slit
|
09.08.2010. - 11:17:53
Par 4) - tikai apsveicami. Kontekstā ar 1) teikšu sekojošo - "mēs" (saprotams, nevaru runāt visu LGBT cilvēku vārdā, turklāt viņu ir pārāk daudz un ar pārāk dažādiem viedokļiem, tāpēc drīzāk pašlaik runāju par sevi daudzskaitlī) ne ar ko prinicpiāli neatšķiramies no heteroseksuāliem cilvēkiem. Attiecīgi - nav vēlmes pēc kaut kāda "privileģēta" stāvokļa vai vēl nezin kā, ko bieži LGBT aktīvistiem pārmet. Taču "mums" pienākas tieši tās pašas tiesības un privilēģijas, kādas bauda heteroseksuāli cilvēki, ne vairāk un ne mazāk. Atkārtoju jautājumu - vai tā ir nesaprātīga un pārmērīga vēlme?
Starp citu, nav nekādas runas par "cilvēces mainīšanu" vai vēl nezin ko tikpat episku. Uzbrūk arī kristiešiem, baltajiem, nēģeriem, musulmaņiem, sievietēm biksēs, albīniem. Taču nav pieņemami, ka liela saabiedrības daļa bez kāda pamatojuma uzskata sevi par ievērojami pārāk par kādu citu sabiedrības daļu, kuru var publiski lamāt, ierobežot to tiesības, izsmiet utt utjp.
Šai sakarā teikšu sekojošo - pašlaik Jūs runājat portālā ar kaut kādu virtuālu avataru, "vienu no viņiem". Visā savā apziņā Jūs nodalāt savu dzīvi un "viņus", un distancēti cenšaties "viņus" saprast, apmēram kā entomologs kādu neparastu kukaiņu sugu. Taču es varu Jums pilnīgi droši galvot - kādu geju/lesbieti/biseksuāli Jūs pazīstat ļoti personiski. Ne tikai pazīstat, bet esat vai nu labos draugos, vai pat radinieki. Vēl vairāk - varētu pat gadīties, ka kāds Jūsu bērns ir homo/bi, galu galā arī mums visiem ir vecāki. Nu vai arī vienkārši kāds labs draugs/draudzene ir, piemēram, biseksuāls. Un, kad Jūs domājat par "viņiem" un "ko vēl ’viņiem’ vajag", tad Jūs tieši tāpat domājat par kādu savu draugu/radinieku, varbūt pat paša bērnu. Neprasu komentēt šo vai pat man piekrist, tikai kādreiz klusībā to apceriet pie sevis.
Tomēr esam novirzījušies no tēmas, kas šeit bija par partijām. Šai sakarā, ja ir interese tālāk diskutēt par LGBT tiesībām un vajadzībām, iesaku atvērt jaunu diskusiju, no savas puses beidzu offtopiku.
Kas attiecas par Dzintara brāļošanos ar krievu fašistu - nu, tiesāt mēs tiešām nevaram, bet izvērtēt šī POLITIĶA rīcību varam gan. Politiķa darbības ne tikai var, bet arī vajag rūpīgi un piekasīgi vērtēt. Es, atklāti sakot, esmu pārsteigts, ka šāda VL! vadītaja brāļošanās ar tik krasu ideoloģisko pretinieku var patriotiski noskaņotam cilvēkam likties pieņemama. Tomēr - ja nu kādam tas šķiet nekas īpašs, nekas tāds, par ko VL būtu jāprasa politiskā atbildība, tad droši uz priekšu, balsojiet vien.