Nopietnas geju attiecības? Kas tas ir? / 20
gender26 | 07.07.2018. - 12:27:45 | Views: 7469
Sveiki forumisti. Teikšu godīgi, acīmredzot geji kuri vēlētos nopietnas attiecības ar kopdzīvi ir izmiruši! Palasot dažus gay iepazīšanās saitus, godīgi - vemt gribas! Protams katram ir savs, bet tad arī rodas jautājums, cik veselīgi veseli tur apgrozās, ja katrs otrais autors tur pārguļ. Bet šoreiz nav runa par to. Kapēc daudzi gay puiši vairums izvēlas tikai sex attiecības nevis nopietnas attiecības un kopdzīvi? Vai tās ir bailes, kautrīgums vai bailes no tenkām? Vel jau protams ir tādi kuri meklē modeļus, protams par gaumi nestrīdās, bet attiecībās uzskatu primārais ir sapratne, uzticība un cieņa vienam pret otru. Man pašam galvenais ir savstarpēja cieņa un romantika. Varbūt arī Tu to meklē?
Replies (27)
12
din666
| 27.08.2018. - 22:27:43
Paskuda, redz, ka nav darijuši visu... ja reiz dročī pa kalngales krūmiem... jebšu tik domājuši par baksiem un koptumu, bet gala rezultātā ne džeka ar baksu pilnu maisu, nedz koptuma u.c.
Paskuda, redz, ka nav darijuši visu... ja reiz dročī pa kalngales krūmiem... jebšu tik domājuši par baksiem un koptumu, bet gala rezultātā ne džeka ar baksu pilnu maisu, nedz koptuma u.c.
alvils
| 28.08.2018. - 00:30:16
Kad pavasarī (pirms Sinfonietta koncerta) uzzināju, ka šis komponists varētu būt gejs, tad likās, ka par to vajag ierakstīt tēmā "Geju kultūra", tomēr to nedarīju, jo mūsdienās jau geji vairs nav centrējušies uz sevi, bet darbojas priekš visiem. Viņu un viņa draugu var pieminēt šajā tēmā (nav jau labi šādus cilvēkus valkāt pa portāliem, bet varbūt kāds jaunais lasa un tad viņam noder labs paraugs un varbūt tas viņam dod ticību, ka var arī savādāk nekā vairums liek domāt un uzvesties), jo pēc Facebook bildēm izskatās, ka viņi ir piemērs saskanīgam, simpātiskam un ļoti sirsnīgam pārim. Protams, es neko nezinu, bet Facebook bildes stāsta pašas par sevi. Viņš ir contemporary classical music komponists Krists Auznieks, kas kompozīciju doktora līmenī apgūst Jeilā un pirms kāda gada saņēma arī Latvijas Lielo mūzikas balvu - un ne jau kā debitants, bet kā gada jaundarba autors. Un viņš ir Robert Fleitz - pēc Facebook ierakstiem spriežot ir studējis Julliards klavierspēli un tagad darbojas NY filharmonijā. Jeila, Julliards un Lielā Mūzikas balva. Nekā augstāka jau vairs nav. Un es kaut kā nevaru iedomāties, ka viņi savu attiecību sakarā runātu par ziepju gabaliem un kukaiņiem.
Tāpat nāk prātā arī divi Latvijas politiķu pāri - viens jau ir pie varas un otrs vēl tikai cer rudens vēlēšanās. Man jau liekas, ka jo labāka sabiedrība, jo attiecības ir cilvēcīgākas un cieņas pilnākas. Un jo sliktāka sabiedrība, jo mazāk tā visa.
Youtube klipā Robert Fleitz izpilda Krista Auznieka "Water". Starp citu satori youtube kanālā ir arī lieliska intervija ar Kristu Auznieku. ... godīgi sakot, es pat nezinu, vai bija labi likt šo postu. Tie, kuri seko līdzi kultūras dzīvei un kuriem tas ir vajadzīgs, to zina tāpat, bet pārējie..., nu kam viņiem...
