Palīdziet man! / 20
sabula | 08.02.2017. - 21:07:17 | Views: 4769
Sveiki!
Es taisu pētījumu par homoseksuāļiem. Un es vēlos zināt. Kā Jūs sapratāt, kad jums patīk savs dzimums? Lūdzu atsaucieties!
Replies (32)
12
mainardo
| 11.02.2017. - 01:05:53
Baigi gari jāstāsta, bet mēğināšu īso variantu.
Jau kopš bērnības mani ir saistījuši skaisti cilvēki, tā kā izcili skaisti cilvēki sastopami reti, tad teikšu - šarmanti! Jā, tā būs precīzāk, šarmantie, neatkarīgi no dzimuma(un vecuma) un kur vēl var sastapt samērā daudz cilvēku?protams-pludmalē (!), kur bērnībā daudz laika pavadīts.Tad nu varēja apbrīnot gan sievietes, gan vīriešus.Veidojās gaume.Sievietes patika ( seksuāli), bet vīrieši arī patika, tikai kaut kā tas viss tika slāpēts sevī, jo tā taču it kā nepiedien un traļ ļa ļa, bet tad ar laiku saproti, ka piedien gan un tie veči saista arī seksuāli, ne tikai kā estētiski baudāmi objekti.Un tagad man liekas, ka šī vilkme man ir bijusi kopš dzimšanas, tikai īstā daba vēlāk izlauzās laukā ("paldies"padomiskajam mantojumam un kretīniskajiem sovjet stereotipiem!!)nu tas tā pavisam īsi.
P.S.un tagad daži vārdi rējējām.ko uzklupāt kā sunenes jautātājai, lai taču jautā, jums ir visas iespējas neatbildēt.
Baigi gari jāstāsta, bet mēğināšu īso variantu.
Jau kopš bērnības mani ir saistījuši skaisti cilvēki, tā kā izcili skaisti cilvēki sastopami reti, tad teikšu - šarmanti! Jā, tā būs precīzāk, šarmantie, neatkarīgi no dzimuma(un vecuma) un kur vēl var sastapt samērā daudz cilvēku?protams-pludmalē (!), kur bērnībā daudz laika pavadīts.Tad nu varēja apbrīnot gan sievietes, gan vīriešus.Veidojās gaume.Sievietes patika ( seksuāli), bet vīrieši arī patika, tikai kaut kā tas viss tika slāpēts sevī, jo tā taču it kā nepiedien un traļ ļa ļa, bet tad ar laiku saproti, ka piedien gan un tie veči saista arī seksuāli, ne tikai kā estētiski baudāmi objekti.Un tagad man liekas, ka šī vilkme man ir bijusi kopš dzimšanas, tikai īstā daba vēlāk izlauzās laukā ("paldies"padomiskajam mantojumam un kretīniskajiem sovjet stereotipiem!!)nu tas tā pavisam īsi.
P.S.un tagad daži vārdi rējējām.ko uzklupāt kā sunenes jautātājai, lai taču jautā, jums ir visas iespējas neatbildēt.
