Pirmā mīlestība ♥♥♥

shamana | 02.01.2018. - 00:17:32 | Дискуссия прочитана 2068 раз

Ja ir vēlme, varat padalīties šeit ar rakstu par savu pirmo, pašu, pašu pirmo mīlestību. 
Kādas bija sajūtas, kā sapratāt, kad esat iemīlējušies, kā zinājāt, kad tā ir mīlestība.

Padalīsimies vairak ar labām domām un atmiņām.
..un protams, lai visiem veiksmes un veselības pilns šis jaunais gads 

oomny | 02.01.2018. - 08:24:21

Šeit ir tikai veci cilvēki ar vairs ne pārāk spožu atmiņu, kuri nespēj detalizēti atcerēties, kas ir noticis pirms divdesmit, trīsdesmit vai vairāk gadiem.

shamana | 02.01.2018. - 11:43:26

Manuprāt, pirmo mīlestību nav iespējams aizmirst, protams, ja tā ir bijusi īsta. Viss taču sākās no pirmās mīlestības ;)

oma | 02.01.2018. - 12:53:23

Nav pirmās vai pēdējās, vai vidējās mīlestības.
Tā vienkārši ir.
Visur.

stelss | 02.01.2018. - 19:25:37

A kāds nevar ieteikt, kur tā meklējama!?

oma | 02.01.2018. - 19:43:26

Atkārtojos-visur!

emija | 02.01.2018. - 19:57:35

Galvenais ir sākt meklējumus sevī iekšā - ja tur tās nav, tad nekur citur arī nebūs. 
Pēc tam, kad atradīsi sevī, saka, ka vienā no Centrāltirgus paviljoniem mēdzot katra otra mēneša pedējās nedēļas trešdienās nepāra datumos andelēt pa 3, 5 EUR kilogramā. Bet vairāk par 150 gr uz dvēseli vienā reizē neiesverot.

druumais | 02.01.2018. - 20:21:15

Emij, labākais komentārs, kāds lasīts! Super!

stelss | 03.01.2018. - 18:56:35

Skapī parakājos, nava, zem gultas pacolēju, ar nava, izlirēju visu dzīvokli, nu nava, padomāju, možs tomēr misenē, bet tur ar nava... Oma, Tu raktīt napatiesibu, nava nekur...

kaadskautkur | 04.01.2018. - 00:03:55

Es kā sentimentāls cilvēks (vai arī ciniķis, kas reizēm apzināti nogalina kārtējo sava cinisma reinkarnāciju) varu atcerēties, ka pirmā mīlestība bija tikai platoniska ar dažām romantikas iezīmēm, bet laikam jau tiešām uz mūžu, jo vēl tagad, pēc 25 gadiem, visās sejās meklēju to meiteni un salīdzinu. Kopīgās bērnības rotaļas, lomu spēles, kurās mēs atkal un atkal izvēlējāmies viens otru,  pusaudžu gadi ar dziļdomīgām sarunām un sevis meklējumiem, divvientulība vasarīgi zaļās pļavās un sniegotos, ar slēpēm brienamos mežos...  

Un tad pienāca brīdis, kad sapratu, ka man ir kāda "problēma", kuras dēļ mums "fiziski nesaskan", lai cik ļoti mēs abi to vēlētos. Nācās viņu palaist, lai iet. Vēlējos, lai viņa atrod savu vienīgo vislabāko, kaut gan zināju, ka būšu greizsirdīgs un nebeigšu domāt, kā būtu, ja...   Mjā, laikam jau vēl arvien mīlu, tāpēc zinu, ka priecāšos, ja redzēšu smaidu viņas sejā, pat ja man kaut kur dziļi mazliet sāpēs. Tāda ir tā nešpetnā mīlestība. Galvenais, ka tā tomēr ir. Bet varbūt tikai pieķeršanās, atkarība? Kurš spēj uzstādīt diagnozi...

oma | 04.01.2018. - 15:52:30

Stelss... cik interesanti ka tu meklē viņu it visā, tikai ne sevī.Vai tad tu neesi daļa no visa?

emija | 04.01.2018. - 16:17:53

Viņš ir tik ļoti stealth, ka pats sevi nevar atrast .

kaadskautkur | 05.01.2018. - 00:35:38

Man vienkārši nepatīk skatīties spogulī, tāpēc sevī nevaru neko atrast