Partija "Kustība Par!" - lesbiete partijas valdē / 20
alvils | 26.08.2017. - 14:20:44 | Views: 5789
Šodien nodibinājās partija "Kustība Par!" un viena no jaunievēlētās partijas valdes loceklēm ir Evita Goša, kas, ja nemaldos, ir lesbiete (Rinkēvičš ir Vienotības valdē). Tā ir izteikti liberāla partija kultūras jautājumos, kas vēl meklē savu vietu ekonomiskās brīvības skalā. Dažreiz viņi saka, ka esot nedaudz sociālliberāļi, būšot pa kreisi no Jaunās Konservatīvās partijas un Latvijas Attīstībai, bet pa labi no Progresīvajiem. Lai nu kā būtu ar ekonomiskiem jautājumiem, taču, šķiet, ka šī būs viena no retajām partijām LV, kas atbalstīs viendzimumu partnerattiecības (tās, starp citu, atbalsta arī Progresīvie) un citus ģimeņu vienlīdzības jautājumus. It kā simpātiski... Bet vai tiešām atbalsts geju jautājumiem ir tas, kas noteiks LGBT vēlētāju izvēli? Man jau šķiet, ka daudzi, daudzi citi jautājumi ir būtiskāki. Un atvērtība, drošība par sevi, tolerance - tās ir vērtības, kas rodas pārtikušā sabiedrībā un tās nevar kaut kādā veidā panākt pirms sabiedrība nav sasniegusi noteiktu sociālās drošības un labklājības līmeni.
Replies (36)
12
janisl202
| 03.09.2017. - 23:09:08
Kamēr par vienu darbu maksā 1000 reižu vairāk kā par citu, tikmēr būs tūkstotis apzagtu cilvēku, kas būs neapmierināti un pamatoti tas būs tā. Vismaz varētu ar likumu atļaut tam tūkstotim apzagto ar to vienu darīt visu, kas ienāk prātā, lai kā saka - atstrādā sabiedrībai savu uzpūsto vērtību. Visa problēma ir apstāklī, ka tiek maksāts par vērtībām, kuras patiesībā neiegulda, vienīgais īstais cilvēka ieguldījums ir viņa darbs līdz ar to - taisnīgs atalgojums nevarētu atšķirties vairāk kā 4 reizes, patiesībā diez vai tas atšķirtos pat vairāk kā divas reizes. Viss kas saistīts ar kapitālu - uz Zemes bija pirms pirmais cilvēks piedzima un būs, kad pēdējais nomirs, īpašumtiesības uz dabas resursiem un to izmainītajām formām ir viena no izplatītākajām zādzībām, patiesībā ikvienam ar dzimšanas tiesībām tas viss pienākas vienlīdz daudz un piederēt nevar nevienam, jo nav cilvēka radīts, tādēļ cilvēkam nav par to jāmaksā. Tad vēl ir zagšana ar zināšanām, kas ir visas cilvēces radītas un neviens indivīds pats nebūtu šai sakarā ticis necik tālu, pat ja doma ir jauna, tā tapa tādēļ, ka viņš no cilvēces saņēma resursus un zināšanas un viņa paša personīgais ieguldījums nemaz tik liels tajā nebija, nereti pat veiksme visu izšķīra. Latvijā arī ir ļoti izplatīta zagšana, iedzīvojoties no citu darba, naudas saņemšana par to, ko dara citi, par ko tiem citiem arī būtu jāsaņem visa nauda, kamēr tā slepus nonāk kāda kabatā, kurš saņem nereti vairāk kā viņa padotie kopā, kaut nekad nespētu izdarīt vairāk darba par viņiem visiem kopā. Protams, manis nosauktās problēmas ir starptautiskas un zagļi iegulda daudz darba, lai šo kroplo ekonomiku saglabātu, kurā cilvēka paša ieguldījumam nav nekādas vērtības, bet visa vērtība ir tikai nozagtajā un tajā cik valdnieki ar to dalās ar saviem vergiem (un nevajag iedomāties, ka viņu vērtība būtu augstāka, viņi pārtiek no kauliem, kas tiek mesti no viņu kungu galda). Kādēļ daudzi padodas, tieši tādēļ, ka saprot, ka viņu ieguldījumam nav vērtības, ka vai nu viņi zog kā citi, vai nu nekad nesaņems adekvātu atlīdzību, jo visi resursi plūst pāris zagļu kabatās.
