iekšējās izjūtas...

reiven | 04.12.2006. - 21:39:12 | Дискуссия прочитана 6650 раз

Par biseksualitāti ir runāts gari un plaši, šī tēma jau sāki sevi izsmelt. Vieni uzskata ka biseksuāļi ir izlaidīgi un guļ ar visiem pēc kārtas, neskatoties uz dzimumu, savukārt citi, ka biseksuāļi paši nezin ko grib, lēkā no vienas puses uz otru - noteikti abām pusēm ir kaut daļa taisnības. Lai nu kā, katru reizi paskatoties uz normālu heteroseksuālu pāri, vīrieti un sievieti, es sāku domāt, ka varbūt tomēr tā nav pareizā izvēle ko esmu izdarījis, ka labāk tomēr dzīvot normālu dzīvi, neslēpjot no apkārtējiem neko, tā teikt, kaut kas jauns pamēģināts, un tagad viss, pietiek. Šī sajūta liek sevi manīt, katru reizi ar vien vairāk. Vai tas ir tikai kaut kāds pārejoš posms manā dzīvē, vai varbūt es sāku sevi noskaņot uz to, ka vēlos būt "normāls". Esmu pat ievērojis, ka manī sāk veidoties neliels pretīgums pret visu šo padarīšanu ar sava dzimuma pārstāvjiem, ka tas jau vairs nesagādā to baudu, kas bija pirms 2 gadiem visu to uzsākot. Vai kādam ir bijušas līdzīgas izjūtas, kuras tomēr ir pārgājušas? Vai tas vnk nozīmē ka neesmu biseksuāls, ka esmu to uzsācis tikai intereses pēc?

grifs | 04.12.2006. - 22:14:22

Oi - jautājumu vairak kā vajag uz principa visi būtu ilgstošas psihoterapijas kursā skatāmi, tapēc diez vai šeit radīsi atbildes uz saviem jautajumiem. Un beigu beigās, tikai tu pats radīsi atbildes uz tiem.
bet nu lai varbūt tev palīdzētu sevi izvērtēt es tev varētu uzdod dazādus pretjautajumus, kuru atbildes tev varētu būt vieglākas un varbūt labak sevi izprastu un tas palīdzētu tev atbildēt uz paša jautājumiem. Tātad:
Kas ir par iemeslu tādai pēkšņai nepatikai pret savu dzimumu? Varbūt tas ir līdzīgi kā heteroseksuālajām sievietēm - visi vīriesi cūkas, bet nekur jau citur neliksies?
Cik liela ir tava pieredze ar pretejo dzimumu? Vai nevarētu būt tā, ka izmēginajis puisi priekus, tu tagad gribi pameginat ko jaunu ar meitenem, bet tad kad tas apniks, atkal atgriezīsies pie puisu priekiem un tā jorpojām, kamēr kaut kur nobāzesies?
Tad vel tīri eksistencials jautajums - kādu tu redzi savas dzīves perspektīvi seksualaja plānā? Vai tu spej sevi iedomāties kā tēvu, gādīgu vīru un gimenes galvu? Varbūt tu vairak sevi redzi ar puisi pie sāniem? bet iespejams, ka tu vienkārsi gribi būt absolūti brīvs un ne pie viena nesaistīts?
Un ar pēdejo jautajumu saistītais - kā tu domā, vai tu spētu kaut kad nākotnē visai pasaulei pateikt, ka tev ir attiecības ar puisi un ka tu šajās attiecībās esi laimīgs? Man sis jautajums liekas loti svarīgs, tapēc, ka no manas pieredzes veidojies uzskats - ja tu to nespēsi izdarīt, tad attiecības, kurās nemitīgi jāskatās pār plecu un jabaiļojas, nav attiecības, bet gan vienam otra mocīšana. Attiecībām ir jābūt brīvām un nepiespiestām. protams, ka var iemācīties sadzīvot ar baiuļošanos un pierast pie partnera bailēm, tacu tā, manuprat, drīzak būs eksistešana jo nevarēs dzīvot pilnu krūti, un ja tā, tad varbūt labak ir veidot attiecības ar pretējo dzimumu, ar kuru tu iespejams jutīsies daudz brīvāks un daudz dzīvāks.

rendija | 04.12.2006. - 22:44:25

hm...slikti. Ļaunākais,ko cilvēks sev var nodarīt - svārstīties. Dzīvot šaubās un pretrunīgās sajūtās.

reiven | 04.12.2006. - 23:05:15

njā, Grifa jautājumi liek aizdomāties vēl dziļāk...