Kad pavasarī (pirms Sinfonietta koncerta) uzzināju, ka šis komponists varētu būt gejs, tad likās, ka par to vajag ierakstīt tēmā "Geju kultūra", tomēr to nedarīju, jo mūsdienās jau geji vairs nav centrējušies uz sevi, bet darbojas priekš visiem. Viņu un viņa draugu var pieminēt šajā tēmā (nav jau labi šādus cilvēkus valkāt pa portāliem, bet varbūt kāds jaunais lasa un tad viņam noder labs paraugs un varbūt tas viņam dod ticību, ka var arī savādāk nekā vairums liek domāt un uzvesties), jo pēc Facebook bildēm izskatās, ka viņi ir piemērs saskanīgam, simpātiskam un ļoti sirsnīgam pārim. Protams, es neko nezinu, bet Facebook bildes stāsta pašas par sevi. Viņš ir contemporary classical music komponists Krists Auznieks, kas kompozīciju doktora līmenī apgūst Jeilā un pirms kāda gada saņēma arī Latvijas Lielo mūzikas balvu - un ne jau kā debitants, bet kā gada jaundarba autors. Un viņš ir Robert Fleitz - pēc Facebook ierakstiem spriežot ir studējis Julliards klavierspēli un tagad darbojas NY filharmonijā. Jeila, Julliards un Lielā Mūzikas balva. Nekā augstāka jau vairs nav. Un es kaut kā nevaru iedomāties, ka viņi savu attiecību sakarā runātu par ziepju gabaliem un kukaiņiem.
Tāpat nāk prātā arī divi Latvijas politiķu pāri - viens jau ir pie varas un otrs vēl tikai cer rudens vēlēšanās. Man jau liekas, ka jo labāka sabiedrība, jo attiecības ir cilvēcīgākas un cieņas pilnākas. Un jo sliktāka sabiedrība, jo mazāk tā visa.
Youtube klipā Robert Fleitz izpilda Krista Auznieka "Water". Starp citu satori youtube kanālā ir arī lieliska intervija ar Kristu Auznieku. ... godīgi sakot, es pat nezinu, vai bija labi likt šo postu. Tie, kuri seko līdzi kultūras dzīvei un kuriem tas ir vajadzīgs, to zina tāpat, bet pārējie..., nu kam viņiem...
paskuda
| 28.08.2018. - 00:49:02
Iekšējais skaistums, cilvēka dziļums ( ) un citi banāli sieviešu žurnālu leksikona termini
Pastāvīgs nenozīmē, ka kāds uzreiz redz tikai naudu un ir merkantīls. Tā ir normāla prasība, ja džeks, kurš pats strādā grib redzēt sev blakus kaut ar minimālo algu nodrošinātu partneri. Man ir bijuši paziņas geji, kas nestrādā un pat gadiem, taču tas viss atduras pret kaut kādām smagām psiholoģiskām problēmām vai ambīciju un gribas trūkumu, slinkumu un egoismu. Starp gejiem ir daudz alfonu. Ja kādam ir gadījies tāda lamatās iekrist - otreiz jau būs piesardzīgāks.
Par koptumu. Man gribētos redzēt nepārspīlēti koptus vīriešus. Nekādas gludi skūtas kājas, izraustītas uzacis, paštonējošos un mūžīgos gucci un versace uzrakstus uz krekliņiem vai somiņām un tml. Taču tās ir manas subjektīvās vēlmes.
Kopumā aina man liekas diezgan padrūma, ja es vēlos iepazīties attiecībām. Es te varētu palagus pierakstīt ar kurioziem par saviem romantikas meklējumiem. Itin bieži ir bijis tā, ka adekvāts un it kā inteliģents džeks izrāda interesi un mēs tiekamies, zinot, ka man anketā ir norādīts - attiecībām, bet galarezultātā jau pirmajā randiņā tiek izteikti mājieni uz seksu, tieku apgrābstīts.
+ tie pāri, kurus es pazīstu, tomēr lielākoties pēc pāris gadu kopdzīves meklē seksuālus kontektus ārpus savām attiecībām. (brīvās attiecības). It kā saprotu un nenosodu, taču, kad iedomājos par savām greizsirdības lēkmēm un privātīpašnieciskumu, tad domu par dzīvesbiedra atrašanu atmetu kā nerealizējamu sapni
Kaut ka vērteju dzekos kaut ko daudz dziļāk
Iekšējais skaistums, cilvēka dziļums (
) un citi banāli sieviešu žurnālu leksikona termini Pastāvīgs nenozīmē, ka kāds uzreiz redz tikai naudu un ir merkantīls. Tā ir normāla prasība, ja džeks, kurš pats strādā grib redzēt sev blakus kaut ar minimālo algu nodrošinātu partneri. Man ir bijuši paziņas geji, kas nestrādā un pat gadiem, taču tas viss atduras pret kaut kādām smagām psiholoģiskām problēmām vai ambīciju un gribas trūkumu, slinkumu un egoismu. Starp gejiem ir daudz alfonu. Ja kādam ir gadījies tāda lamatās iekrist - otreiz jau būs piesardzīgāks.
