Emocionālais konvejers
mistiq | 31.12.2009. - 02:47:25 | Дискуссия прочитана 1773 раз
Labprāt dzirdēšu jūsu viedokli par šādu filozofisku jautājumu.
Nesen sanāca iepazīties ar cilvēku, kurš "meklē attiecības". Diezgan pierasta situācija un nekas īpašs, ja neņem vērā to, ar kādu intensitāti tas tiek darīts. Škiet, tā ir pretēja galējība sexa meklētājiem, kam nekas viarāk nav vajadzīgs. Šim puisim, savukārt, bija vajadzīgs VISS. Bet ne jau tas mani samulsināja visvairāk. Dīvaini bij tas, ka tiklīdz attiecības pajuka, viņš ar visu galvu metās nākamajās. Un tā katru reizi. Pie tam, apgalvojot, ka tas ir nopietni. Kāds mans draugs izteica domu ka principā šāda uzvedība konceptuāli daudz neatšķiras no tautā dēvētās maukošanās.
Šis jaunietis man lika aizdomāties par to, cik daudz emocionālās enerģijas mēs ieguldam attiecībās. Ir vecā banālā Sex And The City formula, kas algalvo, ka laiks, kas nepieciešams, lai atkopros pēc attiecībām, ir vienāds ar pusi no attiecību ilguma. Vai jūs tam piekrītat? Vai cilvēks patiesi spēj veidot dziļu, stabilu emocionālu saikni ar jaunu partneri mēnesi pēc gadu vai pat pāris gadu ilgo attiecību izjukšanas? Vai vispār laikam ir nozīme? Vai arī mēs mūsdienās esam kļuvuši pragmātiskāki un attiecībās vairs neieguldam tik daudz spēka un emociju, kas ļauj mums no tām izkļūt praktiski neskartiem?
Kādas ir jūsu domas?
Ответы (19)
kalns13
| 31.12.2009. - 08:25:10
Tikai vienu redzēji? Oh dear... virtuālajā vidē esmu sastapis un pūlējies iepazīties ar kādiem 15 tamlīdzīgiem cilvēkiem.
Protams, par patiesām, noturīgām jūtām šeit grūti runāt. Visdrīzāk, jaunās attiecības vajadzīgas, lai steigšus, momentā aizlāpītu to tukšumu dvēselē, kas tajā stāv jau nez cik ilgi.
Latviešu geju sabiedrībā par šādām lietām ir daudz neskaidrību. Kurpretī citur, kur geji ilgu laiku ir sabiedrības atzīta daļa, uz šādiem jautājumiem skatās daudz racionālāk un labi saprot, ka šeit nevar runāt ne par attiecībām, ne arī ko citu. Visbiežāk līdzīgos gadījumos iesaka apmeklēt psihoterapeitu (bet vismaz kādus 10 gadus mēs nevaram cerēt, ka Latvijā sabiedrība kļūs tikpat izglītota - geji un psihoterapeiti joprojām ir aizspriedumu apvīti).
Tikai vienu redzēji? Oh dear... virtuālajā vidē esmu sastapis un pūlējies iepazīties ar kādiem 15 tamlīdzīgiem cilvēkiem.
Protams, par patiesām, noturīgām jūtām šeit grūti runāt. Visdrīzāk, jaunās attiecības vajadzīgas, lai steigšus, momentā aizlāpītu to tukšumu dvēselē, kas tajā stāv jau nez cik ilgi.
Latviešu geju sabiedrībā par šādām lietām ir daudz neskaidrību. Kurpretī citur, kur geji ilgu laiku ir sabiedrības atzīta daļa, uz šādiem jautājumiem skatās daudz racionālāk un labi saprot, ka šeit nevar runāt ne par attiecībām, ne arī ko citu. Visbiežāk līdzīgos gadījumos iesaka apmeklēt psihoterapeitu (bet vismaz kādus 10 gadus mēs nevaram cerēt, ka Latvijā sabiedrība kļūs tikpat izglītota - geji un psihoterapeiti joprojām ir aizspriedumu apvīti).