mistiq | 04.12.2006. - 23:36:24

Manuprat - jabut dabiskam. Respektivi - nelikt sev virsuu nekadus zimogus bet vnk rikoties saskanjaa ar sevi, kaa uz doto bridi juties. UN nospljauties par normaam, apkartejo viedokli utt. Ja velk uz vienu pusi - droshi. Ja vairs nevelk - kada vella pec sevi jaspiezh. Un, tapat, nevaik uzreiz likt sev citu zimogu virsuu - nu bushu hetero - vnk uztver mirkli, un esi tas, kas tieshi konkretajaa bridii gribi but. Nafik chakaru. Viss ir tik vienkarhsi :)

reiven | 04.12.2006. - 23:54:41

var jau būt ka vienkārši, var jau būt ka visu padaru sarežģītu.

emciks | 05.12.2006. - 00:50:18

Īstenība man ir bijis ļoti līdziigi, ejot pa ielu redzot laimiigas ģimeniites gribas to pashu , bet saprotu ka tas nav gandriiz iespeejami. ..

lost-one | 05.12.2006. - 00:53:14

Mistiq, pievienojos, ka jādzīvo saskaņā ar sevīm, ar savu iekšējo izjūtu.
Bet par tām šaubām, Rendija, domāju, ka šoreiz Tev nepiekritīšu. Tikai muļķis nešaubās ;)
Tā kā šaubīties dažreiz vajaga, lai plašāk paskatīties uz problēmu vai uz kādām lietām - iespējams, tas palīdzēs atrast to pareizo ceļu ;)

janisl202 | 05.12.2006. - 01:01:32

Varbūt visas šaubas ir, jo neesi atradis īsto partneri... Man arī vienu brīdi sāka šķist, ka sievietes kļūst pieņemamākas par puišiem un tomēr tagad, kad esmu atradis savu īsto, es nejūtu ne mazākās šaubas par savu orientāciju, viņš ir viss ko es vēlos un pārējā pasaule - tai vairs nav nozīmes un tiklīdz nokārtosim dzīvesvietas jautājumu, neapšaubāmi neslēpšu, ka mīlu viņu, ne jau sabiedrībai es dzīvoju, bet viņam... Varbūt viss, kas jāizdara - jānoformulē, ko vēlies un tas jāatrod.

rendija | 05.12.2006. - 02:04:33

Hei! Tātad Jānis ir atradis savu otro pusīti! Apsveicu! :D..jauki!
Hmm..Lost-one, lai jau tiek Tev tas prieciņš! :P
Vienalga,man nav saprotams, kā var šaubīties par savu sexualitāti? Ok, var šaubities, kādā krāsā sienas krāsot...,bet-asinis ir sarkanas. Un to faktu nekāda šaubīšanās nemaina.

rambler | 05.12.2006. - 02:30:09

Tad jau visu novienkāršojot tas ir gandrīz tas pats, kas personības dalīšanās, kad pār tevi attiecīgajā dzīves posmā valda vairāk homoseksuālā jeb jeteroseksuālā tevis daļa..:)

reiven | 05.12.2006. - 08:51:16

to rambler:
piedod, bet nu personības dalīšanās man noteikti nav, jo lai nu kā, bet ar galvu man viss kārtībā, tāpat kā ar manu personību...

grifs | 05.12.2006. - 09:20:47

Rendija- a cik sarkanas ir asinis? Tās ir vairāk rozā, vai vairak violetas, varbūt kādā citā starptonī? Tāpat arī cilvēki, kad seksualitatē nav tikai sarkans, tad eksistē daudz starptoņu, kur īsti nepateiksi, kāda tad ir tava seksualitāte, un tas ir tikai normāli, ja tā. Galvenais, lai cilvēks nepārstāj meklēt savu identitāti un to atrod.

leben | 05.12.2006. - 09:34:32

Iekšējās šaubas-zināms jēdziens,kuru gan laiku pa laikam vai pa ilgiem laikiem neskar tās.
Ne tikai bisex cilvēki ir pakļauti iekšējām šaubām,bet arī homosex saku no savas pieredzes.
Nē ne vīrs ne bērni nav tas kas vilinātu,bet vnk normāla dzīve,ko patiesi caurmērā izdodas realizēt hetersex,bet ar piebildi caurmērā,nekas nav vienozīmīgs.
Jo tā vienalga ir slēpšanās,netieša,var būt kopā ar cilvēku,bet sabiedriski ārpus draugu loka(kuri zin),ir jābūt publiski tikai draugiem,fakts-sāpīgs.
Tamdēļ varu piebilst lai atgrieztos,pie pašas diskusijas tēmas,vajag tās iekšējās zemestrīces,lai pēc tām rastos kaut kādi kopsaucēji,domāt ir labi,bet tikai tādā gadījumā ja izdomā līdz galam.
ps:ir grūti mainīt kaut ko dzīvē jo atrašanās starp divām orientācijām,tomēr ir pierasts,justies tā.
Manuprāt Tu nevarētu viegli sevi pieņemt kā hetersex,ja ilgi esi nodzīvojis kā bisex,tāpat Tevi šī sajūta uzmeklēs atkal un atkal.
ps:Nav tāda formulu kuru Tev iesakot,Tev uzreiz taps skaidrs rīcības plāns ar iekšējām sajūtām,kuros nodalījumos tās likt,kā darīt ja sajūtas ir spontānas,un neklausa prātu.Var izvērtēt kā esi dzīvojis līdz šim,un vai patiesi ir nepieciešamas pārmaiņas,pašanalīze,varētu būt atrisinājums.

