Patiesa mīlestība

babilonboy | 22.11.2008. - 12:18:24 | Дискуссия прочитана 10707 раз

Pēdējo nedēļu notikumi man ir likuši aizdomāties par to, kas ir patiesa mīlestība, cik patiesi patiesi mīlam. Vai vēlamies dot savam mīļotajam cilvēkam maksimāli visu, ko spēja, lai viņš būtu laimīgs. Vai esam gatavi sava mīļotā cilvēka dēļ ziedot savu dzīvi un dzīvību...
Kāpēc bieži ir tā, ka viens no diviem savstarpēji mīlošajiem nespēj pieņemt otra mīlestību...

Kādas ir jūsu domas par šo tēmu..

emo | 22.11.2008. - 13:47:58

Esmu gatavs ziedot daudz ko, bet ne jau savu dzīvību, kas man dārgākā par visu! :)

rebeka-tina | 22.11.2008. - 13:51:46

izvēlos dot, nevis ziedot. Un negribetu, ka manis dēļ kāds ziedo dzīvību. Varbūt tas ir lielākais altruisms- neļaut ziedoties kādam sevis dēļ.

ginoro | 22.11.2008. - 13:54:56

Ir dažaādas situācijas dažādi cilvēki.

Dzīvi ziedot ,,, jā kādēļ gan ne . Dzīvību ,,, nez kam tad ir jānotiek ...    

kuhtene | 22.11.2008. - 14:17:45

dzīvības ziedošana kā altruistisks uzvedības modelis ir iedzimts. attiecīgajā situācijā nedomās, bet rīkosies. instinkti, instinkti, instinkti... visa pamatā ir instinkti.

rebeka-tina | 22.11.2008. - 14:47:35

nu ja, instinktam ir spēks. Pirmā pazīme, ka man cilvēks svarīgs, es sāku vāķīt, kā viņš šķērso ielu...    

chaotic | 22.11.2008. - 16:32:35

Cilvēks savā ziņā ir mednieks.. ,ja viņam noliek kautko uz paplātes tas vairs nav intresanti..
Un ,ja otrs cilvēks neļauj Tev elpot un uzgrūž savu mīlestību kā slogu.. sāk pārāk ierobežot.. sāk smacēt.. tas arī nav labi.. visticamāk tādas attiecības izjuks.. ir jābūt uzticībai pret cilvēku un cieņai..
ir jāmāk pateikt savu reizi arī "nē" mīļotajam cilvēkam nevis "es darīšu visu ko Tu vēlies" tas nozīmē pazust un kļūt par ēnu.. un neviens jau neiemīlās ēnā..
Ja kādu mīl tad mīl tādu kā ir un arī nesāpinās..
Runājot par dzīves ziedošanu drīzāk tā būtu kopīga dzīves veidošana  :)
un atdot dzīvību.. grūti iztēloties tādu situāciju ,ja pie tava mīļotā galvas būtu ierocis gan jau ,ka gribētu būt mainītās lomās,bet reāli par to nevar tā spriest ,ja nav bijusi tāda situācija..

ginoro | 22.11.2008. - 19:54:35

Celine Dion - ’Power of Love’ http://www.youtube.com/watch?v=...SELp8xfbzJQ    

ljena | 23.11.2008. - 10:47:31

A.Manfelde (Adata) pateikusi interesanti par šo tēmu:
" ... mīlestība ir tad, kad vairs negribi savu kārtību mājās, savas pulētās mēbeles.
Tapēc šovakar vēl paciešu slapju, smirdošu pelmeni uz manas aizvakar nopulētāš bufetes... "

   

ladobo | 23.11.2008. - 12:11:23

1.Vēlamu izjūtu trūkums - ciešanas.
2.Vēlme iegūt vēlamo - ciešanas.
3.Labi Tikumi, Griba, Bezkaislība, Apgarotība.
Tie ir četri ieroči, uzvaroši ciešanas, vecumu un nāvi.
Bet neviens no šiem četriem ieročiem neiztiek bez pārējiem,
un neviens no tiem nevar būt pastāvīgs sevī, jo viens izriet no otra
un ietver ar sevi visus pārējos.
4.Iegūst to ar četru liesmu ieroci atsakoties no patības,
tātas arī no iluzorās Personības, kuru pilnveido Sātans.

