laulības-partnerattiecības

yentl | 15.04.2007. - 23:24:08 | Дискуссия прочитана 2522 раз

Vai kāds varētu juridiski un populāri izskaidrot starpību starp geju laulību un geju partnerattiecībām? Kas ir vienā un kas nav otrā? Kādas atšķirības? Tā, pa punktiem - atšķirīgs tas, tas un tas.
Thax.

v-i-n-j-a | 15.04.2007. - 23:45:52

Noteikti nevaru :D

grifs | 16.04.2007. - 07:55:40

Nav tādu konkrētu punktu. Katrā valstī tas ir atšķirīgi, kur’šāds dalījums pastāv. Citās pat ir atšķirība starp laulību starp heteroseksuāļiem un laulību starp homoseksuāļiem. Tas ir katrsas pašas valsts kompetence. Bet principā partnerattiečību jēdziens ir izdoma’ts tiaki tāpēc, lai homofobiskos heteroseksuāļus neraustītu aiz ūisām un neizmantotu "svētās laulības" vārdu, lai gan nereti tiesības vieniem un otriem pāriem ir tādas pašas.

kasablanka | 16.04.2007. - 12:58:09


Starp juridiski un populāri iļoti liela škjirba. Ir valstis, kur mantojumu var noraxtīt ne tikai jebkuram cilvim, bet arī kakjim vai mīļtojai mājas žurkai. Arī partnerattiecību juridiskais noformējums var mainīties atkarībā no tā, uz kādu valsti kāds no partneriem pārceļas uz laiku padzīvot.

Iesaku vispirms noskaidrot pie juristiem - ko Tu pats vispār gribi noskaidrot. :)

yentl | 17.04.2007. - 15:50:17

Grifs, paldies. Bet varbūt vari painformēt par konkrētu valsti, par kuru tev nācies iepazīt šīs atšķirības, vai visdrīzāk, kur to var izlasīt, salīdzināt? Nav tev gadījies lasīt par to? Protams, es pats varētu pameklēt internetā, bet biju domājis, ka kāds varbūt ar to konkrēti jau ir iepazinies, lai vienkārši nebūtu jātērē laiks. Paldies.

grifs | 17.04.2007. - 16:05:29

Nu neesi jau tik slinks un pameklē pats :).
es protams varu kļūdīties, bet piemēram Zviedrījā, ja nemaldos, bija tā, ka laula’tiem āriem un partnerattiecībāes esošiem cilvēkiem bija ļoti līdzīgas tiešibas, tostarp adoptēt bērnus utt... Savukārt Spānijā avi tik nebija tā, ka arī homoseksuālu pāŗu starpā bija laulības, tomēr bez bēru adoptēšanas.
Partnerattiecības, ja nemaldos ir arī Francijā, Anglijā, Nīderlandē, Beļģijā un ja nemaldos, nesen tika ievietsas arī Ungārijā. Laulības vēl šķiet bija Vācijā un Dānijā. Es protams varu kļūdīties, bet aptiesībā ir diezgan liela jau to valstu loks, kurās var var reģistrēt homoseksuālās attriecības.

yentl | 17.04.2007. - 23:21:23

Grifs, paldies.

karlsons | 18.04.2007. - 02:13:38

ta jau sanāk, ka "esi mans nevis laulātais draugs, bet partneris"!!!!

wizard | 20.04.2007. - 22:35:49

Tā kā Latvijas likumdošanā nav paredzēts ne viens, ne otrs, tad starpības nav.

briana | 22.04.2007. - 18:45:10

Jurim Lavrikovam ir darbs "Geju un Lezbiešu tiesību stāvokļa analīze Latvijā", ko var atrast internetā. Tam estj sravnenie s drugimi stranami. Pravda, informacija ustarevwaja - 1999. god, no ne vezde ona izmenilasj. K tomu zhe mozhno po4itatj, kakaja raznica v pravah bivaet mezhdu laulības un partnerattiecības. V ljubom slu4ae osnovnie voprosi: adopcija, imuwjestvo, pravo prinimatj rewenie v slu4ae bolezni/smerti partnera... Bolee podrobnuju informaciju mozhno najti na sajte www.ilga-europe.org. Nu i naskoljko znaju, u nas v Latvii poka borjatsja za prinjatie zakona imenno o partnerattiecības.