Kamēr par vienu darbu maksā 1000 reižu vairāk kā par citu, tikmēr būs tūkstotis apzagtu cilvēku, kas būs neapmierināti un pamatoti tas būs tā. Vismaz varētu ar likumu atļaut tam tūkstotim apzagto ar to vienu darīt visu, kas ienāk prātā, lai kā saka - atstrādā sabiedrībai savu uzpūsto vērtību. Visa problēma ir apstāklī, ka tiek maksāts par vērtībām, kuras patiesībā neiegulda, vienīgais īstais cilvēka ieguldījums ir viņa darbs līdz ar to - taisnīgs atalgojums nevarētu atšķirties vairāk kā 4 reizes, patiesībā diez vai tas atšķirtos pat vairāk kā divas reizes. Viss kas saistīts ar kapitālu - uz Zemes bija pirms pirmais cilvēks piedzima un būs, kad pēdējais nomirs, īpašumtiesības uz dabas resursiem un to izmainītajām formām ir viena no izplatītākajām zādzībām, patiesībā ikvienam ar dzimšanas tiesībām tas viss pienākas vienlīdz daudz un piederēt nevar nevienam, jo nav cilvēka radīts, tādēļ cilvēkam nav par to jāmaksā. Tad vēl ir zagšana ar zināšanām, kas ir visas cilvēces radītas un neviens indivīds pats nebūtu šai sakarā ticis necik tālu, pat ja doma ir jauna, tā tapa tādēļ, ka viņš no cilvēces saņēma resursus un zināšanas un viņa paša personīgais ieguldījums nemaz tik liels tajā nebija, nereti pat veiksme visu izšķīra. Latvijā arī ir ļoti izplatīta zagšana, iedzīvojoties no citu darba, naudas saņemšana par to, ko dara citi, par ko tiem citiem arī būtu jāsaņem visa nauda, kamēr tā slepus nonāk kāda kabatā, kurš saņem nereti vairāk kā viņa padotie kopā, kaut nekad nespētu izdarīt vairāk darba par viņiem visiem kopā. Protams, manis nosauktās problēmas ir starptautiskas un zagļi iegulda daudz darba, lai šo kroplo ekonomiku saglabātu, kurā cilvēka paša ieguldījumam nav nekādas vērtības, bet visa vērtība ir tikai nozagtajā un tajā cik valdnieki ar to dalās ar saviem vergiem (un nevajag iedomāties, ka viņu vērtība būtu augstāka, viņi pārtiek no kauliem, kas tiek mesti no viņu kungu galda). Kādēļ daudzi padodas, tieši tādēļ, ka saprot, ka viņu ieguldījumam nav vērtības, ka vai nu viņi zog kā citi, vai nu nekad nesaņems adekvātu atlīdzību, jo visi resursi plūst pāris zagļu kabatās.
ht100
| 11.09.2017. - 20:57:58
Feisbukā ieraudzīju rakstu ko mans paziņu loks bija nolaikojuši. Kā kulaks uz acs par darītājiem kontra dirsējiem.
"Un mirkli vēlāk ar jaunajiem 10-tajiem (viņi ir forši), zibens ātrumā nonācām pie vairākiem Latvijā mazzināmiem lokāliem uzņēmumiem, kas savu produkciju ar daudzmiljonu apgrozījumu tirgo pasaulē." Klau, vai jūs kāds ziniet tos uzņēmumus nosaukt?
------------------------------------ -
Juris Jerums
8 September at 15:50 ·
Šodien skolā pie manis pienāca puika, ar kuru nejauši bijām tikušies 2-3 gadus atpakaļ, kad neplānoti aizvietoju kolēģi viņas stundā. Laikam kaut ko runāju par 3D printeriem un saistītajām tehnoloģijām, vai kas nu man tad bija aktuāls.
Toreiz viņš bija atšķirīgs no klases biedriem. Bija uz krāsainā printera kvalitatīvi izdrukājis pseido naudas zīmes un centās tirgot tās skolā par reālu naudu. Diez ko negāja. Bet teica, ka mēģinot tirgot internetā, un tur ejot drusku labāk. Neesmu eksperts interneta tirdzniecībā, bet iedrošināju.
Atšķirīgs- tas ir labi. Eksperimentēšana- tas ir labi. Pieredzes gūšana, kas strādā, kas nē- tas ir labi.
