Mīlestība
odzinja
| 09.05.2008. - 13:42:43 | Дискуссия прочитана 1517 раз
Vienmēr visinteresantākā lasāmviela man ir likusies OSHO grāmatas. Viņš vienmēr mani ir iedvesmojis, vienmēr ir devis ierosmi mainīties un dzīvot saskaņā ar sevi! Šorīt atkal lasu un šis fragments man atkal liek aizdomāties par visu. Varbūt arī jums tas liksies interesants.
"Mīlestībai ir 3 dimensijas. Viena ir atkarības dimensija, tā piemeklē vairumu cilvēku. Vīrs ir atkarīgs no sievas, sieva atkarīga no vīra. Viņi ekspluatē, pakļauj sev viens otru, pielīdzina viens otru precei. Deviņdesmit deviņos procentos gadījumu pasaulē notiek tieši tā. Jo kā tu vari censties pakļaut cilvēku, kuru mīli? Tāpēc mīlestība, kura var atvērt durvis uz paradīzi, atver tās uz elli.
Otra iespēja- mīlestība starp diviem neatkarīgiem cilvēkiem. Tā arī paretam gadās. Taču tā atnes ciešanas, jo turpinās pastāvīgs konflikts. Nav iespējama nekāda pielāgošanās, abi ir tik neatkarīgi, ka neviens nav gatavs iet uz kompromisu, pielāgoties otram. Ar dzejniekiem, māksliniekiem, zinātniekiem, domātājiem, ar visiem tiem, kas dzīvo sava veida neatkarībā, nav iespējama kopdzīve. Viņi ir pārāk ekscentriski. Viņi dod brīvību otram, taču viņu brīvība drīzāk ir vienaldzība. Attiecības ir virspusējas. Viņi baidās iet dziļumā, ir vairāk piesaistīti savai brīvībai nekā mīlestībai un negrib iet uz kompromisu.
Un trešā iespēja- savstarpēja atkarība. Tas notiek ļoti reti, bet, kad tas notiek, tā ir paradīze zemes virsū. Divi cilvēki, ne atkarīgi, ne neatkarīgi, taču bezgalīgā sinhronismā, it kā pat kopīgi elpojot, viena dvēsele- divos ķermeņos. Kad tā notiek, tā ir īsta, patiesa mīlestība. Tad dvēselē skan dziesma, tu esi harmonijā, kļūsti sakārtots, individuālāks. Tā ir dziļa izpratne, ka kāds zināmā mērā pilnīgo tevi, kāds tevi padara par noslēgtu apli.
Pirmajā attiecību gadījumā akcentēts- kā iegūt vairāk. Trešajā- kā atdot, atdot vairāk un bez nosacījumiem. Tas ir briedums, jo tikai nobriedis cilvēks spēj atdot. Tad mīlestība ir neatkarīga. Tu vari būt mīlošs, neatkarīgi no tā, vai tevi otrs mīl. Cilvēks kļūst nobriedis tajā brīdī, kad sāk mīlēt visu un visus tāpat, kad viņš sāk dalīties ar mīlestību, sāk atdot.
Kad tu esi atkarīgs no otra cilvēka, tas vienmēr atnes ciešanas. Tu sāc justies nelaimīgs, jo atkarība rada verdzību. Nevienam nepatīk, ja kādam ir vara pār tevi, atkarība nogalina brīvību. Un mīlestība nevar ziedēt atkarībā- mīlestība ir brīvības zieds. Ko dara vīri un sievas? Viņi ir intīmi ienaidnieki, kuri pastāvīgi cīnās, lai pakļautu viens otru ar dažādiem paņēmieniem.
Patiesa mīlestība atnāk tikai tad, kad esi nobriedis. Kad tu zini, ka mīlestība nav vajadzība, bet pārpilnība, kā dāvana, kā esamība. Tad tu vari dot bez nosacījumiem. Kad cilvēks ir mīlestības pārpilns, mīlestība sāk apļot ap viņu kā lampas stari izplatās tumsā. Tad tevi iekļauj mīlestības aura.
Tas ir paradokss: tiem, kuri ir iemīlējušies, nav nekādas mīlestības, un tieši tāpēc viņi iemīlas. Un, tā kā viņiem nav nekādas mīlestības, viņi nevar dot. Un vēl- nenobriedis cilvēks vienmēr iemīlas otrā nenobriedušā cilvēkā, jo tikai viņi var saprast viens otra valodu. Nobriedis cilvēks mīl nobriedušu cilvēku."