Par koptumu. Man gribētos redzēt nepārspīlēti koptus vīriešus. Nekādas gludi skūtas kājas, izraustītas uzacis, paštonējošos un mūžīgos gucci un versace uzrakstus uz krekliņiem vai somiņām un tml. Taču tās ir manas subjektīvās vēlmes.
Kopumā aina man liekas diezgan padrūma, ja es vēlos iepazīties attiecībām. Es te varētu palagus pierakstīt ar kurioziem par saviem romantikas meklējumiem. Itin bieži ir bijis tā, ka adekvāts un it kā inteliģents džeks izrāda interesi un mēs tiekamies, zinot, ka man anketā ir norādīts - attiecībām, bet galarezultātā jau pirmajā randiņā tiek izteikti mājieni uz seksu, tieku apgrābstīts.
+ tie pāri, kurus es pazīstu, tomēr lielākoties pēc pāris gadu kopdzīves meklē seksuālus kontektus ārpus savām attiecībām. (brīvās attiecības). It kā saprotu un nenosodu, taču, kad iedomājos par savām greizsirdības lēkmēm un privātīpašnieciskumu, tad domu par dzīvesbiedra atrašanu atmetu kā nerealizējamu sapni
ht100
| 28.08.2018. - 10:24:52
Paskuda, uzraksti lūdzu palagus par saviem romantikas meklējumiem. Ļoti labprāt izlasīšu.
Paskuda, uzraksti lūdzu palagus par saviem romantikas meklējumiem. Ļoti labprāt izlasīšu.
escape
| 28.08.2018. - 13:11:28
Kopš diskusijas atvēršanas es to regulāri pārlasu, apdomāju, gandrīz katru dienu. Neliek mieru. Nevarēju saņemties izteikties, jo tas noteikti izklausīsies augstprātīgi vai kā citādi tizli, vismaz man pašam, gan jau arī vēl kādam. Mēģināšu ne līdz galam rupji, nepateikšu visu. Es rakstīju ļoti, ļoti daudz ko, bet nepublicēju, dzēsu. Draugiem gan es bliežu tā, lai apvainojas, paraud, jo tā ātrāk saprot, ka man bija taisnība un viņi novērtē manu tiešumu. No tā, ka kāds apvainosies dižas jēgas nav. Ja pratīs, paši kādreiz sapratīs, bet ja nē, tad nav lemts.
Loģika, protams, ir ģeniāla: “Ja man neizdodas veidot attiecības, tad kurš vainīgs? Es? Nē, kāpēc gan?! Pilnīgi visi citi! Visi bez izņēmuma. Ja arī ir bijis kāds normāls, tad šis izmiris.”
– “Tiešām?”
– “Jā!
Un tagad jāuzcep diskusiju, kur par to vēlreiz varēšu pārliecināties, beigās vēl vajag pielikt ķirsīti, kas to pārvērtīs par sludinājumu.”
Ja Tev ir bijušas attiecības un nesanāca, tad automātiski pieņem, ka vainīgs esi tikai Tu, mēģini saprast, ko darīji nepareizi, mācies, kļūsti labāks, pieaudz. Tas otrs, iespējams, arī vainīgs, bet tā jau ir viņa problēma un lai viņš pats ar to tiek galā (palīdzēt nevajag, jo tā kritika, kas nāk laukā uzreiz, nav konstruktīva), vajag koncentrēties tieši uz sevi, turklāt sevi mainīt varētu būt vieglāk, nekā kādu citu(-us). Ja ir pilnīga pārliecība, ka esi perfekts un nevainojams attiecībās, vienmēr var atrast, kā padarīt sevi foršāku, sākot kaut vai ar elementāriem pamatiem – veselīgu dzīvesveidu (uzturs, miegs, fiziskās aktivitātes, hobiji), gan jau kādā jaukā sēņošanā kopā ar sēnēm nogriezīsies arī kāda vērtīga atziņa.