Šodien viņš tālrunī parādīja reāla konta reālu apgrozījumu. Papīra naudas izdrukas tās vairs nav. Virtuālas lietiņas, tokeni un vēl sazin kas, ko tirgo Ebay reāliem cilvēkiem par reālu naudu. Novērtēju!
Un mirkli vēlāk ar jaunajiem 10-tajiem (viņi ir forši), zibens ātrumā nonācām pie vairākiem Latvijā mazzināmiem lokāliem uzņēmumiem, kas savu produkciju ar daudzmiljonu apgrozījumu tirgo pasaulē. Šitiem "bērniem" es vēl dabūšu iespringt, lai spētu skriet līdzi. Ko arī gribējās- savstarpēji iedvesmoties.
Parasta skola. Parasti bērni. Viss notiek.
Feisbukā ieraudzīju rakstu ko mans paziņu loks bija nolaikojuši. Kā kulaks uz acs par darītājiem kontra dirsējiem.
"Un mirkli vēlāk ar jaunajiem 10-tajiem (viņi ir forši), zibens ātrumā nonācām pie vairākiem Latvijā mazzināmiem lokāliem uzņēmumiem, kas savu produkciju ar daudzmiljonu apgrozījumu tirgo pasaulē." Klau, vai jūs kāds ziniet tos uzņēmumus nosaukt?
------------------------------------ -
Juris Jerums
8 September at 15:50 ·
Šodien skolā pie manis pienāca puika, ar kuru nejauši bijām tikušies 2-3 gadus atpakaļ, kad neplānoti aizvietoju kolēģi viņas stundā. Laikam kaut ko runāju par 3D printeriem un saistītajām tehnoloģijām, vai kas nu man tad bija aktuāls.
Toreiz viņš bija atšķirīgs no klases biedriem. Bija uz krāsainā printera kvalitatīvi izdrukājis pseido naudas zīmes un centās tirgot tās skolā par reālu naudu. Diez ko negāja. Bet teica, ka mēģinot tirgot internetā, un tur ejot drusku labāk. Neesmu eksperts interneta tirdzniecībā, bet iedrošināju.
Atšķirīgs- tas ir labi. Eksperimentēšana- tas ir labi. Pieredzes gūšana, kas strādā, kas nē- tas ir labi.
Šodien viņš tālrunī parādīja reāla konta reālu apgrozījumu. Papīra naudas izdrukas tās vairs nav. Virtuālas lietiņas, tokeni un vēl sazin kas, ko tirgo Ebay reāliem cilvēkiem par reālu naudu. Novērtēju!
Un mirkli vēlāk ar jaunajiem 10-tajiem (viņi ir forši), zibens ātrumā nonācām pie vairākiem Latvijā mazzināmiem lokāliem uzņēmumiem, kas savu produkciju ar daudzmiljonu apgrozījumu tirgo pasaulē. Šitiem "bērniem" es vēl dabūšu iespringt, lai spētu skriet līdzi. Ko arī gribējās- savstarpēji iedvesmoties.
Parasta skola. Parasti bērni. Viss notiek.
alvils
| 11.09.2017. - 21:13:35
Visi nevar tokenus tirgot, kādam jātaisa arī SpaceX. Un finišā izkārtojums var būt citāds un ieguldījums sabiedrībā atšķirīgs.
Visi nevar tokenus tirgot, kādam jātaisa arī SpaceX. Un finišā izkārtojums var būt citāds un ieguldījums sabiedrībā atšķirīgs.
alvils
| 11.09.2017. - 21:18:27
Ahh, lai gan Masks arī kapitālu nopelnīja ar tokeniem (dzeltenās lapas un Paypal) un tikai tad nāca viss pārējais..
Ahh, lai gan Masks arī kapitālu nopelnīja ar tokeniem (dzeltenās lapas un Paypal) un tikai tad nāca viss pārējais..
alvils
| 11.09.2017. - 23:32:37
Vispār diskusija bija iecerēta par politiku. Šajā sakarā ir vērts Google uzmeklēt "European Innovation Scoreboard" un tur 2016. gada datos varam redzēt, ka Latvija šajā inovāciju indeksā atpaliek no tādām valstīm kā Turcija, Serbija, Kipra, stipri ir arī aiz Lietuvas un Igaunijas. Latvijas rezultāti pa gadiem ir svārstīgi, tomēr ir tendence kārpīties ārā no pieticīgo inovatoru grupas, kurā tā ilgu laiku atradās kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Arī paskatoties Davosas WEF konkurētspējas indeksa 12. (inovāciju) pilāru, redzam, ka Latviju apsteidz tādas valstis, kā Azerbaidžāna, Bahreina, Čīle, Kostarika, Ziloņkaula republika, Etiopija, Indija, Indonēzija, utt. Tur tiešam ir jāskatās datu interpretācija, dažas valstis apsteidz nenozīmīgi, bet ideja ir skaidra - Latvijā viss nav ideāli.
