grifs
|
24.05.2010. - 10:45:24
Starp citu - tikko mums bija viens interesants pasākums - Rīgas maratons. Atkal atzīšos, ka pats šajā pasākumā nepiedalījos -vienkārši nejūtos skrējējs, taču ar interesi (tipiski vidējam vīrietim, kura sportiskās aktivitātes raksturo sēdēšana dīvānā un sporta skatīšanos pa TV) paskatījos šo pasākumu tiešraidē. Un mani piesaistīja viena ļoti interesanta lieta, kas īpaši redzama ir 5 km distancē - tas ir šī pasākuma pārvēršana par karnevālu. Protams ar to es domāju laba nozīmē, jo būsim godīgi - 5 km parasti izvēlas nesportiskie (ne-skrejošie) cilvēki, kuri vienkārši vēlas piedalīties. attiecīgi daudzi kolektīvi bija padomājuši par interesantāku distances veikšanu. Piemēram - mātes ar bērnu ratiem, pašas pārģērbušās par bitītēm, cilvēki, nomālējušies pavisam zili, un pat vesela grupa, kas visi ielīdusi viena butaforiskā tortē. Un lai kā man neinteresētu pats skriešanas process un vietu ieguvēji, tomēr šī nianse manu uzmanību šim pasākumam piesaistīja. Turklāt neatkarīgi no tā, galvenais vadmotīvs visam pasākumam saglabājas - veselīgs dzīvesveids un sportiskas aktivitātes.
Domāju, ka līdzīgā virzienā būtu jādomā arī praida kustībai. Protams, jebkura ideja visdrīzāk atduras pret naudu un tādai Nordea bankai ir viegli finansēt sevis reklamēšanas pasākumu, taču virziens varētu būt skaidrs - ir nepieciešams pasākumus ar augstāku mērķi par mūsu pašu interesēm, kas palīdzētu piesaistīt vairāk cilvēku un iespējams pat līdzīgi kā maratons, veselus uzņēmumu kolektīvus, kas potenciāli paši ienāktu ar kādu interesantu ideju, padarot pasākumu interesantu ikvienam, pat tam, kas par pašu ideju un cilvēktiesībām nemaz tajā brīdī nedomā.
Piemēram, aizmirstot mūsu pašu šaurās intereses, lielāku pasākumu būtu iespējams attīstīt, sadarbojoties ar citām organizācijām. protams, arī sadarbībai ir savas problēmas, saistībā ar reliģiskiem un aizspriedumu aspektiem šajās organizācijās, bet varbūt vienkārši ir nepieciešama pareizā argumentācija. Pie kam šo pasākumu nevajadzētu veidot kā aizvainojuma pilnu cīņu par tiesībām, bet gan tiešām svētkus mums pašiem, kuros varētu apvienoties homoseksuāļi, sievietes, mātes ar bērniem, citu rasu pārstāvji, veidojot svētkus cilvēku dažādībai uzverot šīs dažādības nozīmīgumu (lai veidotu sabiedrības sapratni, no kuras izrietēs arī tiesības). Attiecīgi dažādība ļautu piesaistīt sponsorus un uzņēmumus, kuriem nebūtu obligāti sev jāuzspiež zīmogs kā tikai homoseksuāļu aizstāvjiem, bet gan visas daudzšķautņainās sabiedrības aizstāvjiem. Tas savukārt ļautu šo pasākumu veidot atraktīvu, interesantu ar dzīvu mūziku, iespējams, krāšņiem tērpiem un jautrību, nevis depresīvu sevis žēlošanu.
Man šķiet, kā šādu cilvēku dažādības svētku Eiropā īsti nav. Kāpēc gan kas tāds nevarētu kļūt par Latvijas simbolu ārzemniekiem? Un ja šo pasākumu labi pasniedz, tad arī tajā pašā politiskajā līmenī nevar rasties nekādi iebildumi, sevišķi jau tagad, krīzes laikā, kur tā pati tūristu piesaiste ir ļoti svarīgs arguments, jo tas ienes valstī naudu. Un patiesībā šis arguments arī ir pietiekams esošā praida veidolā, jo pat ja tie ir, teiksim daži simti ārzemnieku, kas atbrauc uz Latvijas praidu, tās ir viesnīcas, ēdināšana un izklaides, par ko viņi maksā, tātad ienes valstī lieku naudiņu, kuras mums nudien nav par daudz.