tutifruti
| 11.02.2017. - 05:04:39
Garš stāsts, taču mēģināšu izteikties. Noteikti atkārtošos, jo pirms vairākiem gadiem teicu to pašu. Viss aizsākas skolā. Jauna, intereses daudz kā jau visiem jaunības gados. Skola, skolotājas. Biju iemīlējusies savā angļu valodas skolotājā kādu laiku, tad skolā parādījās sporta skolotāja. Mana platoniskā mīlestība. Sāku interesēties par viņu vairāk. Pienāca laiks, kad bija jātaisa projekts. Manējais bija drosmīgs, tā izteicās skolotājas. "Mūsu skolas sporta skolotāja". Viņa tolaik bija manā vecumā. Uzzināju, kad pasniedz badmintona nodarbības un man taču bija jāpiesakās, lai būtu tuvāk un uzzinātu sīkāku informāciju par viņu. Pavadījām daudz laiku kopā. Ar laiku pat ārpus nodarbībām trenējamies kopā velosacensībām. Bet tad man nācās pateikt, kad man interese meitenes, bet ar cerību, kad viņai arī, taču tā nebija. Viņas atbilde: " ja tas neskar mani, tad mani tas netraucē!" Ar to stāsts beidzās un pēc pāris gadiem satikos ar savu pirmo meiteni un vēl joprojām meitenes ir mana dzīve un lepojos ar to 😏
Garš stāsts, taču mēģināšu izteikties. Noteikti atkārtošos, jo pirms vairākiem gadiem teicu to pašu. Viss aizsākas skolā. Jauna, intereses daudz kā jau visiem jaunības gados. Skola, skolotājas. Biju iemīlējusies savā angļu valodas skolotājā kādu laiku, tad skolā parādījās sporta skolotāja. Mana platoniskā mīlestība. Sāku interesēties par viņu vairāk. Pienāca laiks, kad bija jātaisa projekts. Manējais bija drosmīgs, tā izteicās skolotājas. "Mūsu skolas sporta skolotāja". Viņa tolaik bija manā vecumā. Uzzināju, kad pasniedz badmintona nodarbības un man taču bija jāpiesakās, lai būtu tuvāk un uzzinātu sīkāku informāciju par viņu. Pavadījām daudz laiku kopā. Ar laiku pat ārpus nodarbībām trenējamies kopā velosacensībām. Bet tad man nācās pateikt, kad man interese meitenes, bet ar cerību, kad viņai arī, taču tā nebija. Viņas atbilde: " ja tas neskar mani, tad mani tas netraucē!" Ar to stāsts beidzās un pēc pāris gadiem satikos ar savu pirmo meiteni un vēl joprojām meitenes ir mana dzīve un lepojos ar to 😏
kabatina
| 11.02.2017. - 15:22:25
un kur tad cilvēkbērniem būs augt?!
tas ir tikai normāli, ka otrā vidē, kur pavada diezgan ilgu laiku, ņem un iemīlas/ieķeras vides pārstāvī
un kur tad cilvēkbērniem būs augt?!
tas ir tikai normāli, ka otrā vidē, kur pavada diezgan ilgu laiku, ņem un iemīlas/ieķeras vides pārstāvī
janisl202
| 12.02.2017. - 03:16:25
Man interesēja puiši jau kopš bērnudārza laikiem, mani pašu tas izbrīnīja, kāpēc es mēdzu iztēloties, kas viņiem zem apģērba, bet principā, es to jau tad jutu.
Pirmo reizi tieši ar to saskarties gan gadījās 16 gados, kad pirmo reizi iemīlējos puisī, savā draugā... Sākotnēji domāju, ka tā ir tuva draudzība, tad, ka viņš ir kā brālis... runāju un domāju vien par viņu, līdz mana māsa izmeta frāzi, ka puisītis iemīlējies... un tas bija kā zibens no debesīm, es sapratu, ka tas patiesībā ir daudz vairāk kā sev sev atzīstu, ka viņš man nozīmē vairāk kā paša dzīvība... Es gan visu izbeidzu toreiz... es pats dēļ viņa varētu dzīvot kā ir, vienalga, ko darītu pārējā sabiedrība, bet negribēju viņu nolemt tādam liktenim, es kā vienmēr esmu bijis izraidītais, mani par dubultizraidītu nekas nepadarītu, bet viņš labi jutās sabiedrībā, viņam būtu grūti tā dzīvot. Joprojām domāju, ko viņš būtu teicis, ja es būtu ko viņam atklājis... Kaut tas diez vai beigtos labi, bet savā ziņā jūtos vainīgs, ka izdarīju izvēli, viņam pat neprasot... Man bija sāpīgi šā vai tā, bet būtu bijis labāk būt drošam, ka nesāpinu arī viņu...