Protams, jebkurā gadījumā katrs kaļ pats savu laimi, pat ja ne vienmēr ir noteicējos par to, tomēr - ja runā par politiku, tad rožainam skatam nav vietas. Šaubos, vai anekdotiski pierādījumi no Facebook var aizstāt Eiropas Komisijas un WEF pētījumus. Katrā ziņā, ja man būtu jāatdod balss par kādu, tad labāk par to, kas balstās uz faktiem.
Bet attiecībā par personiskajiem uzbraucieniem - man tas ir vienaldzīgi. Katram ir sava dzīves pieredze. Viena paziņu lokā ir toukenu tirgotāji, otra paziņu loks ir savādāks (žēl, ka atklāts tik vēlu). Katram sava dzīves gudrība un iesāktais ceļš, ieraudzītās iespējas un uzkrātās zināšanas. Lai visiem izdodas un lai uzvar labākais.
Vispār diskusija bija iecerēta par politiku. Šajā sakarā ir vērts Google uzmeklēt "European Innovation Scoreboard" un tur 2016. gada datos varam redzēt, ka Latvija šajā inovāciju indeksā atpaliek no tādām valstīm kā Turcija, Serbija, Kipra, stipri ir arī aiz Lietuvas un Igaunijas. Latvijas rezultāti pa gadiem ir svārstīgi, tomēr ir tendence kārpīties ārā no pieticīgo inovatoru grupas, kurā tā ilgu laiku atradās kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Arī paskatoties Davosas WEF konkurētspējas indeksa 12. (inovāciju) pilāru, redzam, ka Latviju apsteidz tādas valstis, kā Azerbaidžāna, Bahreina, Čīle, Kostarika, Ziloņkaula republika, Etiopija, Indija, Indonēzija, utt. Tur tiešam ir jāskatās datu interpretācija, dažas valstis apsteidz nenozīmīgi, bet ideja ir skaidra - Latvijā viss nav ideāli.
Protams, jebkurā gadījumā katrs kaļ pats savu laimi, pat ja ne vienmēr ir noteicējos par to, tomēr - ja runā par politiku, tad rožainam skatam nav vietas. Šaubos, vai anekdotiski pierādījumi no Facebook var aizstāt Eiropas Komisijas un WEF pētījumus. Katrā ziņā, ja man būtu jāatdod balss par kādu, tad labāk par to, kas balstās uz faktiem.
Bet attiecībā par personiskajiem uzbraucieniem - man tas ir vienaldzīgi. Katram ir sava dzīves pieredze. Viena paziņu lokā ir toukenu tirgotāji, otra paziņu loks ir savādāks (žēl, ka atklāts tik vēlu). Katram sava dzīves gudrība un iesāktais ceļš, ieraudzītās iespējas un uzkrātās zināšanas. Lai visiem izdodas un lai uzvar labākais.
kaadskautkur
| 11.09.2017. - 23:54:29
Daudz kas atkarīgs arī no rakstura un faktoriem, kas konkrēto cilvēku motivē vai nemotivē. Kaut kā tā visa ekonomiskā sistēma mums ir izveidojusies tāda, ka vairāk iegūst nevis tie, kas reāli ražo "pievienoto vērtību", bet gan starpnieki, koordinatori, organizatori utt. utml.
No vienas puses, lai tas fiziskais ražošanas darbs paliek robotiem. Bet no otras puses - nevar visi būt aktīvi biznesmeņi un karjeristi. Vienmēr būs intraverti, savādnieki, vientuļnieki utt., kas lielāko iedvesmu gūst strādājot tuvāk reālām lietām - zemei, materiāliem, utt. Cilvēki, kas attīstās horizontāli vai dziļumā, bet ne karjerā "uz augšu", jo viņi grib palikt savas jomas speciālisti, bet nevis pārkvalificēties par biznesmeņiem.
