, protams, patiešām ir vēlēšanās būt kopā. Citreiz ir tā, ka cilvēks dirš pa mīlestību pa Internetu stundām ilgi, bet atbraukt no savas Liepājas vai D-pils ’’nevar’’ biežāk, kā reiz pusgadā.
jokdare
| 15.01.2008. - 19:22:20
Domāju, ka attālums nav šķērslis. Un te cik noprotams iet runa par mūsu mazo Latviju. Tas vai būsiet kopā ir atkarīgs no jums pašiem nevis no attāluma. Es pati ikdienā esmu precīzi 120 km attālumā no otrās pusītes, jo katru dienu kopā būt nevaru sava darba dēļ. Tas man ir uz doto brīdi ideāls un arī nedaudz specifisks, kur nevar tā uzreiz aiziet projām. Jau tagad zinu, ka reiz viss būs savādāk, bet pagaidām ir tā, kā ir. Otrā pusīte regulāri uzsver cik svarīgi ir būt kopā visu laiku, bet jūtu, ka ir samierinājusies. Ir nianse, ka arī otrajai pusei ir specifisks darbs. Viņa pati gadā vismaz 4 mēnešus nav Latvijā un sazināšanas iespēja ir ierobežota. Es nesūdzos un gaidu viņu atpakaļ. Ir bijis, kad sliktos laika apstākļos pa tumsu es braucu cauri 4 rajoniem, lai kaut uz dažām stundām būtu kopā ar VIŅU. Un no rīta lai tiktu laikus darbā ir jāceļas ap 5. Reizēm ir nogurdinoši un grūti piecelties, bet sūdzēties nedrīkstu, jo es esmu tā, kura it kā nevēlas dzīvot kopā. Rezumējot to visu es domāju, ka ir tā vērts. Manuprāt, nekāds attālums nevar būt šķērslis, nu iepriekš minētie 200 km jau nu noteikti. Es domātu savādāk, ja runa būtu par dažādās valstīs dzīvojošiem.
Es iesaku cīnīties par savu laimi. Dot laiku savam cilvēkam. Nezinu cik ilgi esat kopā. Var jau būt, ka tas otrs neievēros cik nogurdinoši tas viss ir un varbūt nekad nepārdomās, nepiekāpsies. Ir jau arī dažādi kompromisa varianti. Piemēram, atrast dzīves vietu kaut kur netālu no Rīgas, kur būtu gana plašs. Vai arī Tu savu cilvēku varētu paaicināt kaut vai uz laiku padzīvot Rīgā – tādas kā nelielas brīvdienas, varbūt viņam iepatiksies. Var arī braukāt pa maiņām, lai nav tā, ka tikai viens braukā. Jo tas, pie kura visu laiku brauc nekad līdz galam nesapratīs kā ceļš nogurdina.
Katrā gadījuma nepadodies.
Domāju, ka attālums nav šķērslis. Un te cik noprotams iet runa par mūsu mazo Latviju. Tas vai būsiet kopā ir atkarīgs no jums pašiem nevis no attāluma. Es pati ikdienā esmu precīzi 120 km attālumā no otrās pusītes, jo katru dienu kopā būt nevaru sava darba dēļ. Tas man ir uz doto brīdi ideāls un arī nedaudz specifisks, kur nevar tā uzreiz aiziet projām. Jau tagad zinu, ka reiz viss būs savādāk, bet pagaidām ir tā, kā ir. Otrā pusīte regulāri uzsver cik svarīgi ir būt kopā visu laiku, bet jūtu, ka ir samierinājusies. Ir nianse, ka arī otrajai pusei ir specifisks darbs. Viņa pati gadā vismaz 4 mēnešus nav Latvijā un sazināšanas iespēja ir ierobežota. Es nesūdzos un gaidu viņu atpakaļ. Ir bijis, kad sliktos laika apstākļos pa tumsu es braucu cauri 4 rajoniem, lai kaut uz dažām stundām būtu kopā ar VIŅU. Un no rīta lai tiktu laikus darbā ir jāceļas ap 5. Reizēm ir nogurdinoši un grūti piecelties, bet sūdzēties nedrīkstu, jo es esmu tā, kura it kā nevēlas dzīvot kopā. Rezumējot to visu es domāju, ka ir tā vērts. Manuprāt, nekāds attālums nevar būt šķērslis, nu iepriekš minētie 200 km jau nu noteikti. Es domātu savādāk, ja runa būtu par dažādās valstīs dzīvojošiem.
Es iesaku cīnīties par savu laimi. Dot laiku savam cilvēkam. Nezinu cik ilgi esat kopā. Var jau būt, ka tas otrs neievēros cik nogurdinoši tas viss ir un varbūt nekad nepārdomās, nepiekāpsies. Ir jau arī dažādi kompromisa varianti. Piemēram, atrast dzīves vietu kaut kur netālu no Rīgas, kur būtu gana plašs. Vai arī Tu savu cilvēku varētu paaicināt kaut vai uz laiku padzīvot Rīgā – tādas kā nelielas brīvdienas, varbūt viņam iepatiksies. Var arī braukāt pa maiņām, lai nav tā, ka tikai viens braukā. Jo tas, pie kura visu laiku brauc nekad līdz galam nesapratīs kā ceļš nogurdina.