lindaf | 26.04.2007. - 12:31:40

Partnerattiecībām ar laulībām var būt dažādas atškirības, atkarībā no valsts. Parastais gadījums Eiropā ir tāds, ka pieņem likumu par parternattiecībām jo tādu ir vieglāt "ielobēt" - netiek traumētas cilvēku sajūtas par laulību kā kaut ko īpašu, "sievietei un vīrietim radītu" lai gan reāli partnerattiecības VAR dot visas tās pašas juridiskās privilēģijas un pienākumus kā laulības institūts. Tomēr, visbiežāk pastāv dažas atšķrības, īpaši attiecībā uz adopciju. Zviedrijā, piemēram, sākotnējais partnerattiecību likums nepieļāva adopciju un lesbietēm nebija dotas tiesības uz insemināciju. Vēlāk šis likums tika grozīts un no 2005. g. arī HBT personas var pieteikties uz bērnu adopciju un adoptēt sava partnera bērnus, savukārt lesbiešu pāri drīkst izmantot insemināciju. Ņemot vērā, ka Zviedrijā vairs nepastāv reālu atšķirību starp laulību un partnerattiecībām šobrīd tiek ierosināti likumu grozījumi, kas paplašinātu laulības institūtu arī uz viendzimuma pāriem un likvidētu partnerattiecību institūtu. Visi, kas jau ir slēguši partnerattiecības automātiski kļūtu par laulātiem. Šis likumprojekts vēl nav izgājis parlamenta balsojumu.
Vēl pastāv jautājums par laulību slēgšanu baznīcās - ne visas draudzes piekrīt laulāt viendzimuma pārus, un līdz šim vairums valstis, kurās atzīst viendzimuma laulības, tiek respektētas baznīcu tiesības to tomēr nedarīt.
Mozaīkas juridiskā darba grupa šobrīd strādā pie partnerattiecību projekta Latvijā, kas tiks prezentēts Draudzības dienu laikā. Vienlaikus domājam par dzimum-neitrālu kopdzīves likumu, kas attiektos uz visiem pāriem kas dzīvo kopā bez reģistrācijas vai laulības. Šāds likums nedod tikpat plašas tiesības kā laulība vai partnerattiecības, bet nodrošina vismaz minimālu aizsardzību šķiršanās vai partnera nāves gadījumā.

shelby | 26.04.2007. - 22:18:42

Cienījamā lindaf! Viss jau ir skaisti uzrakstīts un ņemta pieredze no Zviedrijas, bet der pieminēt to, ka Zviedrijai nav vienota Civillikuma, kas regulē vispārējās civiltiesiskās normas, līdz ar to Zviedrija šajā jomā nepieder pie Eiropas kontinentālā tiesību loka, un līdz ar to Latvijā nevar radīt vienu analoģisku partnerattiecību likumu, jo tas nozīmē radīt ļoti apjomīgu normatīvo aktu, kas sastāvētu no partnerattiecībām (ģimenes tiesībām) un Mantojuma tiesībām. Vienkāršāka procedūra būtu, jau esošo Civillikumu papildināt ar vienu sadaļu par partnerattiecībām un Matojuma tiesību daļā izdarīt grozījumus, kas Partnera tiesības pielīdzinātu Laulātajam utt..

Var jau vēl daudz teoretizēt, bet juridiski nebūs korekti radīt kaut ko atsevišķu un speciālu homoseksuāļiem, savukārt Heteroseksuāliem jāiztiek ar vispārējām tiesībām.