fog
| 31.12.2009. - 16:26:51
"neieguldam tik daudz spēka un emociju, kas ļauj mums no tām izkļūt praktiski neskartiem?" <-- šim te es varētu piekrist.. bet arī tikai pēc novērojumiem sabiedrībā. Piekrītu arī par to tukšumu un citreiz šķiet, ka tas tukšums ir lielāks, nekā vajadzētu būt. Lielāks tāpēc, ka tiem cilvēkiem daudz kas trūkst attiecībā pašiem pret sevi. Pamatā- mana doma ir, ka galvenā iezīme, kas nosaka attiecību kvalitāti un ilgumu ir spēja mīlēt kā tāda. Jo pilnīgi tā šķiet, ka liela daļa sabiedrības reāli baidās just un tāpēc ir norobežojuši sevi un nemitīgi maina partnerus.. protams- arī psiholoģiskais attīstības līmenis, nostāja pret dzīvi un citiem... Kopumā jau ir daudz variantu, kas ietekmē un gala rezultātā noved cilvēkus strupceļā, tāpēc sākas nākamā ķēdes reakcija un beigu beigās- sviests vien sanāk..
Par pusi no attiecību ilguma es nepiekrītu, jo pēc manām domām visu nosaka to, kāda tā mīlestība ir vai bija.. Tipa- var nežēlīgi iemīlētie un būt kopā tikai gadu, bet turpināt mīlēt ilgi pēc tam..
Vai cilvēks spēj veidot- tas ir pieļaujams, bet pāsvarā domāju, ka nē..
Uzskatu, ka laikam ir nozīme, bet laiks nav mēraukla, pēc kuras varētu noteikt par mīlestības progresu vai regresu.
"neieguldam tik daudz spēka un emociju, kas ļauj mums no tām izkļūt praktiski neskartiem?" <-- šim te es varētu piekrist.. bet arī tikai pēc novērojumiem sabiedrībā. Piekrītu arī par to tukšumu un citreiz šķiet, ka tas tukšums ir lielāks, nekā vajadzētu būt. Lielāks tāpēc, ka tiem cilvēkiem daudz kas trūkst attiecībā pašiem pret sevi. Pamatā- mana doma ir, ka galvenā iezīme, kas nosaka attiecību kvalitāti un ilgumu ir spēja mīlēt kā tāda. Jo pilnīgi tā šķiet, ka liela daļa sabiedrības reāli baidās just un tāpēc ir norobežojuši sevi un nemitīgi maina partnerus.. protams- arī psiholoģiskais attīstības līmenis, nostāja pret dzīvi un citiem... Kopumā jau ir daudz variantu, kas ietekmē un gala rezultātā noved cilvēkus strupceļā, tāpēc sākas nākamā ķēdes reakcija un beigu beigās- sviests vien sanāk..
Par pusi no attiecību ilguma es nepiekrītu, jo pēc manām domām visu nosaka to, kāda tā mīlestība ir vai bija.. Tipa- var nežēlīgi iemīlētie un būt kopā tikai gadu, bet turpināt mīlēt ilgi pēc tam..
Vai cilvēks spēj veidot- tas ir pieļaujams, bet pāsvarā domāju, ka nē..
Uzskatu, ka laikam ir nozīme, bet laiks nav mēraukla, pēc kuras varētu noteikt par mīlestības progresu vai regresu.
gebelss
| 31.12.2009. - 16:42:30
Šajā gadījuma tie nav gadījuma sakari, bet gan biežas attiecības :D
Šajā gadījuma tie nav gadījuma sakari, bet gan biežas attiecības :D
inspiration
| 01.01.2010. - 00:23:19
Nu patiesībā jau Fog diezgan tuvu manam viedoklim pateica. Negribu to visu atkārtot vēlreiz - par iemesliem kāpēc tā notiek. Tad drīzāk gribu pieminēt izņēmuma gadījumus, kad šī "emocionālā konvejera" sistēma strādā no malas skatoties diezgan aktīvi, bet tad kādā brīdī apstājas pie viena un tur arī paliek. Par attiecībām, kas neskar mūs personiski, mēs varam spriest tikai pēc ārējām pazīmēm un tās bieži tomēr ir attālinātas no patiesās ainas.
Nu patiesībā jau Fog diezgan tuvu manam viedoklim pateica. Negribu to visu atkārtot vēlreiz - par iemesliem kāpēc tā notiek. Tad drīzāk gribu pieminēt izņēmuma gadījumus, kad šī "emocionālā konvejera" sistēma strādā no malas skatoties diezgan aktīvi, bet tad kādā brīdī apstājas pie viena un tur arī paliek. Par attiecībām, kas neskar mūs personiski, mēs varam spriest tikai pēc ārējām pazīmēm un tās bieži tomēr ir attālinātas no patiesās ainas.
stopere
| 01.01.2010. - 04:30:30
Par ieguldījumu jārunā atsevišķi par katru indivīdu
Emocionāla saikne ir iespējama, bet nu visticamāk, ka tūlīt pēc attiecību izjukšanas vairāk tiek meklēts mierinājums.