Ja nav sanācis tikt līdz attiecībām, tad tieši tas pats – vajag analizēt savus randiņus. Un nevis tā: “Kāds viņš bija idiots!”, bet: “Ko tieši es tādu izdarīju, ka liku viņam būt idiotam”. Čaļiem nevajag puķītes un šokolādes, var runāt tieši kā vīrs ar vīru un lieliski saprasties. Sievietes ir smalkākas, ar viņām tā nevar. Ļaušos kārdinājumam un pie šī piebildīšu: cik labi, ka man patīk čaļi.
Šobrīd, parunājot ar saviem bijušajiem, varēju ļoti skaidri saprast, ka manas iepriekšējo attiecību kļūdas es biju tīri precīzi nojautis. Ir jāpieņem, ka esi bijis kretīns, bet paškritiku vajag izmantot tikai lai kļūtu labākam. Variants: “Es nevienam nepatīku, es nekam nederu.” ir līdzvērtīgs “Visi slikti”.
Tēma, kas caurvij šo visu. Sekss, kā kaut kas briesmīgs, amorāls. Šī doma ir tik ļoti garām. Nemeklē seksu? Nevajag ierobežot sevi ar stereotipiem un šķirot cilvēkus pat vēl pirms esi viņus saticis. Sekss NAV nekas slikts! Viena nakts, pārgulēšana un meklēt tikai seksu ir normāli. Tieši no šāda seksa, kad neviens nemeklē neko nopietnu, sākas ilgstošas un nopietnas attiecības, kopdzīve. Kad meklēju tikai seksu, man nekāds sekss ne reizi nesanāca, ja neskaita vienu kopīgu masturbāciju. Vienas šādi radušās attiecības es pēc kāda laika pārtraucu. Citas nē, ļāvos spontānam un nepārdomātam lēmumam dzīvot kopā. Šīs attiecības šobrīd turpinās nu jau teju 10 gadus. Vēl kādā seksa randiņā nesanāca sekss, tikai jauks randiņš, no kura, kā vēlāk izrādījās, varēja sanākt attiecības (no kopēja paziņas atstāstītā), tikai kautrīguma un atturības dēļ viens otru nedaudz pārpratām t.i. mēs viens otram tik ļoti iepatikāmies, ka negribējām visu sabojāt ar seksu. Negribot uzreiz pārgulēt, pārāk labi notēlojām neieinteresētus un nepieejamus tipus. Idiņi. Visās attiecībās, neatkarīgi no tā, vai bija doma iepazīties un vai iepazīšanās sākotnējais mērķis bija tikai sekss vai attiecības, sekss bija uzreiz vai pēc īsa brīža.
Paskudas žēl, nabagu jau pirmajā randiņā apgrābstīja adekvāti un inteliģenti džeki. Žēl tādēļ, ka palaida garām iespēju. Man ir milzīgas aizdomas, ka viņu pat neizvarotu un nekur neapraktu. Ņemot vērā, ka bieži tiekas tikai seksam, tajos attiecību randiņos jau nu varētu pamēģināt arī ļauties mājiengrābstiem.
Manis pēc romantika, tāda, kas ir tikai attiecību sākumā un tā nav plānots turpināt visus turpmākos gadus, ir maldināšana. Tāpat arī sekss, ja Tu mēnesi tiecies, viss ir skaisti, nekādu mājienu uz netiklībām, bet tad pēkšņi vienā jaukā brīdī izrādās, ka Tu neesi gluži aseksuāls un seksu tomēr vajag, var būt pat katru dienu, lai gan pirmajā randiņā tas tika slēpts. Nevajag taču izlikties, ka nevajag vai negribi seksu, ja ļoti gribas maldināt, tad var mēģināt nelaist gāzes.
Attiecībās ar nelieliem pārtraukumiem esmu no 16 gadu vecuma. Izrādās, tam pat nevajag gribēt attiecības (es joprojām domāju, ka labāk būt vienam, bet man tas nekādi neizdodas) un nevajag lasīt sludinājumus. Galvenais ir simpātijas, saderība un sapratne, pārējo abi var uzbūvēt un noslīpēt viens otru.
