delorean
|
06.12.2011. - 19:57:33
Trampam pam.
Vai mēs varētu uz to skatīties vieglāk?
Bet man patika terminoloģija "pilnmēness lezbietes", varbūt ar mani ir kas līdzīgs.
Un drusku par to iespaidu, kāds man radās, it sevišķi pēdējos komentos.
* aizstāvēšanās rada iespaidu, ka IR PAR KO aizstāvēties. Respektīvi, ja es būtu lesbiete, es pieņemtu sevi tādu, kāda es esmu un viss. Basta! Tādu mani Dievs radījis un es stāvu pāri, lai aizstāvētos, pat ja kaut kas fonā rej un mēģina iekost. Ja es sevi (dziļi zemapziņā)ienīstu, aizstāvos pret (kaut vai vārds lezbe, kas ir tikai vārds!! hm?) jebko, tad tātad tas ir spļāviens Dievam sejā. Tās, kas Dievam netic, tāpat nav jēgas sevi šaustīt un aizstāvēties it sevišķi tad, ja neviens pat neuzbrūk.
* Jums, lesbietēm, ir tāda sava slēgta pasaule, ar saviem likumiem, skarba, ar saviem steriotipiem, kas nepieņem ierastos citus steriotipus, ar vieniem aizspriedumiem aizvieto citus. Kādēļ tā? Vai mēs nevaram vnk parunāties par šo tēmu bez tā smagnējā īgnā dziļuma? Jūs domājiet es neprotu uzrakstīt penterus, lai radītu iespaidu, ka esmu dziļa, gudra, visam pāri stāvoša un tt? Man pēdējā laikā liekas visforšāk izteikties viegli, saprotami, kaut sakiet- sekli. Tas šķiet cilvēciski.
* Nav tā, ka, ja es dodu priekšroku loceklim, tad es nezinu, ka ir kas cits un saku, ka viss cits neder. Tas vienkārši ir analoģiski kā es, piemēram, dodu priekšroku amerikāņu mašīnām tā vietā, lai dotu priekšroku japāņu mašīnām. Un tad es vienā dienā nolemju padziļināti painteresēties par japāņu mašīnām, lai dziļākā līmenī saprastu, kādēļ es tomēr tām nedodu priekšroku.
*