Attiecības, laulība un, līdz nāve šķirs

rendija | 08.05.2008. - 21:46:09 | Дискуссия прочитана 9923 раз

gribētos, indivīdi, jums apjautāties, vai jūs tagad, nākotnē- jelkad varat iedomāties sevi kā cilvēku, kurš līdz mūža galam mīl, ciena, vēlas izdzīvot savu likteni ar vienu konkrētu cilvēku blakus? Tīri teoretizējot.

Vai homoseksuāļu aprindās tā būtu utopiska iegriba? Griez kā gribi, jo vairāk iepazīsti šo vidi, jo ērmīgaka aina rodas. Un dažbrīd šķiet, ka labāk i nezināt neko. Tad vēl kaut kā var naivi cerēt...

:), nu ok, ir izņēmumi. Ir. Es ceru.

dust-ancis | 08.05.2008. - 22:03:25

..es ticu... tikai mūsdienās ... nezinu vai tas ir (iespējams)(tas gan laikam nav īstais vārds)

sanco | 08.05.2008. - 22:07:39

Sevi varu iedomaaties... un speeju gan miileet ,gan cieniit... gan buut kopaa... pa citiem nemaaku saciit...

snt | 08.05.2008. - 22:16:24

Par sevi - jā, varu un citādāk nevēlos. Par citiem nezinu. Bet, piedodiet par manu skarbo viedokli, jo vairāk es uzturos šajā sabiedrībā, jo vairāk es vēlos no tās norobežoties. Bet, tā tāda šī brīža sajūta. Viss ir individuāli, neko neabsolutizēju.

rendija | 08.05.2008. - 22:33:28

Snt, man bija līdzīgi, kad tikko te ienācu. Tagad ir citādi. Ir iepazīti tik forši cilvēki, ka negrasos no šīs sabiedrības atteikties. Mazums, cik jauku ļautinu es vēl iepazīšu? Bet, tas nemaina faktu, ka mīlēt no mūsējiem tikai retais prot, grib un spēj.
Prot iedomāties, tēlot... bet degt ar to īsto liesmiņu? Reti. Sasodīti reti. Kāds teiks, ka hetero ir tāpat. Nu nav. Tur ir iespēju jūra, kamer te- aizvākota burciņa. ;D

goldingietis | 08.05.2008. - 22:48:12

Tīri teoretizējot - affirmative. :) Pie nosacījuma, ka kopā ar potenciālo otro pusīti ir apēsts puds sāls un nav bijis nekāda seksa. :)

princis | 08.05.2008. - 22:49:10

Rendij... kaadreiz man likas jaa muuzigi liidz naave skirs... Bet dziive pierda to ka esam tikai cilveeki... Lai Dievs dod kaut dalai buut kopaa liidz tiem muuzziibas veertiem...

sanco | 08.05.2008. - 22:51:38

Rendija... es pilniigi piekriitu Tavam teiktajam... taa ir un buus shajaa sabiedriibaa... es veel shajaa dziivee neesmu satikusi taadu,kas speetu noveerteet patiesas juutas... varbuut naakoshajaa dziivee satikshu...

rendija | 08.05.2008. - 22:57:51

sasodīti grūti, es teikšu... būt vienai no tiem, kam smadzene uz mīlestību saspiesta. :D

rendija | 08.05.2008. - 22:58:21

to es par sevi.

sanco | 08.05.2008. - 23:04:45

Gruuti... un veel gruutaak,ja miili un shii miilestiba ir tevii... un nevari vairs citu ielaist sirdii... bet tava miilestiiba netika pienjemta... un naakaas turpinaat dziivot vienai ar shiim jutaam... gruuti,smagi... bet galvenais,ka vispaar esi speejiigs miileet... (to es par sevi..;))..)

rain | 08.05.2008. - 23:05:56

Sievietes vairak ir atvertas ilglaicigam attiecibam. Tapec vinas ir gatavas uz precibam. Man ari gribetos forever and ever, bet dzive ir dzive. Un taja nekas nav ideals. Jo ar laiku var saprast ka milestibas nav, un bojat sev un vinam dzivi negribas. Zinu dazus parus kuri ir kopa vairakus gadus. Bet man liekas ka tie ir iznemumi. Vai tad ar hetero nav tadi pati situacija- vini ari biezi skiras.

snt | 08.05.2008. - 23:10:37

Tā teikt, varu iedomāties, bet vai tā notiks, tas jau ir atkarīgs ne tikai no manis. Ja otrai pusei nu nekādīgi tā mīla nesaglabājas, tad, veidot ko mākslīgi ar nav prātīgi.

rendija | 08.05.2008. - 23:26:33

Sanco, tam es neticu. Neticu, ka var mīlēt kādu, kurš nemīl tevi, mūžīgi. Tā jau būtu pataloģija. Ļoti ceru šādu ligu apiet.