Diezgan rūpīgi, cik tas iespējams, sekoju aktīvāko lietotāju darbībām – diskusijām, atbildēm, sludinājumiem, tādēļ man bieži liekas, ka nojaušu neveiksmju iemeslus, tomēr mani vērojumi ir ārkārtīgi virspusēji, var būt nepatiesi un līdz tam katram ir jānonāk pašam. Man patiesībā nepatīk būt draņķim un aizvainot cilvēkus.
Vajag ņemt visu savās rokās un darīt to, ko neviens cits Tavā vietā nedarīs. Ja kaut kas nesanāk, jāpilnveidojas, jādomā plašāk, kaut kas jāmaina, ja esošā pieeja nav sekmīga, pacietīgi jāmēģina vēl, vēl un vēl līdz sanāk.
Kopš diskusijas atvēršanas es to regulāri pārlasu, apdomāju, gandrīz katru dienu. Neliek mieru. Nevarēju saņemties izteikties, jo tas noteikti izklausīsies augstprātīgi vai kā citādi tizli, vismaz man pašam, gan jau arī vēl kādam. Mēģināšu ne līdz galam rupji, nepateikšu visu. Es rakstīju ļoti, ļoti daudz ko, bet nepublicēju, dzēsu. Draugiem gan es bliežu tā, lai apvainojas, paraud, jo tā ātrāk saprot, ka man bija taisnība un viņi novērtē manu tiešumu. No tā, ka kāds apvainosies dižas jēgas nav. Ja pratīs, paši kādreiz sapratīs, bet ja nē, tad nav lemts.
Loģika, protams, ir ģeniāla: “Ja man neizdodas veidot attiecības, tad kurš vainīgs? Es? Nē, kāpēc gan?! Pilnīgi visi citi! Visi bez izņēmuma. Ja arī ir bijis kāds normāls, tad šis izmiris.”
– “Tiešām?”
– “Jā!
Un tagad jāuzcep diskusiju, kur par to vēlreiz varēšu pārliecināties, beigās vēl vajag pielikt ķirsīti, kas to pārvērtīs par sludinājumu.”
Ja Tev ir bijušas attiecības un nesanāca, tad automātiski pieņem, ka vainīgs esi tikai Tu, mēģini saprast, ko darīji nepareizi, mācies, kļūsti labāks, pieaudz. Tas otrs, iespējams, arī vainīgs, bet tā jau ir viņa problēma un lai viņš pats ar to tiek galā (palīdzēt nevajag, jo tā kritika, kas nāk laukā uzreiz, nav konstruktīva), vajag koncentrēties tieši uz sevi, turklāt sevi mainīt varētu būt vieglāk, nekā kādu citu(-us). Ja ir pilnīga pārliecība, ka esi perfekts un nevainojams attiecībās, vienmēr var atrast, kā padarīt sevi foršāku, sākot kaut vai ar elementāriem pamatiem – veselīgu dzīvesveidu (uzturs, miegs, fiziskās aktivitātes, hobiji), gan jau kādā jaukā sēņošanā kopā ar sēnēm nogriezīsies arī kāda vērtīga atziņa.
Ja nav sanācis tikt līdz attiecībām, tad tieši tas pats – vajag analizēt savus randiņus. Un nevis tā: “Kāds viņš bija idiots!”, bet: “Ko tieši es tādu izdarīju, ka liku viņam būt idiotam”. Čaļiem nevajag puķītes un šokolādes, var runāt tieši kā vīrs ar vīru un lieliski saprasties. Sievietes ir smalkākas, ar viņām tā nevar. Ļaušos kārdinājumam un pie šī piebildīšu: cik labi, ka man patīk čaļi.
Šobrīd, parunājot ar saviem bijušajiem, varēju ļoti skaidri saprast, ka manas iepriekšējo attiecību kļūdas es biju tīri precīzi nojautis. Ir jāpieņem, ka esi bijis kretīns, bet paškritiku vajag izmantot tikai lai kļūtu labākam. Variants: “Es nevienam nepatīku, es nekam nederu.” ir līdzvērtīgs “Visi slikti”.