Savu orientāciju gan sev atzinu vien 22 gados... Līdz tam vienkārši par to nedomāju, bet tad gan nonācu pie secinājuma, ka cik ilgi var izlikties, ka nekā tāda nav, vai ka kas normalizēsies, nekad neesmu bijis citāds un diez vai arī varētu būt. Sāku slepus tikties ar puišiem, bet ātri sapratu, ka tādas slepenās attiecības nekad nav nekas diži labs. 23 gados satiku savu pašreizējo puisi, savu mūža lielo mīlestību un izdarīju to, par ko domāju, ka tas ir neiespējami - sāku ar viņu dzīvot kopā, par lielu pārsteigumu apkārtējie to uztvēra mierīgi un es tagad dzīvoju tā, kā neiedrošinājos pat sapņot... Vienmēr domāju, ka varu kļūt par miljonāru vai prezidentu, bet esmu nolādēts būt viens, bet izrādījās, ka man tomēr bija cerība kādu atrast, ko mīlēt, kas ļautu man viņu mīlēt un vēl turklāt mīlētu arī mani. Jāsaka es varu dzīvot bez miljoniem un tituliem, bet bez mīlestības nevaru gan, tādēļ man vairs nav šaubu par to kā dzīvot savu dzīvi, es zinu, ka ar savu mīļumu pie sāna man jebkura elle būs paradīze, kamēr man viņš ir, es tikšu galā ar visu pārējo.
Katrā ziņā - savā dzīvē esmu vienu lietu iemācījies, ka mūsu vienīgā izvēle orientācijas sakarā ir būt patiesiem vai melot, izvēle par to, ko mēs mīlam un ko ne - nekad nav mūsu, diez vai kaut viens cilvēks uz pasaules var izvēlēties ko mīlēt, ir iespējams vien izlikties, bet mīlēsi vien to ko mīli, kas to lai zin kāpēc. Sabiedrība gan nereti uzvedās tā itkā neviens no viņiem nekad nebūtu mīlējis, itkā viņi nezinātu, cik maz izvēles tajā patiesībā ir.
Man interesēja puiši jau kopš bērnudārza laikiem, mani pašu tas izbrīnīja, kāpēc es mēdzu iztēloties, kas viņiem zem apģērba, bet principā, es to jau tad jutu.
Pirmo reizi tieši ar to saskarties gan gadījās 16 gados, kad pirmo reizi iemīlējos puisī, savā draugā... Sākotnēji domāju, ka tā ir tuva draudzība, tad, ka viņš ir kā brālis... runāju un domāju vien par viņu, līdz mana māsa izmeta frāzi, ka puisītis iemīlējies... un tas bija kā zibens no debesīm, es sapratu, ka tas patiesībā ir daudz vairāk kā sev sev atzīstu, ka viņš man nozīmē vairāk kā paša dzīvība... Es gan visu izbeidzu toreiz... es pats dēļ viņa varētu dzīvot kā ir, vienalga, ko darītu pārējā sabiedrība, bet negribēju viņu nolemt tādam liktenim, es kā vienmēr esmu bijis izraidītais, mani par dubultizraidītu nekas nepadarītu, bet viņš labi jutās sabiedrībā, viņam būtu grūti tā dzīvot. Joprojām domāju, ko viņš būtu teicis, ja es būtu ko viņam atklājis... Kaut tas diez vai beigtos labi, bet savā ziņā jūtos vainīgs, ka izdarīju izvēli, viņam pat neprasot... Man bija sāpīgi šā vai tā, bet būtu bijis labāk būt drošam, ka nesāpinu arī viņu...