Mīlestība var apvienot jebkurus uz izzināšanas ceļa, bet vēlme baudīt otru nav mīlestība - tas ir pamats ciešanām. Ja divi nevienojas kopīgam ceļam izzināšanā, tad mīlestība tur rasties nevar, jo patikšana un savstarpēja simpātija nav mīlestība, kaut ir kosmiskas mīlestības rezultāts.
                                    

rebeka-tina | 23.11.2008. - 12:30:20

1.Vēlamu izjūtu trūkums
+
2.Vēlme iegūt vēlamo
=
darbība.

Ja darbība Tev allaž noved pie ciešanām, varbūt jābeidz praktizēt sadomazohisms?   

sqare | 23.11.2008. - 18:43:35

Ladobo          

"Domājot par jutekļu priekšmetiem, cilvēks pieķeras tiem. No pieķeršanās rodas iekāre un no iekāres rodas dusmas."
Bhagavad-Gita
"Dusmas rada galīgus maldus, un maldi aptumšo apziņu. Kad apziņa ir aptumšota, zūd saprāts, un, kad zūd saprāts, tad cilvēks no jauna krīt materiālās pasaules atvarā."

"Laime un ciešanas uz laiku atnāk un noteiktā laikā aiziet, tāpat kā atnāk un aiziet ziema un vasara. Tās rada jutekļu uztvere, tāpēc jāmācās tās pārciest ar mierīgu prātu." (’vot šito pantiņu es vēl arvien no galvas zinu-arī sanskritā )    

"Kam ir izpratne, tas darbojas ar pilnīgi savaldītu prātu un saprātu, atmet vēlmi kļūt par īpašnieku un darbojas tikai dzīvības uzturēšanas dēļ. Tāpēc grēku pretdarbības viņu neietekmē."

sqare | 23.11.2008. - 18:44:19

"Tam, kas nav saistīts ar Visaugstāko, nevar būt ne pasaulīga saprāta, ne stingra prāta, bez tā nav iespējams miers. Bet kā gan cilvēks var būt laimīgs bez miera?"


"Kas atmetis visas jutekļu apmierināšanas vēlmes, dzīvo bez vēlmēm un īpašuma apziņas un brīvs no sava neīstā "es" - tikai tas var sasniegt īstu mieru."

sqare | 23.11.2008. - 18:46:27

"Ko nesatrauc trejādas ciešanas, kas nepriecājas laimē, kas brīvs no pieķeršanās, bailēm un dusmām, tas ir gudrais ar stingru prātu."

"... atbrīvotu cilvēku materiālo jutekļu baudas nesaista. Viņš vienmēr ir gremdējies sevī un bauda prieku sevī. Sevi apzinājusies dvēsele šādi gūst bezgalīgu laimi, ... ."

"Okeānu vienmēr piepilda upes, bet tas ir un paliek nemainīgs. Un tikai tāds cilvēks, kuru nesatrauc vēlmju nepārtrauktā straume, var sasniegt mieru, bet ne tas, kas cenšas apmierināt vēlmes."

"Kad tavs saprāts izies no biezā maldu meža, tad tu kļūsi vienaldzīgs pret visu, ko esi dzirdējis, un pret visu, ko vēl dzirdēsi."

"Kas materiālā pasaulē ir vienaldzīgs pret visu labo un ļauno, kas to neslavē un nenicina, tas ir stingrs pilnīgajās zināšanās."

sqare | 23.11.2008. - 18:48:39

Tā lūk ja?????       

sqare | 23.11.2008. - 18:56:28

He,he- "Vispār, es izjūtu naidu un riebumu pret dzīvnieku, kas saucas cilvēks; bet es no sirds mīlu Džonu, Pīteru, Tomasu un tā tālāk."
(Svifts )

         

ginoro | 23.11.2008. - 20:19:52

    http://www.youtube.com/watch?v=...-gWm3bw8PIQ

janisl202 | 24.11.2008. - 03:28:50

Kad mīli, tad ir viegli ziedot savu dzīvi, ir viegli ziedot savu dzīvību... patiesībā ir viegli ziedot pat visu pasauli... lai arī tā ir bezgalīgi augsta cena, bet mīlestība ir bezgalīga balva, protams, neviens gan nezina, kad tā mīla nāks, bet viens gan skaidrs - pēc tās nekad nav tā kā agrāk. Mīlestības dēļ var sanākt ciest, bet tās dēļ ir arī vērts ciest - kas gan ir ciešanas pret mīlestību - par vienu mīlestības minūti ir vērts gadu ciest un tā vienalga būtu liela laime.