Tēma, kas caurvij šo visu. Sekss, kā kaut kas briesmīgs, amorāls. Šī doma ir tik ļoti garām. Nemeklē seksu? Nevajag ierobežot sevi ar stereotipiem un šķirot cilvēkus pat vēl pirms esi viņus saticis. Sekss NAV nekas slikts! Viena nakts, pārgulēšana un meklēt tikai seksu ir normāli. Tieši no šāda seksa, kad neviens nemeklē neko nopietnu, sākas ilgstošas un nopietnas attiecības, kopdzīve. Kad meklēju tikai seksu, man nekāds sekss ne reizi nesanāca, ja neskaita vienu kopīgu masturbāciju. Vienas šādi radušās attiecības es pēc kāda laika pārtraucu. Citas nē, ļāvos spontānam un nepārdomātam lēmumam dzīvot kopā. Šīs attiecības šobrīd turpinās nu jau teju 10 gadus. Vēl kādā seksa randiņā nesanāca sekss, tikai jauks randiņš, no kura, kā vēlāk izrādījās, varēja sanākt attiecības (no kopēja paziņas atstāstītā), tikai kautrīguma un atturības dēļ viens otru nedaudz pārpratām t.i. mēs viens otram tik ļoti iepatikāmies, ka negribējām visu sabojāt ar seksu. Negribot uzreiz pārgulēt, pārāk labi notēlojām neieinteresētus un nepieejamus tipus. Idiņi. Visās attiecībās, neatkarīgi no tā, vai bija doma iepazīties un vai iepazīšanās sākotnējais mērķis bija tikai sekss vai attiecības, sekss bija uzreiz vai pēc īsa brīža.
Paskudas žēl, nabagu jau pirmajā randiņā apgrābstīja adekvāti un inteliģenti džeki. Žēl tādēļ, ka palaida garām iespēju. Man ir milzīgas aizdomas, ka viņu pat neizvarotu un nekur neapraktu. Ņemot vērā, ka bieži tiekas tikai seksam, tajos attiecību randiņos jau nu varētu pamēģināt arī ļauties mājiengrābstiem.
Manis pēc romantika, tāda, kas ir tikai attiecību sākumā un tā nav plānots turpināt visus turpmākos gadus, ir maldināšana. Tāpat arī sekss, ja Tu mēnesi tiecies, viss ir skaisti, nekādu mājienu uz netiklībām, bet tad pēkšņi vienā jaukā brīdī izrādās, ka Tu neesi gluži aseksuāls un seksu tomēr vajag, var būt pat katru dienu, lai gan pirmajā randiņā tas tika slēpts. Nevajag taču izlikties, ka nevajag vai negribi seksu, ja ļoti gribas maldināt, tad var mēģināt nelaist gāzes.
Attiecībās ar nelieliem pārtraukumiem esmu no 16 gadu vecuma. Izrādās, tam pat nevajag gribēt attiecības (es joprojām domāju, ka labāk būt vienam, bet man tas nekādi neizdodas) un nevajag lasīt sludinājumus. Galvenais ir simpātijas, saderība un sapratne, pārējo abi var uzbūvēt un noslīpēt viens otru.
Diezgan rūpīgi, cik tas iespējams, sekoju aktīvāko lietotāju darbībām – diskusijām, atbildēm, sludinājumiem, tādēļ man bieži liekas, ka nojaušu neveiksmju iemeslus, tomēr mani vērojumi ir ārkārtīgi virspusēji, var būt nepatiesi un līdz tam katram ir jānonāk pašam. Man patiesībā nepatīk būt draņķim un aizvainot cilvēkus.
Vajag ņemt visu savās rokās un darīt to, ko neviens cits Tavā vietā nedarīs. Ja kaut kas nesanāk, jāpilnveidojas, jādomā plašāk, kaut kas jāmaina, ja esošā pieeja nav sekmīga, pacietīgi jāmēģina vēl, vēl un vēl līdz sanāk.
kaadskautkur
| 29.08.2018. - 12:39:12
Vēl banālāks ir viens pats sekss bez jebkādas intereses par otra cilvēka iekšējo pasauli. Ja cilvēks neinteresē, bet vajag tikai kaut ko smuku, uz ko zemapziņa adekvāti noreaģē un dod baudu, nu tad diez vai sanāks attiecības. Protams, no seksuālas pievilkšanās nevajag bēgt un ar to var arī sākt, bet diez vai ar to vien pietiek, lai sanāktu kaut kas stabils ilgtermiņā. Bet ja abi ir vienādi sekli, tad var jau būt, ka ar to pietiek Taču tad jāpatur prātā, ka viens no partneriem var pamazām izaugt un kļūt dziļāks un gribēt, piemēram, zaļumballes vietā aiziet uz operu. Ko nu tad? Kurš būs "vainīgs", ka attiecības vairs nelīmējas kopā?