Un diemžēl šie cilvēki ir spiesti izvēlēties - vai nu veltīt vairāk laika sevis reklamēšanai un biznesa organizēšanai (kas šāda veida cilvēkam ir kā skabargas vienā vietā), vai arī meklēt palīgus (pareizāk sakot - priekšniekus), kuri ātri vien pārņem biznesu savās rokās un sāk uzstādīt savus noteikumus un ienākumu sadalījumu.
Lai palīdzētu arī šādiem cilvēkiem, vajadzētu automatizēt "otro galu" - tikt vaļā no tiem visiem starpniekiem, menedžeriem, birokrātiem utt. un panākt, ka cilvēks ar vienu darbību visai pasaulei parāda, ko ir izdarījis, savukārt klienti viņu vienkārši atrod un izsaka vēlmi iegādāties, bet viss pārējais - cenu aprēķini, loģistika, nodokļi utt. jau paliek automātu ziņā. Utopija, kas diez vai patiktu menedžeriem un marketologiem
Taču ja kāda partija piedāvātu risinājumus tikt vaļā no tās visas starpnieku varzas (tai skaitā arī pati no sevis), tad par to noteikti atrastos balsotāji.
Daudz kas atkarīgs arī no rakstura un faktoriem, kas konkrēto cilvēku motivē vai nemotivē. Kaut kā tā visa ekonomiskā sistēma mums ir izveidojusies tāda, ka vairāk iegūst nevis tie, kas reāli ražo "pievienoto vērtību", bet gan starpnieki, koordinatori, organizatori utt. utml.
No vienas puses, lai tas fiziskais ražošanas darbs paliek robotiem. Bet no otras puses - nevar visi būt aktīvi biznesmeņi un karjeristi. Vienmēr būs intraverti, savādnieki, vientuļnieki utt., kas lielāko iedvesmu gūst strādājot tuvāk reālām lietām - zemei, materiāliem, utt. Cilvēki, kas attīstās horizontāli vai dziļumā, bet ne karjerā "uz augšu", jo viņi grib palikt savas jomas speciālisti, bet nevis pārkvalificēties par biznesmeņiem.
Un diemžēl šie cilvēki ir spiesti izvēlēties - vai nu veltīt vairāk laika sevis reklamēšanai un biznesa organizēšanai (kas šāda veida cilvēkam ir kā skabargas vienā vietā), vai arī meklēt palīgus (pareizāk sakot - priekšniekus), kuri ātri vien pārņem biznesu savās rokās un sāk uzstādīt savus noteikumus un ienākumu sadalījumu.
Lai palīdzētu arī šādiem cilvēkiem, vajadzētu automatizēt "otro galu" - tikt vaļā no tiem visiem starpniekiem, menedžeriem, birokrātiem utt. un panākt, ka cilvēks ar vienu darbību visai pasaulei parāda, ko ir izdarījis, savukārt klienti viņu vienkārši atrod un izsaka vēlmi iegādāties, bet viss pārējais - cenu aprēķini, loģistika, nodokļi utt. jau paliek automātu ziņā. Utopija, kas diez vai patiktu menedžeriem un marketologiem
Taču ja kāda partija piedāvātu risinājumus tikt vaļā no tās visas starpnieku varzas (tai skaitā arī pati no sevis), tad par to noteikti atrastos balsotāji.
alvils
| 12.09.2017. - 00:05:29
Tieto vadībā jau strādājot bots Alicia T (kopš 2016. gada, nav gan dzirdēts, kā viņai ir klājies). No otras puses WEF rakstā "Could the CEO be replaced by a robot?" teikts, ka AI nevarēšot pilnībā aizstāt vadītājus, jo vadītāju uzdevums ir ne tikai plānot un kontrolēt, bet arī motivēt un iedvesmot un šīs divas lietas cilvēki tomēr sagaidot no cilvēkiem un nevis botiem. Bet no trešās puses raugoties jau tagad ir Stanford Woebot - psihoterapijas bots, kas gan jau ne tikai ārstē, bet arī palīdz iedvesmoties. Fantastiskā laikā dzīvojam, sevišķi, ja ir iespēja nestāvēt malā.
Personīgi gan domāju, ka tehniskiem cilvēkiem nevajag baidīties no iešanas uz biznesu. Tas ir interesanti un rūdījums noder.