-SHELBY_

lindaf | 28.04.2007. - 18:12:14

Cien. Shelby - es centos paskaidrot kāda ir atšķirība starp partnerattiecībām un laulību, jo šāds bija diskusijā uzdotais jautājums. Piemēru ņēmu no valsts, kuras likumdošanu pazīstu vislabāk. Nekad neesmu teikusi, ka tieši tāds modelis derēs Latvijā - ar šo jautājumu, kā jau rakstīju, nodarbojas Mozaīkas juridiskā darba grupa, kas sastāv no visnotaļ gudriem un radošiem juristiem :)

rendija | 28.04.2007. - 21:53:33

Hmm, varbūt te atrastos kāds ar kādu gudru domu sekojošā sakarā.
Rokoties pa tīmekli ne vienreiz vien esmu uzgājusi informāciju, ka teorētiski Nīderlandē savas partnerattiecības varot reģistrēt jebkurš ES pilsonis. Esot tikai jāierodas Nīderlandē, un jāaizpilda pieteikums partnerattiecību reģistrācijai. Pieteikumā jāuzrāda oficiālā uzturēšanās adrese, kas dažos gadījumos varot būt pat viesnīca. Ja tā sniedz tādu iespēju. Tiekot noteikta diena, kad atkal jāierodas Amsterdamā, lai "saprecētos".
Esam veikušas saraksti ar Amsterdamas pilsētas" varenajiem". Tiešu atbildi uz uzdoto jautājumu mums nesniedz. Atbild parasti, ka Amsterdamā varot preceties visi, kam nav slinkums.:)
Kādas ir jūsu domas par šo?

kazis | 29.04.2007. - 14:13:07

Dārgo Rendij!

Pat ja divi LV pilsoņi pamanītos apprecēties Holandē, tad tas Latvijā nerada nekādas tiesiskas sekas, t.i. Latvijā viņu noslēgtā laulība netiek atzīta. Juridiski tam pagaidām nav nekādas jēgas. Ar laiku, iespējams, ES līmenī tiks izdota regula, ar kuru valstis, kuras nacionālās likumdošanas līmenī nav noregulējušas partnerattiecības jeb viendzimuma laulības, tiks piespiestas atzīt citās ES valstīs noslēgtās viendzimuma attiecības/laulības ar visām no tā izrietošajām sekām.

rendija | 29.04.2007. - 18:59:18

Hmm, dārgais kazis,

es arī nedomāju, ka ārpus LV noslēgtām viendzimuma partnerattiecībām būtu juridisks spēks iekš LV. Patiesībā, es pat zinu, ka tas tā nav. :*
A nozīmi notikumam piešķir jau pats indivīds. Kāds ļauj, lai viņu salaulā Māris Sants. Kam tāpat nav juridiskās jēgas. Un kāds cits dodas uz Amsterdamu.
Nu un vēl kāds cits gan salaulājas pie Santa, gan uz Amsterdamu aizlaiž. :)visās jomās, kur nedarbojas likums, darbojas pašdarbība.

kazis | 29.04.2007. - 19:49:36

Dārgo Rendij,

Protams, ja tev ir vēlēšanās šobrīd pievilkt "ķeksīti" , tad kāpēc gan nē. Pieļauju:

1) ka pēc X gadiem tam varētu būt arī kādas juridiskas sekas LV, t.i. ja šāda ES direktīva parādītos vai ja LV šis jautājums tiktu likumdošanā noregulēts. Šābrīža Santa dotā svētība tādā gadījumā gan netiks uzskatīta par tiesisku;
2) viens no partneriem pieņem tādas valsts pilsonību, kur viendzimuma laulības/partnerattiecības tiek atzītas;
3) laimīgais pāris maina savu mītnes zemi uz tādu valsti, kur šis jautājums jau ir noregulēts likumdošanā, piemēram, LV izbraucēju iecienīto UK.

kazis | 29.04.2007. - 19:50:27

precizēju, nevis direktīva, bet ES regula..