Vientulība / 20

anders | 05.09.2011. - 21:57:43 | Views: 4759

Vai nebaidāties vecumdienās palikt vientuļi? Jautājums tādēļ, ka Latvijas geju sabiedrībā nav novērojama izteikta tendence uz ilglaicīgām, noturīgām attiecībām. Un tā kā pie mums nav atļauta nedz laulība, nedz bēru adopcija (dabiskā veidā, diemžēl, gejiem nevar būt bērnu), var pienākt mirklis, kad nebūsi nevienam vajadzīgs.

ajaxx | 13.10.2011. - 12:32:33

Cilvēks ir sabiedriska būtne, izrietoši viņā ir vajadzība pēc citiem cilvēkiem.tas tiešām nav atkarīgs no sevis mīlestības.
Savukārt, sevis mīlestība nav egoisma augstākā pilotāža, kad tu domā tikai par sevi, nospļaujoties par to, ko vēlētos vai vajadzētu citiem.Sevis mīlestība vairāk ir spēja apzināties savas spēka puses, to labo, no kā tu vari smelties pats, bet pirmām kārtām jau-dot citiem.Cilvēkam, kas saka-... es nekas neesmu... ko nu es... neredzu, par ko mani varētu mīlēt..., ir nepieciešams saņemt mīlestību, viņš nespēj to dot šādā stāvoklī, Un, ja viņš tiktu atstāts viens, vientulība varētu viņu piebeigt...
Reizēm esmu jutusies vientuļa, nesaprasta, kā ikviens, man šķiet.nekas patīkams, bet galvenais, lai šī sajūta nepārvēršas paniskās bailēs no vientulības.

angelius | 13.10.2011. - 14:16:07

sevi var normāli cienīt, ja spēji izdarīt ko tādu, lai būtu kādam vajadzīgs

Tas jau izklausās pēc sabiedrības verga, kuram ir ieborēts, ka viņs būs kādam vajadzīgs tikai tad, ja būs ko izdarījis.
Cilvēks mīlēs tikai ar tādu nosacījumu, ka tu viņam esi ko labu izdarījis. Nu var jau tā arī sevi mānīt un dzīvot kādu laiku no tādas nosacījuma mīlestības, bet cik ilgi tas būs?
Piem, man tāds cilvēks nu i nafig būtu vajkadzīgs, kuram es būtu vajadzīgs tikai tad, ja ko labu viņam būtu izdarījis. " kad bagāts, visi draug, kad nabags, visi pazūd". Ja cilvēkam nepietiek ar to vien, ka ES ESMU, nu tad sorry:) Ar tādu var tikai paspēlēties, izklaidēties.

alma-de-barro | 13.10.2011. - 15:18:56

vai jūs vismaz mēģinat dziļi padomāt par to, ko jūs lasat?
vai jūs vismaz mēģinat dziļi padomāt par to, ko jūs rakstat?
viss ko uzrakstīju ar kājām gaisā.
izdarīt ko labu cilvēkam nozīmē dot atbalstu, cienīt, mīlēt, nevis naudu, mantas, mašīnas un pārējos sūdus.
kas par elli jums galvās?
vientulība sākās tad, kad nav cilvēka kuram var to visu dot un kad nav kāda, kas to visu iedos tev. Naudu un mantas, ja gribas, var dabūt arī pašam.
un izteicieni "Ja cilvēkam nepietiek ar to vien, ka ES ESMU, nu tad sorry:)" - lūk ir egoisma augstākā pilotāža. vai neliekas, ka ja tu gribi lai tevi mīlētu, vajag pretī dot to pašu (lasi: izdarīt ko labu)?

"Cilvēkam, kas saka-... es nekas neesmu... ko nu es... neredzu, par ko mani varētu mīlēt..., ir nepieciešams saņemt mīlestību, viņš nespēj to dot šādā stāvoklī, Un, ja viņš tiktu atstāts viens, vientulība varētu viņu piebeigt"
varbūt ir vērts dot tam cilvēkam atbalstu un mīlestību, lai viņš vēlāk būtu spējīgs dot to atpakaļ? (LASI: IZDARĪT KO LABU)

un neviens taču neko nesaka par paniskām bailēm.
ja uzdot jautājumu mazliet citādāk - jūs gribētu palikt vientulībā? ja nē, tad ko slēpt? tas ir bailes palikt vientulībā. viss. tas nav paniskas bailes, itin nemaz. tā ir vienkārša fakta konstatēšana. tas, ka baidos palikt vientulībā nenozīmē, ka ja tas notiks es kritīšu depresijās, mētīšos pa stūriem un pārstāšu sevi mīlēt un cienīt (un ticiet man - man ar to problēmu nav) - es vienkārši to negribētu.