Ir jau arī cilvēki, kurus seksuāli pievelk nezināmais (vai pat tikai un vienīgi nezināmais). Ja tu savu partneri esi aptaustījis no ārpuses un pazīsti katru šūnu, tad pēc kāda laika "apniks". Varbūt ne intelektuālā ziņā, bet zemapziņas līmenī - nebūs vairs spēcīgas tieksmes (te atkarīgs no cilvēka personības īpatnībām un ķermeņa reakcijām). Tādā gadījumā kāreiz var būt svarīga prasme atrast kaut ko jaunu, nezināmu. Ja jūs abi protat katru dienu "to" uzsākt un darīt citādāk, tad arī nevajadzēs meklēt seksu ārpusē. Dažiem instinktus var pamodināt pat kaut kāda ļoti specifiska uzvedība, darbība vai pat daži vārdi, kam ar seksu nav nekāda sakara. Tāpēc "dziļums" (ko nu kurš ar to saprot) tomēr ir svarīgs.
Te derētu nodalīt intelektuālu "gribēšanu" no instinktīvas, citādi var rasties pārpratumi, tai skaitā iekšējie, kad ar prātu gribi (vai negribi) vienu, bet instinkti reaģē pretēji, un izrādās, ka grib tieši to, uz ko prāts saka "fui, tādus man nevajadzētu gribēt". Skaidrības ieviešana varētu palīdzēt veidot konstruktīvākas attiecības. Viena lieta ir, kad tu otru novērtē ar "Fui, tu izskaties stulbi, neģērbies tā" vai arī "Piedod, bet kad tu tā apģērbies, tu man šķiet seksuāli nepievilcīgs". Pirmajā gadījumā tas ir intelektuāls novērtējums, kas ir atkarīgs no tevis paša, un tāpēc otram ir iespēja uz tevi apvainoties par kritiku; savukārt otrā gadījumā tā ir ķermeņa ķīmija, ko tu nevari īsti kontrolēt, bet vari atpazīt un pastāstīt par to partnerim, lai jūs abi kopā nolemtu, uz kādiem kompromisiem varat iet, lai būtu "saderīgi" dažādos veidos.
Īsāk sakot - arī romantikai un seksam var un varbūt arī vajag pieiet analītiski, jo kaut ko gribēt / negribēt var dažādos līmeņos un veidos.
Iekšējais skaistums, cilvēka dziļums () un citi banāli sieviešu žurnālu leksikona termini
Vēl banālāks ir viens pats sekss bez jebkādas intereses par otra cilvēka iekšējo pasauli. Ja cilvēks neinteresē, bet vajag tikai kaut ko smuku, uz ko zemapziņa adekvāti noreaģē un dod baudu, nu tad diez vai sanāks attiecības. Protams, no seksuālas pievilkšanās nevajag bēgt un ar to var arī sākt, bet diez vai ar to vien pietiek, lai sanāktu kaut kas stabils ilgtermiņā. Bet ja abi ir vienādi sekli, tad var jau būt, ka ar to pietiek
Taču tad jāpatur prātā, ka viens no partneriem var pamazām izaugt un kļūt dziļāks un gribēt, piemēram, zaļumballes vietā aiziet uz operu. Ko nu tad? Kurš būs "vainīgs", ka attiecības vairs nelīmējas kopā? Ir jau arī cilvēki, kurus seksuāli pievelk nezināmais (vai pat tikai un vienīgi nezināmais). Ja tu savu partneri esi aptaustījis no ārpuses un pazīsti katru šūnu, tad pēc kāda laika "apniks". Varbūt ne intelektuālā ziņā, bet zemapziņas līmenī - nebūs vairs spēcīgas tieksmes (te atkarīgs no cilvēka personības īpatnībām un ķermeņa reakcijām). Tādā gadījumā kāreiz var būt svarīga prasme atrast kaut ko jaunu, nezināmu. Ja jūs abi protat katru dienu "to" uzsākt un darīt citādāk, tad arī nevajadzēs meklēt seksu ārpusē. Dažiem instinktus var pamodināt pat kaut kāda ļoti specifiska uzvedība, darbība vai pat daži vārdi, kam ar seksu nav nekāda sakara. Tāpēc "dziļums" (ko nu kurš ar to saprot) tomēr ir svarīgs.
