ginoro
| 18.11.2008. - 11:13:59 | Дискуссия прочитана 1762 раз
Vēl ilgi pirms latviešu ierašanās šī zeme bija klāta ar ledu. Kad ledus izkusa un ledāji atkāpās, uz zemes pamazām atgriezās dzīvība. Tērcītēm un upēm ieplūstot jūrā, uz šo zemi sāka plūst cilvēki. Ledum un ūdenim pārveidojot ainavu, arī senajiem cilvēkiem, kas šeit bija apmetušies, nācās šīm pārmaiņām piemēroties. Radās ciltis, valodas un kultūras, dažkārt izcēlās sadursmes, tomēr notika arī saplūšana un apvienošanās.
Kalnins_18_novembris.jpgAptuveni pirms tūkstoš gadiem, saplūstot līdzīgām valodām un kultūrām vienā tautā, sāka veidoties doma būt latviešiem. Šī tauta kļuva par nāciju 1918.gadā, izveidojot Latvijas Republiku. Latvijas neatkarību 1940.gadā pārtrauca iebrukums un okupācija.
Pēc ugunīgā kara, kas atblāzmojās visā pasaulē, šo zemi pārņēma aukstais karš. Cerības, sapņus un centienus sasaldēja jauns ledājs, kas iznīcināja dzīvības un nosmacēja dzīvas kultūras. Šis smagais, iznīcību nesošais totalitārais ledājs neatkāpās līdz 1991. gadam.
Šodienas latviešiem pēdējie 17 gadi ir nozīmējuši vēl viena ledus laikmeta beigas. Senie siltās saules un veldzējošā ūdens simboli turpina kalpot kā spēcīgas metaforas Latvijas jaunu attīstības ceļu sākušajai kultūras, ekonomikas un politiskajai dzīvei.
Arī Baltijas jūra ir atdzīvojusies. Reiz tā bija barjera, kas liedza pieeju brīvajai pasaulei. Tagad tā ir iekšzemes jūra, ko aptver plaukstošākās Eiropas Savienības valstis. Jūra ir arī daļa no tā, ko Latvija tiecas aizsargāt kā NATO dalībvalsts.
Kā rakstījis Rainis, "Pastāvēs, kas pārvērtīsies". To saprot ikviens latvietis, jo daba māca, ka dzīve nes līdzi nemitīgas pārmaiņas, kustību, pārveidošanos un izaugsmi. Izaugsme var būt sāpīga un ne visi var izturēt tās izvirzītos pārbaudījumus. Pat aizejošie ledāji prasa savus upurus, kaut tie vienlaikus atbrīvo zemi, lai rastos jauna dzīvība.
Latvijas valsts ir atgriezusies un svin savu 90. dzimšanas dienu. Ledus ir izkusis. Ir labi atkal būt šeit.