janisl202 | 14.10.2011. - 04:29:58

Jā, Latvija ir pārgājusi tādā materiālismā, ka skumji lasīt un klausīties... Par bērniem runā, itkā tas būtu pienākums tos radīt, lai viņi pildītu savu pienākumu - uzturētu vecos... kamēr patiesībā - tas nav viņu pienākums, kā ikviens, kas šajā pasaulē nāk - viņi ir atbildīgi tikai par sevi un mums ir jādzīvo tā, lai sevi paši uzturētu līdz kapa malai - tie ir dabas likumi - dzīvo, kamēr spēj un kad nespēj - mirsti, dodot ceļu tiem, kas spēj, kam vēl ir nākotne. Tāpat runas par to cik daudz bērniem dots, ir absurdas, jo patiesībā - nekas nebija spiests un ko pats atdod, tas ir atdots, kādēļ nožēlot labus darbus un vai personīgais gandarījums par labiem darbiem nav vērtīgāks par naudu? Par vientulību runājot - arī ir muļķīgi pieķerties bērniem - viņi pieaugs, viņiem būs sava dzīve un viņi atstās mājas - tā tas dabā ir iekārtots un vecāki, kas tur bērnus pie sevis, patiesībā aplaupa viņus, atņem viņiem viņu dzīvi, viņu iespējas.

Par pašpietiekamību runājot - tā gribot negribot cilvēkiem piemīt, lai kā arī negribētos, bet mums ir tikai viens, kas mums pieder - mēs paši sev, visu pārējo laiks iedeva un laiks paņems. Jā - ir jābūt pateicīgiem tiem, kas mūsu dzīvi dara gaišāku, bet ir jāsaprot, ka viņi mums nekad nepiederēs, ir skumji, ka viņi aiziet, bet mirkļi, kas aizvadīti kopā ir mūžīgi mūsu - tos nekas, nekad neatņems, kamēr vien pastāvam. Jā - vietas paliek tukšas, jā - tas ir kā zaudēt gabalu no sevis, līdz nāve, kas šķīra atkal vienos, nebūtībā vai jaunā būtībā - patiesībā tam nav nozīmes.

finecrab | 16.10.2011. - 09:14:39

Savā būtībā esmu mazliet vienpatis.Labāk braucu ar velo, garas pastaigas gar jūru, pa mežu vai vienkārši sēdēt kāpas galā un lūkoties jūras tālēs.Sabiedrības burzma man nepatīk.Labi jūtos tur, kur maz cilvēku.
Manā dzīvē ir pāris īpašu un dārgu cilvēku, kurus mīlu un dievinu.
Tas ir dārgākais, kas man ir.
Viņus iepriecināt, mīlēt, saudzēt un rūpēties.Redzot patiesu smaidu un prieku to cilvēku acīs, kurus mīli, ir vislabākais, kas var būt.
Palikt vienai vecumdienās... Es par to nedomāju.Dzīvoju ar pozitīvām domām un pārliecību.
Dzīvot saules mūžu, redzot, kā citi aiziet... to es negribētu... tas būtu grūti un sāpīgi.
Tomēr vēl vairāk negribētu aiziet pirmā, atstājot otru vienu...
Bet nu... c’est la vie...

angelius | 19.10.2011. - 19:54:29

un izteicieni "Ja cilvēkam nepietiek ar to vien, ka ES ESMU, nu tad sorry:)" - lūk ir egoisma augstākā pilotāža.

Un tu to tāpat uzksatīsi par augs’tako egoisma pilotāžu, ja es teiktu(un tā būtu), ka man ir pilnībā pietiekami ar to ka, piem, tu esi TU.?


Šeit jau cilveki sāk minēt nosacījummīlestību. bet kāds no tās labums? Ja tu mani nemīlēsi, es tevi nemīlēšu.
Aršādu uztveri jau nu tiešām nav ko gaidīt, ka tevi kāds mīlēs :D

Jā, Latvija ir pārgājusi tādā materiālismā, ka
Un tā ir tava problēma? Ja tā, tad neskaties skumjām acīs un rīkojies ;)

sabato | 20.10.2011. - 14:28:23

Vientulība-nav nekas neparasts vai ārkārtējs!lielākā daļa uzskata, ka ja atradīs otru vai īzveidos milzīgu ģimeni, tad būs "glābti"no vientulības, man tas šķiet mānīgs uzskats, jo ne jau cilvēku skaits apkārt ir svarīgs, bet iekšējais komforts, var dzīvot viens(mājā, dzīvoklī)un nejusties vientuļi.viss atkarīgs no paša attieksmes pret dzīvi!

janisl202 | 20.10.2011. - 22:00:23

angelius - materiālisms nav mana problēma - man tas viss neko nenozīmē un ja kādreiz tiktu līdz tam, lai man būtu bērni - es negaidītu no viņiem neko, tā vietā izbaudītu došanas prieku - man pašam nekā nevajag - es visu, ko vien vēlos, varu dabūt... un skumji jau arī ir tas, ka visa sabiedrība gaida, kad kāds visu viņiem sados, kamēr var visu paņemt arī paši.