gribētos redzēt
Te derētu nodalīt intelektuālu "gribēšanu" no instinktīvas, citādi var rasties pārpratumi, tai skaitā iekšējie, kad ar prātu gribi (vai negribi) vienu, bet instinkti reaģē pretēji, un izrādās, ka grib tieši to, uz ko prāts saka "fui, tādus man nevajadzētu gribēt". Skaidrības ieviešana varētu palīdzēt veidot konstruktīvākas attiecības. Viena lieta ir, kad tu otru novērtē ar "Fui, tu izskaties stulbi, neģērbies tā" vai arī "Piedod, bet kad tu tā apģērbies, tu man šķiet seksuāli nepievilcīgs". Pirmajā gadījumā tas ir intelektuāls novērtējums, kas ir atkarīgs no tevis paša, un tāpēc otram ir iespēja uz tevi apvainoties par kritiku; savukārt otrā gadījumā tā ir ķermeņa ķīmija, ko tu nevari īsti kontrolēt, bet vari atpazīt un pastāstīt par to partnerim, lai jūs abi kopā nolemtu, uz kādiem kompromisiem varat iet, lai būtu "saderīgi" dažādos veidos.
Īsāk sakot - arī romantikai un seksam var un varbūt arī vajag pieiet analītiski, jo kaut ko gribēt / negribēt var dažādos līmeņos un veidos.
wishbone
| 02.12.2018. - 21:43:05
galvenais saprats pašam ko īsti grib un nav tā ka jāgaida mīlestiba kad atnāks pati nez no kurienes jā cilvēki viens otram iepatīkas tad seko pieķeršanās ko nereti jauc ar mīlestību tam seko greizsirdibas scēnas un vēl viss tas kas visu grauj. Pie attiecībām mīļie jāstrādā abiem un abiem jāzina ko īsti vēlas gan no sevi gan viens no otra. un vēl kas ir mūsdienās trakākais ka kopā esot divi cilvēki reti kad no sirds izrunājas to laiku pa laikam vienkārši vajag lai saprsatu vai abi iet kopējā virzienā. Mana pieredze līdzšim 7 gadu attiecibas bet izrādījās otrs nebija gatavs cīnīties un acīmredzot diez vai tad tā bija mīlestība laikam jau pieķeršanās un vajadzība nebūt vienam(te es ne par sevi) aizgāja tiklīdz atrada citu( cik zināms šobrid tur saldi neiet bet lai jau cīnās pats taču izvēlējās) Es vismaz zinu ko vēlos un zinu kādas ķļudas nepieļaušu un pirmā no tām ja tev ir attiecības nekad nepieļauj sex trijatā
tas ir solis uz bezdibeni
galvenais saprats pašam ko īsti grib un nav tā ka jāgaida mīlestiba kad atnāks pati nez no kurienes jā cilvēki viens otram iepatīkas tad seko pieķeršanās ko nereti jauc ar mīlestību tam seko greizsirdibas scēnas un vēl viss tas kas visu grauj. Pie attiecībām mīļie jāstrādā abiem un abiem jāzina ko īsti vēlas gan no sevi gan viens no otra. un vēl kas ir mūsdienās trakākais ka kopā esot divi cilvēki reti kad no sirds izrunājas to laiku pa laikam vienkārši vajag lai saprsatu vai abi iet kopējā virzienā. Mana pieredze līdzšim 7 gadu attiecibas bet izrādījās otrs nebija gatavs cīnīties un acīmredzot diez vai tad tā bija mīlestība laikam jau pieķeršanās un vajadzība nebūt vienam(te es ne par sevi) aizgāja tiklīdz atrada citu( cik zināms šobrid tur saldi neiet bet lai jau cīnās pats taču izvēlējās) Es vismaz zinu ko vēlos un zinu kādas ķļudas nepieļaušu un pirmā no tām ja tev ir attiecības nekad nepieļauj sex trijatā
tas ir solis uz bezdibeni
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.