Tieto vadībā jau strādājot bots Alicia T (kopš 2016. gada, nav gan dzirdēts, kā viņai ir klājies). No otras puses WEF rakstā "Could the CEO be replaced by a robot?" teikts, ka AI nevarēšot pilnībā aizstāt vadītājus, jo vadītāju uzdevums ir ne tikai plānot un kontrolēt, bet arī motivēt un iedvesmot un šīs divas lietas cilvēki tomēr sagaidot no cilvēkiem un nevis botiem. Bet no trešās puses raugoties jau tagad ir Stanford Woebot - psihoterapijas bots, kas gan jau ne tikai ārstē, bet arī palīdz iedvesmoties. Fantastiskā laikā dzīvojam, sevišķi, ja ir iespēja nestāvēt malā.
Personīgi gan domāju, ka tehniskiem cilvēkiem nevajag baidīties no iešanas uz biznesu. Tas ir interesanti un rūdījums noder.
ht100
| 12.09.2017. - 01:00:54
Mjā, faktus var atrast kādus vajag. Es uzgūglēju un atradu bildi kas atbilst manam priekšstatam par realitāti. Neba tumši zaļš, bet krāsa der.
https://en.m.wikipedia.org/ wiki/Intern...tion_Index#
Katrs atrod ko meklē.
Es uzskatu ka politiķi ir tautas spogulis. Ja jau diskusija ir par politiku Latvijā. Igauņi ir par galvas tiesu augstāki, bet tādi ir turienes cilvēki, cik man ir nācies saskarties.
Tas anekdotiskais stāsts no feisbuka nebija par toukeniem. Tas anekdotiskais stāsts bija mana cerība ka jaunākās paaudzes būs darboties spējīgākas par vecajiem vaimanātājiem. Un valdība aizvien būs tautas spogulis.
Mjā, faktus var atrast kādus vajag. Es uzgūglēju un atradu bildi kas atbilst manam priekšstatam par realitāti. Neba tumši zaļš, bet krāsa der.
https://en.m.wikipedia.org/ wiki/Intern...tion_Index#
Katrs atrod ko meklē.
Es uzskatu ka politiķi ir tautas spogulis. Ja jau diskusija ir par politiku Latvijā. Igauņi ir par galvas tiesu augstāki, bet tādi ir turienes cilvēki, cik man ir nācies saskarties.
Tas anekdotiskais stāsts no feisbuka nebija par toukeniem. Tas anekdotiskais stāsts bija mana cerība ka jaunākās paaudzes būs darboties spējīgākas par vecajiem vaimanātājiem. Un valdība aizvien būs tautas spogulis.
kaadskautkur
| 12.09.2017. - 23:59:38
Igaunijā politiķi laikam prot labāk nonākt pie praktiska rezultāta. Nezinu, kur ir problēma - varbūt latvieši neprot tik labi sakomunicēt, jo reizēm ir tāds iespaids, ka labā roka nezina, ko kreisā dara - lēmumi tiek pieņemti bez pietiekošas nozares speciālistu iesaistes; problēmu situācijās ministrijas baksta viena uz otru ar pirkstu: "Tas ir viņu pienākums, mēs to nedarīsim" utt.
Vienkāršs piemērs - skaitās, ka esmu reģistrēts VID EDS sistēmā un varu izbaudīt visas e-priekšrocības. Tad nu vienu dienu uzrakstu šiem epastu, kurā smalki aprakstu savu jautājumu, norādot pavisam konkrētus skaitļus, un uzdodu jautājumu - vai man šajā gadījumā ir jādara tas un tas vai nav? Atbildē sagaidu tikai "Jā, ir jādara" vai "Nē, nav jādara". Bet tā vietā saņemu garus citātus no likumiem, izmaiņām, noteikumiem bez konkrētas atbildes un pašās beigās bēdīgo "Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs. Lai saņemtu konsultāciju, bla bla bla... "
Kāda tad jēga no e-saziņas, ja tā ir tikai abstrakti informatīva - sanāca, ka es tikai notērēju darbinieka laiku un pēc tam notērēju vēlreiz, jo nācās doties uz VID un noskaidrot klātienē tieši to pašu, lai izspiestu konkrētu "Nē". Un aizdomas, ka mums daudzviet tās sistēmas un tehnoloģijas ir ieviestas vairāk "lai būtu", bet ne lai izmantotu tās efektīvi uz pilnu jaudu. Te "lēnie igauņi" mūs krietni pārspēj.