Ir maz tādu situāciju, kurās mīlošs cilvēks būtu gatavs atraidīt. Visnozīmīgākā - ja mēģina pasargāt mīļoto no ciešanām. Savu pirmo mīlestību atraidīju, lai neiespaidotu viņa dzīves gājumu... lai viņš nekļūst homoseksuāls vien tādēļ, ka es viņu sargāju un par viņu rūpējos... tagad gan es sāku šaubīties vai orientācija vispār varētu dzīves gaitā variēties... bet es cietu, lai aiztaupītu viņam ciešanas, jo dzīve homoseksuāli orientētam cilvēkam ir labākajā gadījumā sarežģītāka kā citiem... labāk būt vienam kā kādu nolemt dzīvot ar tām pašām problēmām kā pašam.
Ar manu pašreizējo mīļumu bija tā, ka es sāku šaubīties vai spēju viņu darīt laimīgu... vai manas brūces nav pārāk dziļas, vai jelkad spēšu dāvāt viņam to dvēseles siltumu, ko viņš pelnījis... Es viņam devu izvēles iespējas aiziet... atrast kādu, kurš nebūtu tik daudz cietis, kādu, kurš varētu ātrāk būt par svētību viņam... lai jau zināju, ka nav izvēles, kad mīli... viņš palika pie manis un es daru visu iespējamo, lai būtu viņa mīlestības cienīgs... Nekad nestaigātu pa savu atmiņu bezdibeņiem pats dēļ sevis, bet dēļ viņa es esmu gatavs pārkāpt pāri tam, uz ko agrāk nespēju pat noskatīties... Protams, ja viņš turpinātu ciest esot ar mani kopā, es noteikti izvēlētos viņu atbrīvot no sevis... Man nesāp manas ciešanas, bet viņējās gan kā naža asmenis dvēseli griež... Zinu, ka viņš nekad no manis neprasītu upurēšanos... bet arī zinu, ka par viņu nedomādams atdotu visu, bez viņa tāpat debesis vairs nebūs tik zilas un zāle tik zaļa, bez viņa sniegs nebūs balts un saules gaisma nebūs tik spoža...

stelss | 24.11.2008. - 04:48:14

A kas ir mīlestība... Es tā i nesaprotu, laikam arī nekad nesapratīšu. Secinājums - esmu zemākas attīstības būtne, kaut kas starp NEBŪTĪBU un kristālveidojumiem. Ziedot kautko... ?... ? Esmu dzimis, lai rūpētos par kādu. Ziedoju sevi it visur, gan darbā, gan mājās, gan dzīvē... Vienmēr centos palīdzēt kādam. Bet nu jau esmu iemācijies, dzīves izmācīts, piebremzēt un iekalt dvēseli tēraudmaskā.
Upurēt savu dzīvību? Kā nospļauties, pat sava kaķa dēļ (ja būtu). Bet, lai cik tas nebūtu jocīgi, man vēl ir nedaudz atlicis vesalais saprāts, (tā kā kustos lēnāk, nekā domāju), paspētu apdomāt, vai ir kāda iespēja paveikt to bez upuriem. Par sevi Ko ziedot... Nekad nepieļautu tādu iespēju, lai kāds būtu spiests kauč domās apcerēt ziedoties, vai nē. Jo, kas tā par ziedošanos cita dēļ, ja Kāds ir spiests ziedot tevis dēļ savu dzīvi, vai dzīvību... Novēlējums - " Ja reiz mīliet viens otru, apdomā savu nākošo mirkli, pirms otrs būs spiests zaudēt dzīvību, lai vēl kaut pāris mirkļus redzētu to, ko nevēlējās zaudēt.    

alder | 25.11.2008. - 00:33:03

Manuprāt 21 gs mīlestība ir transformējusies salīdzinot ar ieprieksejo laiku. Speja ziedoties otra laba ir atkariga no attiecibam ka tadam.Es esmu gatavs ziedoties savai otrai pusitei,jo zinu un jutu,ka ari vins dara tapat...

ginoro | 25.11.2008. - 01:30:29

alder tu kautko esi palaidis gar ausīm jo tava otrā pusīte vēlas

Es meklēju:
- vīrieti
- pāri (vīrietis/vīrietis)
Vecumā no: 20 līdz 40 gadiem
Iepazīšanās mērķis: Pastāvīgas, nopietnas attiecības/laulība.