Par ieguldījumu jārunā atsevišķi par katru indivīdu
Emocionāla saikne ir iespējama, bet nu visticamāk, ka tūlīt pēc attiecību izjukšanas vairāk tiek meklēts mierinājums.
timaxo
| 01.01.2010. - 12:43:04
Šausmīgi gudri spriedumi... Nevaru tikai saprast, tiem, kas ar tik sarežģītiem terminiem cenšas aprakstīt vienkāršas lietas, pašiem ir tās nopietnās attiecības? Un kas tas vispār tāds ir? Divi cilvēki iepazīstas, tiek līdz gultai (vai parkam), nodrāžas (vai nedrāžas un tēlo, ka līdz kāzām ni un ni) un dzīvo tālāk. Kopā vai atsevišķi, viss atkarīgs no tā cik atšķirīga ir abu vēlme pēc sexa, svaigas gaļas vai vienkārši savstarpējās simpātijās. Ja viss sakrīt, dzīvo kopā, drāžas viens ar otru, priecājas un publiski lielās ar skaistu dzīvi, sniedzot citiem "vērtīgus" padomus. Ja nesakrīt, vairāk vai mazāk meklē citus, iepazīstas, tiek līdz gultai... un sākas viss no gala.
Pozitīvais moments - ar gadiem pazeminās nepamatoti augstā pašvērtība un kritēriji, rodas slinkums pastāvīgi kaut ko meklēt, saprotot, ka labāki jau nebūs, būs tikai savādāki. Tad nu "penčuki" sāk samierināties ar ne tik jauniem, ne tik skaistiem, ne tik gudriem, un viss notiek.
Bet nekas, lai jau tie jaunie paeksperimentē. Cilvēks ir stulbs radījums un mācās tikai no savām kļūdām. Pavaidēs, pakauks, kāds pakārsies, kāds izleks pa 9 stāva logu, bet kopumā viss būs OK.
Šausmīgi gudri spriedumi... Nevaru tikai saprast, tiem, kas ar tik sarežģītiem terminiem cenšas aprakstīt vienkāršas lietas, pašiem ir tās nopietnās attiecības? Un kas tas vispār tāds ir? Divi cilvēki iepazīstas, tiek līdz gultai (vai parkam), nodrāžas (vai nedrāžas un tēlo, ka līdz kāzām ni un ni) un dzīvo tālāk. Kopā vai atsevišķi, viss atkarīgs no tā cik atšķirīga ir abu vēlme pēc sexa, svaigas gaļas vai vienkārši savstarpējās simpātijās. Ja viss sakrīt, dzīvo kopā, drāžas viens ar otru, priecājas un publiski lielās ar skaistu dzīvi, sniedzot citiem "vērtīgus" padomus. Ja nesakrīt, vairāk vai mazāk meklē citus, iepazīstas, tiek līdz gultai... un sākas viss no gala.
Pozitīvais moments - ar gadiem pazeminās nepamatoti augstā pašvērtība un kritēriji, rodas slinkums pastāvīgi kaut ko meklēt, saprotot, ka labāki jau nebūs, būs tikai savādāki. Tad nu "penčuki" sāk samierināties ar ne tik jauniem, ne tik skaistiem, ne tik gudriem, un viss notiek.
Bet nekas, lai jau tie jaunie paeksperimentē. Cilvēks ir stulbs radījums un mācās tikai no savām kļūdām. Pavaidēs, pakauks, kāds pakārsies, kāds izleks pa 9 stāva logu, bet kopumā viss būs OK.
aspectintime
| 01.01.2010. - 17:36:24
"Vīrietis ir vienmēr gatavs seksam... " — stereotips, kas joprojām cirkulē sabiedrībā.
tad kad cilveeki iemaacisies saprast viens otru kas nav iespejams tikmer bus neglabjami jaiepazist cilveks un atkariba no partnera jaiegulda to ko paveiks katrs ...
visu attiecibu māte ir cieņa ... un ne tikai pret partneri ...
