karina429
|
07.05.2012. - 09:56:58
dianasw: nepiekrītu. ko darīt ja nav pat tā minimālā intelektuālā respekta pret cilvēkiem lai liktos ka vērts kaut ko viņiem teikt un liktos iespējams ka viņi ir spējīgi vispār saprast to ko mēs sakām?
Ok tā esmu es un oriģināli tālākpaskaidrotā loģika ir zelta standarts augstākas kārtas problēmu risināšanai, pārsvarā orientācijas jautājumiem manā dzīvē tā nav nepieciešama bet es esmu lesbiete nevis gejs un rezultātā ir mazāk hetero negāciju, plus mēs katrs esam indivīdi un kilometrāža atšķiras, tā kā tēmas autora vārdā runāt nekādi nevaru - bet vēl nedaudz salīdzinoši smagā gala filosofijas, centīšos pa punktiem:
1. puisis ir gejs.
2. viņa ģimene, kā daudzi šai valstī, uzskata ka gejs ir kriminalizējams, reliģiskā nozīmē ļauns radījums kam liekama vienādības zīme ar pedofīlu.
3. tad lūk tas ko tu komunicē ģimenei atzīstoties ir ’es esmu kriminalizējams, reliģiskā nozīmē ļauns radījums kam liekama vienādības zīme ar pedofīlu’
4. tas ko tu komunicē ģimenei pozējot par hetero ir ’esmu cilvēks kā visi citi’
5. Otrais teikums ir patiesība un pirmais - absurds. un vienīgais ceļš kā izteikt viņu līmenim saprotamu patiesību ir melot.
6. Mēs nemelojam. Mēs apslēpjam mazāko patiesību lai saglabātu lielāko.
7. Patiesību pa lielam mēs šādi nezaudējam. Tas kas pazūd nav patiesība bet intelektuālais respekts pret cilvēkiem.