Igaunijā politiķi laikam prot labāk nonākt pie praktiska rezultāta. Nezinu, kur ir problēma - varbūt latvieši neprot tik labi sakomunicēt, jo reizēm ir tāds iespaids, ka labā roka nezina, ko kreisā dara - lēmumi tiek pieņemti bez pietiekošas nozares speciālistu iesaistes; problēmu situācijās ministrijas baksta viena uz otru ar pirkstu: "Tas ir viņu pienākums, mēs to nedarīsim" utt.
Vienkāršs piemērs - skaitās, ka esmu reģistrēts VID EDS sistēmā un varu izbaudīt visas e-priekšrocības. Tad nu vienu dienu uzrakstu šiem epastu, kurā smalki aprakstu savu jautājumu, norādot pavisam konkrētus skaitļus, un uzdodu jautājumu - vai man šajā gadījumā ir jādara tas un tas vai nav? Atbildē sagaidu tikai "Jā, ir jādara" vai "Nē, nav jādara". Bet tā vietā saņemu garus citātus no likumiem, izmaiņām, noteikumiem bez konkrētas atbildes un pašās beigās bēdīgo "Šim ziņojumam ir tikai informatīvs raksturs. Lai saņemtu konsultāciju, bla bla bla... "
Kāda tad jēga no e-saziņas, ja tā ir tikai abstrakti informatīva - sanāca, ka es tikai notērēju darbinieka laiku un pēc tam notērēju vēlreiz, jo nācās doties uz VID un noskaidrot klātienē tieši to pašu, lai izspiestu konkrētu "Nē". Un aizdomas, ka mums daudzviet tās sistēmas un tehnoloģijas ir ieviestas vairāk "lai būtu", bet ne lai izmantotu tās efektīvi uz pilnu jaudu. Te "lēnie igauņi" mūs krietni pārspēj.
janisl202
| 29.09.2017. - 13:10:08
Latvijas politikas problēmas ir tajā, ka "ko par mums padomās" vienmēr tiek likts augstāk par "ko mēs no tā gūsim", tādēļ, piemēram, stipri saīsina elektrības pieslēguma izveidošanas laiku, lai būtu augstāk kādā biznesa topā, bet nerisina tās problēmas, kuru dēļ investori šeit iet ar līkumu, kā birokrātisms, korupcija, nesabalansētie nodokļi un zemās kvalitātes, praktiskajā dzīvē nepielietojamā izglītība, arī inovāciju ieviešana parasti tiek saprasta kā tehnoloģiju ieviešana, lai tās vienkārši būtu, nevis konkrētu mērķu sasniegšanai, rezultātā tehnoloģijas nereti tieši sarežģī un apgrūtina dzīvi, piemēram, poliklīnikas reģistratūrā nolika datoru un darbiniece tur pa 10 minūtēm klabina iekšā cilvēka vārdu, uzvārdu, personas kodu, lai izdrukātu uz veidlapas un tas notiek katru reizi no jauna un nav pazīmju, ka kur kas saglabātos, kamēr patiesībā ja nav ideju, kā tehnoloģijas dzīvi varētu uzlabot - nebūtu nemaz jāievieš, Latvijā arī pilnīgi nav ilgtermiņa plānošanas, tā ir ikdiena, ka veic kapitālo remontu kādā skolā un nākamajā gadā to slēdz un telpas stāv tukšas un brūk, kad jāsaka, pat neviens nenoprihvatizē to, vienkārši izšķiesta prāva naudas summa. Protams, ir arī nopietna korupcijas problēma, kad vairums amatpersonu vispār neko nedara, kamēr viņiem nepiemaksā, kā rezultātā viņi ar savu bezdarbību rada pat lielāku kaitējumu kā ar koruptajām darbībām, radu un draugu būšana ir tik izteikta valsts pārvaldē, ka neviena darbs netiek reāli izvērtēts un bezvērtīgie darbinieki - atlaisti.