"Vīrietis ir vienmēr gatavs seksam... " — stereotips, kas joprojām cirkulē sabiedrībā.
tad kad cilveeki iemaacisies saprast viens otru kas nav iespejams tikmer bus neglabjami jaiepazist cilveks un atkariba no partnera jaiegulda to ko paveiks katrs ...
visu attiecibu māte ir cieņa ... un ne tikai pret partneri ...
grifs
| 01.01.2010. - 18:25:08
Iespējams, ka svarīga ir puse, kurā atrodas cilvēks - pametējs vai pamestais.
Ja cilvēks ir pamests un tiek pamests bieži, nedomāju, ka var pārmest emocionālu norobežošanos un piesardzību, jo nav nekas patīmas tikt sāpinātam. Savukārt ja cilvēks regulāri ir pametējs, apgalvojot, ka atrastais partneris nebija īstais, tad nudien to var saukt tikai par pavieglu uzvedību, jo acīm redzami prasības ir augstākas par realitāti vai vēlme pēc attiecībām ir slēpta vēlme pēc regulāras svaigas gaļas.
Un tomēr es gribētu teikt, ka pārāk bieža pamestā loma arī nav nekas pozitīvs, jo arī tas var liecināt par to, ka cilvēks vienkārši nemāk īsti izveidot attiecības ar citiem, lai gan to ļoti vēlas, un tad var jautāt tikai sev - kas ar mani nav kārtībā.
Taču katrs gadījums ir individuāls un var piemērot vienu latiņu visiem, jo cilvēka psiholoģija un rīcība ir dažādu faktoru iespaidota. Laiks tajā visā man sķiet tikai pastarpinātais lielums, kas katrā individuālajā gadījumā ir jāskatās kontekstā ar situāciju.
Iespējams, ka svarīga ir puse, kurā atrodas cilvēks - pametējs vai pamestais.
Ja cilvēks ir pamests un tiek pamests bieži, nedomāju, ka var pārmest emocionālu norobežošanos un piesardzību, jo nav nekas patīmas tikt sāpinātam. Savukārt ja cilvēks regulāri ir pametējs, apgalvojot, ka atrastais partneris nebija īstais, tad nudien to var saukt tikai par pavieglu uzvedību, jo acīm redzami prasības ir augstākas par realitāti vai vēlme pēc attiecībām ir slēpta vēlme pēc regulāras svaigas gaļas.
Un tomēr es gribētu teikt, ka pārāk bieža pamestā loma arī nav nekas pozitīvs, jo arī tas var liecināt par to, ka cilvēks vienkārši nemāk īsti izveidot attiecības ar citiem, lai gan to ļoti vēlas, un tad var jautāt tikai sev - kas ar mani nav kārtībā.
Taču katrs gadījums ir individuāls un var piemērot vienu latiņu visiem, jo cilvēka psiholoģija un rīcība ir dažādu faktoru iespaidota. Laiks tajā visā man sķiet tikai pastarpinātais lielums, kas katrā individuālajā gadījumā ir jāskatās kontekstā ar situāciju.
e-x-s
| 01.01.2010. - 18:50:37
aspectintime , bet viirietis tacu tiesaam gatavs sesam vairaak par sievieti, bet saprasties jau taapat var.
aspectintime , bet viirietis tacu tiesaam gatavs sesam vairaak par sievieti, bet saprasties jau taapat var.
stromata
| 01.01.2010. - 19:41:35
Patiesībā tas pat ir apsveicami, ja pēc izjukušām attiecībām uzreiz ir "spēja", emocionāli ielēkts jaunās attiecībās, tātad cilvēks nav salauzts un ir elestīgs - vai to var saukt par maukošanos, es tā nedomāju, ja vien viss netiek aplūkots no tāda viedokļa, ka attiecības nevar saukt par noturīgām, ja tajās netiek ieguldīta pietiekami "daudz" emocionālā pasaule, tulkojot, kas tad tās par attiecībām - trīs mēneši un viss! Te tad arī to var nosaukt par "maukošanos".
Katrs gadījums un cilvēki iekš konkrētā gadījuma ir atšķirīgi.
Patiesībā tas pat ir apsveicami, ja pēc izjukušām attiecībām uzreiz ir "spēja", emocionāli ielēkts jaunās attiecībās, tātad cilvēks nav salauzts un ir elestīgs - vai to var saukt par maukošanos, es tā nedomāju, ja vien viss netiek aplūkots no tāda viedokļa, ka attiecības nevar saukt par noturīgām, ja tajās netiek ieguldīta pietiekami "daudz" emocionālā pasaule, tulkojot, kas tad tās par attiecībām - trīs mēneši un viss! Te tad arī to var nosaukt par "maukošanos".