Katrā gadījuma nepadodies.
janis2001
| 16.01.2008. - 09:39:06
var pilnigi noteikt izdzivot attieciba, galvenais ka pasi pret to attiecas un cik nopietni patiesam attiecibas velas. man bija sadas attiecibas pa distanci 1,5 gadus, es dzivoju riga, vins dzivoja stokholma... un viss bija ok, taga dzivojam kopa.
var pilnigi noteikt izdzivot attieciba, galvenais ka pasi pret to attiecas un cik nopietni patiesam attiecibas velas. man bija sadas attiecibas pa distanci 1,5 gadus, es dzivoju riga, vins dzivoja stokholma... un viss bija ok, taga dzivojam kopa.
amira
| 17.01.2008. - 14:20:27
Es arii negribeetu "ataaluma attieciibas"... man liekas es to neiztureetu, bet ja tieshaam miileetu otru cilveeku,tad speetu pagaidiit...
Labaak,ja cilveeks ir blakus, un vinju biezhi var satikt! :)
Es arii negribeetu "ataaluma attieciibas"... man liekas es to neiztureetu, bet ja tieshaam miileetu otru cilveeku,tad speetu pagaidiit...
Labaak,ja cilveeks ir blakus, un vinju biezhi var satikt! :)
alexandrsg
| 17.01.2008. - 15:04:29
Mani attālums šausmīgi tracina!!!! Kaut dzīvotu RĪGĀ!!!!! (ja vari kautko jēdzīgu piedāvāt labprāt maksāšu pusi par īri dzīvoklī RĪGĀ un nedārgāk par 150ls mēnesī)
Mani attālums šausmīgi tracina!!!! Kaut dzīvotu RĪGĀ!!!!! (ja vari kautko jēdzīgu piedāvāt labprāt maksāšu pusi par īri dzīvoklī RĪGĀ un nedārgāk par 150ls mēnesī)
krutafols
| 17.01.2008. - 17:13:33
Beidzamais variants - palikt vienkaarshi labiem draugiem. Hmm, nez kaa tad veidotos attieciibas? :p Nepaarprotami ieietu citaa gultnee, daudz pozitiivaakaa un ar laiku iespeejams atkal cilveeki buutu kopaa.Un shoreiz vairs ne - katrs savaa pilseetaa. :)))
Katraa zinjaa, nav peljama doma. :d
Beidzamais variants - palikt vienkaarshi labiem draugiem. Hmm, nez kaa tad veidotos attieciibas? :p Nepaarprotami ieietu citaa gultnee, daudz pozitiivaakaa un ar laiku iespeejams atkal cilveeki buutu kopaa.Un shoreiz vairs ne - katrs savaa pilseetaa. :)))
Katraa zinjaa, nav peljama doma. :d
v-i-n-j-a
| 17.01.2008. - 19:57:53
>chelsija
"Tomēr drošsvien Tas Pats pareizākais ir weidot attiecības no sawas pilsētas... :) no sawas apkārtnes - vēl feināk. ;D "
... sawas ielas, sawa pagalma, sawas kāpņu telpas, sawa stāva, sawa dzīvokļa, sawas istabas...
>chelsija
"Tomēr drošsvien Tas Pats pareizākais ir weidot attiecības no sawas pilsētas... :) no sawas apkārtnes - vēl feināk. ;D "
... sawas ielas, sawa pagalma, sawas kāpņu telpas, sawa stāva, sawa dzīvokļa, sawas istabas...
qwas
| 17.01.2008. - 20:36:38
мы тоже так начинали свои отношения. один в одном городе, другой - в другом.. так продолжалось полгода, а потом решили жить вместе. потому как не дело это, для отношений это не есть хорошо. какими бы страстными ни были свидания, всё-таки совместная жизнь это совсем другое измерение!
а тому кто там из вас обоих боится в будущем пожалеть о своём решении - жалеть лучше о случившемся, а не о том, что могло случиться! поэтому соглашайся и живите долго и счастливо!
мы тоже так начинали свои отношения. один в одном городе, другой - в другом.. так продолжалось полгода, а потом решили жить вместе. потому как не дело это, для отношений это не есть хорошо. какими бы страстными ни были свидания, всё-таки совместная жизнь это совсем другое измерение!
а тому кто там из вас обоих боится в будущем пожалеть о своём решении - жалеть лучше о случившемся, а не о том, что могло случиться! поэтому соглашайся и живите долго и счастливо!
ladobo
| 18.01.2008. - 01:04:23
Tas ir grūti. Vieglāk palikt ar savu mīlestību un bet bez tā kuru mīli ...
varbūt tikai kautkur tur, kur dvēsele nekad nemirst ... protams, ja tā ir mīlestība.
Tas ir grūti. Vieglāk palikt ar savu mīlestību un bet bez tā kuru mīli ...
varbūt tikai kautkur tur, kur dvēsele nekad nemirst ... protams, ja tā ir mīlestība.
quality
| 10.02.2008. - 18:34:39
man bija.. tā, ka mums bija laikam 100km... bet ilgāk pa mēnesi nebija :D
man bija.. tā, ka mums bija laikam 100km... bet ilgāk pa mēnesi nebija :D
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.