Un vēl neticu, ka vīrieši mazāk tendēti uz ilglaicīgām attiecībām. Nu, jā, varbūt pa jaunības pusi, bet kaut kādā vecumā jau arī vīrieši emocionāli nobriest.

maikls | 08.05.2008. - 23:33:05

Iedomāties, iztēloties jau var da jebko, teorijai dzīvē nav nekādas vērtības. Pēc savas nelielās pieredzes varu teikt, ka tie, kuri vārdos ir gatavi kvēli mīlēt otru cilvēku līdz mūža galam, par vārdiem tālāk arī netiek. Šādi cilvēki bieži vien tikai gaida kaut ko no otra, gaida brīnumu, gaida mīlestību, meklē mīlestību, bet mīlestību nevar atrast, to var tikai dot. Kamēr mīlestība tiek gaidīta, tikmēr tā tiek mērdēta. Mīlestība nekad nenāk no ārpuses, tās vienīgais avots ir iekšas. ;))

Un vēl nevajag aizmirst to, ka otrs cilvēks ir dzīva būtne, tas nozīmē, ka tā mainās katru mirkli. Cilvēks, ar kuru tu iepazinies vakar, šodien vairs nav tas pats un rītdien jau atkal būs citāds. Tāpēc iztēloties nākotni, dzīvi līdz mūža galam kopā ar kādu konkrētu cilvēku nozīmē fantazēt un radīt ilūzijas, jo tas tēls, kas ir manā prātā, attiecas uz pagātni, un realitātē šī tēla (cilvēka) vairs nav, viņa vietā jau ir kaut kas cits. Ja manā prātā ir kāds konkrēts priekšstats par cilvēku un es par šo cilvēku domāju savu priekšstatu ietvaros un nākotni kopā ar viņu iztēlojos kā nākotni kopā ar šo priekšstatu kopumu, tad neizbēgami gaida vilšanās un sāpes, jo reālais, dzīvais cilvēks neatbildīs maniem priekšstatiem, viņš mainīsies, viņš nepaliks statisks. Bet šīs izmaiņas nav iespējams paredzēt. Tādēļ jebkādi plāni par kopdzīvi līdz mūža galam ir iluziori, bez reāla svara un nozīmes.

sanco | 08.05.2008. - 23:39:17

Te es domaaju drusku savaadaak,ka ir smagi,ka miili un ka tevi it kaa miil... bet vienaa dienaa pasaka,ka tomeer nemiil un aiziet... gruuti izraut shiis juutas un taas kaut kur paliek sirdii un kaut kas arii no taa visa muuzhiigi... kaut kas tomeer paliek... ko nevar izdzeest,ja esi miileejusi patiesi,tiiri,dzilji... aizdziist jau ar laiku taa reeta... bet reeta taapat paliek... un nekaadas plastiskaas operaacijas taadaam retaam neliidzees...

rendija | 08.05.2008. - 23:41:04

un kadēļ gan mīlestība tiek uztverta kā konstants lielums? Ko, Maikl? Mīlestība bez nemitīgas iemīlēšanās reālajā laikā nav iespējama. Un uz pagātni tā neattiecas. Secīgi...

maikls | 08.05.2008. - 23:42:12

Iesaku izlasīt psihiatra M. Skota Peka grāmatu "Nepazīstamais ceļš". Viņš runā par romantiskās mīlestības mītu - "mīts par romantisko mīlestību ir šausmīgi meli (..) kā psihiatrs es gandrīz ik dienas savā sirdī raudu par briesmīgo jucekli un ciešanām, ko šis mīts veicina. Miljoniem cilvēku iznieko milzīgu enerģiju, izmisīgi un veltīgi cenšoties savas dzīves realitāti pielāgot mīta nerealitātei." (71. lpp)

Īsi nevar paskaidrot, bet galvenā doma ir tāda, ka mīts par romantisko mīlestību (kad katru gaida princis/princese, ar kuru būs laime līdz mūža galam) liedz atklāt patieso mīlestību, kas ir rīcība, nevis tukši sapņi, un kas nāk no paša cilvēka, nevis no ārpuses.

rendija | 08.05.2008. - 23:44:16

nu jā, Sanco... labāk jau rēta. Tā var būt pat smuka un fascinejoša. Nevis brūce. Brūcē nekā skaista nav. Diemžēl.

rendija | 08.05.2008. - 23:47:23

Maikl, arī bez šīs grāmatas es zinu, ka cilvēks ir tas, ko viņš dara, nevis- ko saka. Tā ir dogma. Un,protams, ka mīlestība ir rīcība.

Taču, cilvēks ir gana sarežģīta būtne.

maikls | 08.05.2008. - 23:48:27

Rendij, cilvēka prāts tā ir iekārtots - kad tas kaut ko ir iepazinis vai visbiežāk tam tikai šķiet, ka ir iepazinis, tā tas uzreiz piekar klāt birku un turpmāk vadās pēc tās, nevis pēc reālās situācijas. Parasti cilvēkiem prātā ir kaut kāds ideālais tēls, pie kura viņi turas, un savu partneri cenšas skatīt caur to, nevis skatīties realitātē. Cilvēki parasti iemīlas savā sapņu princī/princesē, un reālo cilvēku sev blakus cenšas pārtaisīt, lai viņš atbilstu šim tēlam. Tā, protams, nav mīlestība pret otru cilvēku, tā ir iemīlēšanās pašradītajā sapņu tēlā un otra cilvēka savtīga izmantošana.