Katrs gadījums un cilvēki iekš konkrētā gadījuma ir atšķirīgi.
timaxo
| 01.01.2010. - 19:48:26
a ziniet, ātru attiecību izveidošanu pēc izirušām par maucību uzskata tie, kam skauž, ka paši to nespēj, un gadiem sēro par aizgājušo.
Vai lai visus es vārdā nu minu,
Viņu daudzums man sirdij nav svēts,
Tikai vienu es jūtu un zinu,
Vienu mūžīgi mīlēt nav vērts!
a ziniet, ātru attiecību izveidošanu pēc izirušām par maucību uzskata tie, kam skauž, ka paši to nespēj, un gadiem sēro par aizgājušo.
Vai lai visus es vārdā nu minu,
Viņu daudzums man sirdij nav svēts,
Tikai vienu es jūtu un zinu,
Vienu mūžīgi mīlēt nav vērts!
nouvelle
| 01.01.2010. - 20:13:15
Emocionālam konveijeram arī nav viegli... Atcerēsimies, ka viņš/a arī ir tikai cilvēks!
Emocionālam konveijeram arī nav viegli... Atcerēsimies, ka viņš/a arī ir tikai cilvēks!
mistiq
| 02.01.2010. - 15:49:49
Intersantas domas. Un, protams, taisnība vien ir, ka katrs cilvēks un pat kara atsevišķa situācija ir individuāla. Tas tomēr nemazina cilvēkam iedzimto tieksmi censties visu saprast.
Laikam jau kā parasti spriežu pēc sevis, bet man tiešām liekas ne pārāk ticami, ka var cilvēku no sirds izmest nedēļas laikā un jau atkal plūkt rozes un atzīties mīlā jau kādam nākamajam. Pie tam, cik nu man pašam, paziņām un draugiem nav gadījies, pēc īstu, noturīgu attiecību izjukšanas vēl kādu laiku vispār neko negribas... Vismaz neko nopietnu nē.
Intersantas domas. Un, protams, taisnība vien ir, ka katrs cilvēks un pat kara atsevišķa situācija ir individuāla. Tas tomēr nemazina cilvēkam iedzimto tieksmi censties visu saprast.
Laikam jau kā parasti spriežu pēc sevis, bet man tiešām liekas ne pārāk ticami, ka var cilvēku no sirds izmest nedēļas laikā un jau atkal plūkt rozes un atzīties mīlā jau kādam nākamajam. Pie tam, cik nu man pašam, paziņām un draugiem nav gadījies, pēc īstu, noturīgu attiecību izjukšanas vēl kādu laiku vispār neko negribas... Vismaz neko nopietnu nē.
freshet
| 02.01.2010. - 19:17:24
Man vispār šitās peripetijas ap maukošanos neinteresē!uztraukties vērts par patiesām un īstām jūtām(tādas ir ļooooti reti sastopamas)pārējam visam var spļaut virsū no otrā vai trešā stāva!
Man vispār šitās peripetijas ap maukošanos neinteresē!uztraukties vērts par patiesām un īstām jūtām(tādas ir ļooooti reti sastopamas)pārējam visam var spļaut virsū no otrā vai trešā stāva!
gotama
| 02.01.2010. - 19:22:50
Ilgi man nākas atgūties pēc attiecību beigām,jo es tiešām ļoti pierodu pie cilvēka un tad man var būt tukšums mēnešiem.Aizvietojumus kuri tāpat neaizvieto vairs nemeklēju.Izdzīvoju to tukšuma sajūtu līdz vienā brīdi jūtos puslīdz labi lai dzīvotu tālāk.Tad attiecīgi varbūt arī parādās cilvēks.
Ilgi man nākas atgūties pēc attiecību beigām,jo es tiešām ļoti pierodu pie cilvēka un tad man var būt tukšums mēnešiem.Aizvietojumus kuri tāpat neaizvieto vairs nemeklēju.Izdzīvoju to tukšuma sajūtu līdz vienā brīdi jūtos puslīdz labi lai dzīvotu tālāk.Tad attiecīgi varbūt arī parādās cilvēks.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.