Savu orientāciju gan sev atzinu vien 22 gados... Līdz tam vienkārši par to nedomāju, bet tad gan nonācu pie secinājuma, ka cik ilgi var izlikties, ka nekā tāda nav, vai ka kas normalizēsies, nekad neesmu bijis citāds un diez vai arī varētu būt. Sāku slepus tikties ar puišiem, bet ātri sapratu, ka tādas slepenās attiecības nekad nav nekas diži labs. 23 gados satiku savu pašreizējo puisi, savu mūža lielo mīlestību un izdarīju to, par ko domāju, ka tas ir neiespējami - sāku ar viņu dzīvot kopā, par lielu pārsteigumu apkārtējie to uztvēra mierīgi un es tagad dzīvoju tā, kā neiedrošinājos pat sapņot... Vienmēr domāju, ka varu kļūt par miljonāru vai prezidentu, bet esmu nolādēts būt viens, bet izrādījās, ka man tomēr bija cerība kādu atrast, ko mīlēt, kas ļautu man viņu mīlēt un vēl turklāt mīlētu arī mani. Jāsaka es varu dzīvot bez miljoniem un tituliem, bet bez mīlestības nevaru gan, tādēļ man vairs nav šaubu par to kā dzīvot savu dzīvi, es zinu, ka ar savu mīļumu pie sāna man jebkura elle būs paradīze, kamēr man viņš ir, es tikšu galā ar visu pārējo.
Katrā ziņā - savā dzīvē esmu vienu lietu iemācījies, ka mūsu vienīgā izvēle orientācijas sakarā ir būt patiesiem vai melot, izvēle par to, ko mēs mīlam un ko ne - nekad nav mūsu, diez vai kaut viens cilvēks uz pasaules var izvēlēties ko mīlēt, ir iespējams vien izlikties, bet mīlēsi vien to ko mīli, kas to lai zin kāpēc. Sabiedrība gan nereti uzvedās tā itkā neviens no viņiem nekad nebūtu mīlējis, itkā viņi nezinātu, cik maz izvēles tajā patiesībā ir.
oomny
| 12.02.2017. - 12:02:44
Ha, šitais man atgādināja, kā man internetos viens zils džeks stāstīja, ka viņa hetero draugi viņa zilo attiecību bēdas un nedienas nesaprotot, jo tur taču viss savādāk esot. Es tā arī nesapratu, kas tur savādāk. Cik es redzu, maniem hetero draugiem un paziņām ar savām brūtēm un sievām iet (un neiet) uz mata tāpat kā maniem zilajiem draugiem un paziņām un man pašam ar saviem brūtgāniem un vīriem.
homoseksuāļi ir tādi, šitādi - tāpēc, davaj, uzzināšu, kādi viņi tieši ir
Ha, šitais man atgādināja, kā man internetos viens zils džeks stāstīja, ka viņa hetero draugi viņa zilo attiecību bēdas un nedienas nesaprotot, jo tur taču viss savādāk esot. Es tā arī nesapratu, kas tur savādāk. Cik es redzu, maniem hetero draugiem un paziņām ar savām brūtēm un sievām iet (un neiet) uz mata tāpat kā maniem zilajiem draugiem un paziņām un man pašam ar saviem brūtgāniem un vīriem.
oomny
| 12.02.2017. - 12:14:23
+1
It kā dīvaini, kāpēc gana daudzi cilvēki savas pirmās viendzimuma simpātijas identificē šādi, bet ja tā padomā - kā gan vēl mēs varētu identificēt nepazīstamas, nepieredzētas (un "nepareizas") sajūtas, kā vien kaut kādas līdzīgas pazīstamas.
Cilvēkiem, kuriem jau bērnība norisinās laiktelpā, kur lielos un mazos ekrānos redzami džeki kas mīl un drāž viens otru, un ielās dažkārt iziet praidi, protams, citādāk.
domāju, ka tā ir tuva draudzība, tad, ka viņš ir kā brālis
+1
It kā dīvaini, kāpēc gana daudzi cilvēki savas pirmās viendzimuma simpātijas identificē šādi, bet ja tā padomā - kā gan vēl mēs varētu identificēt nepazīstamas, nepieredzētas (un "nepareizas") sajūtas, kā vien kaut kādas līdzīgas pazīstamas.