rambler | 05.12.2006. - 10:11:56

Reiv, es tak i neapgalvoju, ka tev personības dalīšanās, tikai salīdzināju ar to..:)))

venuss | 05.12.2006. - 11:17:11

Reiven ! Man ļoti labi saprotama Tava situācija , jo pats to visu esmu izbaudījis uz savas ādas . Netici tiem pašpārleicinātajiem gudrīšiem, kuri jau no dzimšanas zin , kas viņi būs 19 gados un arī vēlāk . Ar seksualitāti nav tik vienkārši kā ar acu krāsu vai kājas izmēru . Un nešaubās tikai absolūtie idioti . Cilvēks vienmēr ir izvēles priekšā : pa labi iesi = x , pa kreisi iesi = y , taisni iesi = ? . Heteroseksuāls Tu nekad nekļūsi , tas ir viernnozīmīgi . Bet pareizi pateica Grifs , Tev ir sevī jāpārbauda , vai Tu vēlies stabilitāti , vai Tu vēies ģimeni , bērnus un sievieti ( arī sievasmāti) katru dienu pie sāniem . Tev vēl laika gana , iekšēji kaut kam nobriest . Bet jebkura iekšēja pārleicība ir jāpārbauda praksē . Nesteidzies pieņemt galīgo lēmumu pirms neesiskaidrībā ar sevi .

rendija | 05.12.2006. - 11:29:55

Tā jau zināju, ka kāds sāks filosofēt par tēmu, vai sarkans ir sarkans un kādēļ,piemēram, sarkans nav zaļš. :)Tā varētu būt ideālizēti-utopiska un neproduktīva diskusija. Daži cilvēki ļoto slikti izšķir un uztver sarkano krāsu. Bet tā jau būtu cita tēma,vai ne?

rendija | 05.12.2006. - 11:42:17

ņu tā, Venus, izsaukšu tevi uz divkauju! Par cieņas un goda aizskaršanu...."pašpārleicināta jiem gudrīšiem, absolūtie idioti"... Neesmu ne viens, ne otrs. Tā ka, izvēlies ieroci!

mistiq | 05.12.2006. - 12:01:41

Heh, nu yohaidii, ko tur galvu laust - esi BI un vienalga uz kuru pusi gribesi kusteties dzivee (uz V vai S) - tev tas vienalga ir atljauts ;D Neliels sarkasms. Bet tiesham - krieviski ir ljoti labs literars darbs "gorje ot uma", nosaukums izsaka lielako dalju problemu celonju - nevaik chakaret sev smadzenes ar liekiem jautjaumiem un ramjiem. Nevienam tak nav jaatskaitaas. Esi parliecinats par orientaciju - labi. Neesi - arii labi. Tava dzive, tavi lemumi. Riebums pret savu dzimumu uz bridi - nu ta nafik vinjus. Ja gribesi - atgriezisies pie puishiem. Ja nee - atradisi sievieti un busi laimigs. Vai arii varbut busi laimigs - viens pats. Cik nu nakotni neplano, bet reali vienmer sanak nedaudz savadak. Tapec labaakaa strategjija ir ik pa laikam vnk apstaties un pajautat sev: "Kaa es jutos? Ko es PASHLAIK tiesham velos..?" un viss. un nafik visus sarezhgjitos/extencionalos jautajumus :)

venuss | 05.12.2006. - 12:06:21

Rendija ! Pieņemu izaicinājumu - ar Pāvu spalvām , maigi glāstot . Raugi , latviešu gramatikā ir tāds jēdziens "divdabji" . Viena hetero dāma atļāvās biseksuāļus apzīmēt par "abinieki " . Vari izvēlēties jebkuru . Es palieku pie savas pārliecības , ka dsabā visu nevar salikt pa plauktiņiem ar noteiktām birkām . Vispareizākajam cilvēkam vienmēr pastāvēs iešējās šaubas par lēmumu pareizību ...

venuss | 05.12.2006. - 12:15:56

Mistiq! Tu laikam nolasīji manas domas . Vēl krieviem ir tāds teiciens :"Samouverennij durak". Tas ire par tiem , kuri ne par ko nešaubās . Ne par savu pārliecību , ne par uzskatiem . Un otra galējība- šausmīgi svārstīgie , neizlēmīgie , pēc krievu teiciena :"Kak b i čego ņe višlo ". Meklēsim zelta vidusceļu !!!