Latvijas politikas problēmas ir tajā, ka "ko par mums padomās" vienmēr tiek likts augstāk par "ko mēs no tā gūsim", tādēļ, piemēram, stipri saīsina elektrības pieslēguma izveidošanas laiku, lai būtu augstāk kādā biznesa topā, bet nerisina tās problēmas, kuru dēļ investori šeit iet ar līkumu, kā birokrātisms, korupcija, nesabalansētie nodokļi un zemās kvalitātes, praktiskajā dzīvē nepielietojamā izglītība, arī inovāciju ieviešana parasti tiek saprasta kā tehnoloģiju ieviešana, lai tās vienkārši būtu, nevis konkrētu mērķu sasniegšanai, rezultātā tehnoloģijas nereti tieši sarežģī un apgrūtina dzīvi, piemēram, poliklīnikas reģistratūrā nolika datoru un darbiniece tur pa 10 minūtēm klabina iekšā cilvēka vārdu, uzvārdu, personas kodu, lai izdrukātu uz veidlapas un tas notiek katru reizi no jauna un nav pazīmju, ka kur kas saglabātos, kamēr patiesībā ja nav ideju, kā tehnoloģijas dzīvi varētu uzlabot - nebūtu nemaz jāievieš, Latvijā arī pilnīgi nav ilgtermiņa plānošanas, tā ir ikdiena, ka veic kapitālo remontu kādā skolā un nākamajā gadā to slēdz un telpas stāv tukšas un brūk, kad jāsaka, pat neviens nenoprihvatizē to, vienkārši izšķiesta prāva naudas summa. Protams, ir arī nopietna korupcijas problēma, kad vairums amatpersonu vispār neko nedara, kamēr viņiem nepiemaksā, kā rezultātā viņi ar savu bezdarbību rada pat lielāku kaitējumu kā ar koruptajām darbībām, radu un draugu būšana ir tik izteikta valsts pārvaldē, ka neviena darbs netiek reāli izvērtēts un bezvērtīgie darbinieki - atlaisti.
mainardo
| 29.09.2017. - 23:31:15
janisI202, tas par to datoru poliklīnikā ir precīzs mūslaiku raksturojums - tipiski! Visur tiek regulāri prasīti un rakstīti dati, bet dzīve ērtāka nekļūst.Visu laiku pa riņķi vien.tad jājautā, a nafiga tad tas viss?lai kārtējai vecenei būtu vieta un darbs?nekur nekas nav izdomāts līdz galam, galvenais ir iestādei pazīmēties ar tehnoloğijām, bet sistēmā bardaks nemaz nav kārtots.Un tā ir visur.Nemaz nevaru nosaukt jomu, kur viss būtu ērti sakārtots.tādas nav.
janisI202, tas par to datoru poliklīnikā ir precīzs mūslaiku raksturojums - tipiski! Visur tiek regulāri prasīti un rakstīti dati, bet dzīve ērtāka nekļūst.Visu laiku pa riņķi vien.tad jājautā, a nafiga tad tas viss?lai kārtējai vecenei būtu vieta un darbs?nekur nekas nav izdomāts līdz galam, galvenais ir iestādei pazīmēties ar tehnoloğijām, bet sistēmā bardaks nemaz nav kārtots.Un tā ir visur.Nemaz nevaru nosaukt jomu, kur viss būtu ērti sakārtots.tādas nav.
lailux
| 06.10.2017. - 10:06:53
Igauņiem nav nekā vairāk kā somu paraugs un investīcijas. Dabūjiet to naudu šurp, ja skauž kaut kas pie igauņiem. Latvija bija attīstītākā Baltijas valsts, un būs, kaut vai tikai ģeogrāfiskā izdevīguma dēļ. Tiesa, agrāk bija vācieši un žīdi, bet nebija krievu. Igauņu raksturā nav nekā tāda, ko varētu pārņemt. Izlikšanās par teicamniekiem, kompleksaina izrādīšanās. Te runāja par skolēniem... vai skolēni vismaz saprot, ka igauņi, kas brauc pēc šnabja, atstāj te savu naudu, nevis izdzer mūsu šņabi?
Igauņiem nav nekā vairāk kā somu paraugs un investīcijas. Dabūjiet to naudu šurp, ja skauž kaut kas pie igauņiem. Latvija bija attīstītākā Baltijas valsts, un būs, kaut vai tikai ģeogrāfiskā izdevīguma dēļ. Tiesa, agrāk bija vācieši un žīdi, bet nebija krievu. Igauņu raksturā nav nekā tāda, ko varētu pārņemt. Izlikšanās par teicamniekiem, kompleksaina izrādīšanās. Te runāja par skolēniem... vai skolēni vismaz saprot, ka igauņi, kas brauc pēc šnabja, atstāj te savu naudu, nevis izdzer mūsu šņabi?
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.