Cilvēkiem, kuriem jau bērnība norisinās laiktelpā, kur lielos un mazos ekrānos redzami džeki kas mīl un drāž viens otru, un ielās dažkārt iziet praidi, protams, citādāk.
alvils
| 12.02.2017. - 15:53:38
Tēma ir pietiekoši nopietna un personīga, lai tāpat vien atbildētu uz vienas skolniecītes jautājumu.
Tikai gribēju atgādināt, ka Atmodas laikā (90. gados) bija daudz vieglāk apzināties un izteikt vārdos šīs sajūtas, jo mēdiji bija pilni ar geju tēmām. Prātā ir palikusi togadu kāda (šķiet) Panorāmas intervija ar gejiem (bija tāds ar skūtu galvu un bezmaz vai riņķi degunā), tad vēl bija laikam "Tādi esam" speciāls raidījums (viens) par gejiem (ar romantiskiem kadriem, kā divi puiši skrien pār kalnu). Tajā laikā Streips vēl bija jauns (un gandrīz pat smuks un seksīgs) un piedalījās gandrīz visur un viņa svaigais skatījums uz lietām radīja pārliecību, ka geji var būt īpaši spējīgi (protams, tagad ir redzams, ka Streips pamazām kļuva reakcionārs un viņa insight bija tikai brīvībā gūtās izglītības sekas, kuras mūsdienās bauda gandrīz katrs). Būtu jauki to visu redzēt atkal, bet youtube rāda tikai pēdējo gadu LTV raidījumus. Protams, par to rakstīja arī avīzes, tam bija veltīts kristiešu žurnāla Pakāpieni speciāls numurs, kuru klusībā atkal un atkal pārlasīju - no vienas puses šausminājos (jo stāsti bija šausmīgi), no otras puses ceļš uz priekšu pamazām tapa skaidrs. Toreiz vēl tas viss nebija kļuvis par politiskās ciņas faktoru un par tēmu, par kuru runā eksperti. Tolaik bija redzama, jūtama sabiedrības interese un dabiska reakcija un viss bija dzīvi, bez pasakām, stereotipiem un PR konstrukcijām.
Tēma ir pietiekoši nopietna un personīga, lai tāpat vien atbildētu uz vienas skolniecītes jautājumu.
Tikai gribēju atgādināt, ka Atmodas laikā (90. gados) bija daudz vieglāk apzināties un izteikt vārdos šīs sajūtas, jo mēdiji bija pilni ar geju tēmām. Prātā ir palikusi togadu kāda (šķiet) Panorāmas intervija ar gejiem (bija tāds ar skūtu galvu un bezmaz vai riņķi degunā), tad vēl bija laikam "Tādi esam" speciāls raidījums (viens) par gejiem (ar romantiskiem kadriem, kā divi puiši skrien pār kalnu). Tajā laikā Streips vēl bija jauns (un gandrīz pat smuks un seksīgs) un piedalījās gandrīz visur un viņa svaigais skatījums uz lietām radīja pārliecību, ka geji var būt īpaši spējīgi (protams, tagad ir redzams, ka Streips pamazām kļuva reakcionārs un viņa insight bija tikai brīvībā gūtās izglītības sekas, kuras mūsdienās bauda gandrīz katrs). Būtu jauki to visu redzēt atkal, bet youtube rāda tikai pēdējo gadu LTV raidījumus. Protams, par to rakstīja arī avīzes, tam bija veltīts kristiešu žurnāla Pakāpieni speciāls numurs, kuru klusībā atkal un atkal pārlasīju - no vienas puses šausminājos (jo stāsti bija šausmīgi), no otras puses ceļš uz priekšu pamazām tapa skaidrs. Toreiz vēl tas viss nebija kļuvis par politiskās ciņas faktoru un par tēmu, par kuru runā eksperti. Tolaik bija redzama, jūtama sabiedrības interese un dabiska reakcija un viss bija dzīvi, bez pasakām, stereotipiem un PR konstrukcijām.
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.