enough
|
07.07.2009. - 18:35:55
Pārāk skaists teksts, lai aizietu nebūtībā. Sludinājumu sadaļā Dažādi. Autors neatklājies.
"Ir Rīts. Autobuss traucas, kā negudrs uz darba pusi. Bet ir laiks, vel padomāt, pādomāt par to kā dzīvoju.
Ik rītu celies, uzpīpē, iedzer kafiju, paklausies ziņas, dodies uz darbu ar smagu pienākuma apziņu, ka tas ir jādara. Bez izvēles. Brīžiem pienākums, kļūst par dzīves stilu, brīžiem tu atkal nedaudz izraujies un ieej normālās darba sliedēs. Bet neteiktu, ka darbs man nepatīk, brīžiem liekas, ka tā ir mana dzīve un, jo vairāk, jo labāk būtu.
Atnāku mājās, ir klusums un miers, super. Padarbojies, kaut ko piekrāmē un atkal visu sajauc, kaut ko uztaisi ēst, iedzer vīnu, pavēro ielu, nodzen savu laiku virtuālajā pasaulē vērojot citu dzīves un dodies gulēt.
Vai esmu vientuļš? Es vairs nezinu, škiet tā ir mana dzīve, jo no vienas puses gribās, ko mainīt, no otras nav motivācijas. It kā jau viss ir manās rokās, dzīvot, bet kāpēc es to visu atlieku? Vienmēr esmu sev teicis, ka neviens jau manā vietā manu dzīvi nedzīvos, bet brīžiem gribas, lai kāds to pamainītu.
Sūdzos? It nemaz, man jau šķiet, ka manai dzīvei nav ne vainas, tā pat jau daudz kas ir mainījies.
Esmu apradis ar domu, ka dzīvē esmu vienutļā saliņa, Robinsons Kruzo, un pat Piektdienis neprasās.
Aizķērās doma, varētu jau iet uz tā saucamajiem randiņiem, lai būtu "action", bet kam to? Liekas emocijas, lieki pārdzīvojumi, bet varbūt nē.
Izklausos, ka es nezinu, ko vēlos un daudziem "tādi" nepatīk. Bet es to nedefinētu, kā "nezinu, ko vēlos", bet to, ka trūkst ideju, ko darīt vispār savas dzīves labā. Iespējams krīze ekonomikā, ģimenes pārdzīvojumi un visādas citas lietas, mani ir padarījušas par vienkārši apmulsušu cilvēku.
Klausos Crystal Kay mūziku, domāju, kur dabūt grāmatu Aptumsums, kam lai uzraksta vēstulīti, tā pat vien...
Tā pat vien, es te pamuldējos...
varbūt laika maiņa vainīga šādām pārdomām... "
Vai nav skaisti?