Sevis ienīšana un mīlestība

maikls | 18.07.2008. - 15:07:13 | Дискуссия прочитана 2050 раз

„Uz šīs nelaimīgās zemes gandrīz katrs ienīst sevi, ikviens nosoda sevi. Kā lai mīl cilvēku, kurš ir nosodošs pret sevi? Viņš neticēs tev. Ja viņš nav spējīgs mīlēt sevi – kā gan tu vari uzdrošināties mīlēt viņu? Kāpēc gan lai tu to spētu? Viņš pieņems to kā spēli, kā triku, kā lamatas. Viņš turēs tevi aizdomās, ka tu mēģini apmelot viņu mīlestības vārdā. Viņš būs ļoti piesardzīgs, uzmanīgs, un viņa aizdomīgums ievainos tevi.

Ja tu mīli cilvēku, kurš sevi ienīst, tu centies iznīcināt viņa priekšstatu par sevi. Neviens tik viegli neatbrīvojas no sevis iedomātā tēla. Tā ir cilvēka identitāte. Viņš cīnīsies ar tevi, pierādīs tev, ka viņam ir taisnība un ka tu maldies.

Tieši tā notiek visās attiecībās. Tas notiek jebkuru divu mīļoto starpā. Kā gan tu vari lauzt priekšstatu par to, kā otrs sevi uztver? Tā ir viņa identitāte, tas ir viņa ego. Tādu viņš sevi pazīst. Ja tu atņemsi to, viņš nezinās, kāds viņš ir. Tas ir pārāk riskanti; viņš nevar tik vienkārši atmest šo priekšstatu. Viņš mēģinās pierādīt tev, ka nav mīlestības vērts. Viņš ir tikai tā vērts, lai viņu ienīstu.

Ar tevi ir tieši tāpat. Tu arī ienīsti sevi. Tu neļauj, lai kāds cits tevi mīl. Ikreiz, kad kāds ieskauj tevi ar savu mīlestības enerģiju, tu vēlies izbēgt, tu baidies. Tu labi zini, ka neesi mīlestības vērts, tu zini, ka tikai virspusē izskaties tik labs un skaists; dziļi iekšēji tu esi neglīts. Un, ja tu atļausi šim cilvēkam mīlēt sevi, agri vai vēlu – un tas notiks – viņš uzzinās, kas esi patiesībā.

(..) Tu tici, ka esi nevērtīgs, vienkārši pabira, jo tieši tas jau no paša sākuma tev tika iestāstīts. Tavi vecāki, skolotāji, priesteri, politiķi – visi tev ir sacījuši, ka tu esi pakaišu vietā, tev nav vērtības. Neviens nekad tevi nav pieņēmis. Neviens nav radījis tevī sajūtu, ka tu tiec mīlēts un cienīts, ka esi vajadzīgs, ka šai esamībai esi nepieciešams, ka bez tevis tajā būs tukšums. Ka bez tevis šis Visums zaudēs kādu daļu savas poēzijas, skaistuma, tam trūks kādas dziesmas, kādas nots, Visumā būs plaisa – neviens to tev nav teicis.

Vienīgais uzdevums ir: iznīcināt neuzticību sev, izskaust visu nosodīšanu, kas tikusi tev uzspiesta. Dievs tev ir dāvājis dzīvi, jo viņš tevi mīlēja tik ļoti, ka nespēja atturēties no kārdinājuma tevi radīt. (..) Dievs mīl tevi! Ja tu nesaskati pat mazāko nozīmi vārdā Dievs, – neraizējies! Sauc to par esamību, dēvē to par veselo. Esamība mīl tevi, citādi tu šeit neatrastos.”

/Ošo „Tuvība. Uzticēšanās sev un citiem”/

dust-ancis | 18.07.2008. - 15:21:59

hmmm... lasīju un brīnījos... man šķita tāds kā neliels murgs - lai, ko autors centās ar to pateikt, par sevi esmu drošs - es nevienu citu nemīlu vairāk kā sevi un tā kā šobrīd dzīvoju, ļoti labi apzinos, ka neviens tādas arī neuzradīsies, kuru spētu pat nedaudz mīlēt tā, kā sevi.. :) (tas izklausās iespējams mazliet uz "narcisa" pusi, bet pat nemēģināšu noliegt, tāds nu esmu)
..un kāpēc gan man vajadzētu mainīt/lauzt priekšstatu par kādu civēku/cilvēkiem, tas taču tikai sarežģi dzīvi - esmu radis apkārtējos uztvert tādus, kādi viņi ir un kāda vella pec man kādā vajadzētu mainīt - KATRS IR IDEĀLS TĀDS, KĀDS VIŅŠ IR!!!!

gebels | 18.07.2008. - 15:36:02

Sevi nevar nemīlēt, var pārmest sev visādus sū, kuri uzkrīt uz galvas citu dēļ, bet ne tā ka ienīst... Katram pašam ir jābūt prioritātei priekš sevis un pārejie... kautkur fonā.

Te laikam ir runa par īpaši smagu gadījumu ...

notgay | 18.07.2008. - 15:54:40

Man patika šis neordinārais redzējums uz cilvēkiem un viņu attiecībām - kā vēss ūdens karstā vasaras dienā. Labi domu graudi, liek nedaudz aizdomāties :).

sqare | 18.07.2008. - 17:43:35

Sakne šķērsgriezumā .Zem palielināmā stikla.

klamans | 18.07.2008. - 18:42:16

Nūūūūūūūūū... te mans var tikai pievienoties Gebelsam... nu es sevi neienīstu, mani vecaki man nēkad nav borējuši to, ka esmu nevertīgs, politiķi un co, nu es viņus nemīlu, nu viņi nemīl mani, nu abpusēja nemīlestiba.
Vismaz es vēlēšanas varu ar viņiem paspeleties:)

keda | 18.07.2008. - 19:17:01

jā man vecāki katru dienu skaidroja ka esmu sūds un neko nejēdzu bet es vienalga mīlu sevi

maikls | 18.07.2008. - 19:34:29

Nu man jau šķiet, ka viena vienīga reize, kad tu sev kaut ko pārmet, ir pietiekams pierādījums, ka tu sevi nemīli. Jo šīs lietas nav savienojamas un izņēmumu nevar būt, mīlestība nevar būt fragmentāra vai daļēja. Tas, vai to saukt par ienīšanu, ir vienīgi jautājums par vārdu izvēli. ;)) Ne jau terminos slēpjas būtība.

exs | 18.07.2008. - 21:50:13

es ieniistu seviii kautriibu

klamans | 18.07.2008. - 21:57:12

Nu tas nav ļaunākais, kas cilvēkā ir.

keda | 18.07.2008. - 22:08:31

tieši tā, to var pārvarēt

dianasw | 20.07.2008. - 05:13:14

tas viss ir atkariigs no taa, kaa cilveeks tika audzinaats un kaadaa sabiedriibaa apgroziijaas pusaudza vecumaa. Zinaama taisniiba ir tam, ka neviens tevi nenjem par pilbu liidz gadiem 30. Un arii tad tev veel jaapieraada, kas esi.
Reizeem palaimeejas un vecaaki patiesiibaa pashi ir paspeejushi saprast, ka ieaudzinaat mazveertiibas sajuutu saviem beerniem, ir gandriiz naaves spriedums - kompleksi un probleemas gan attieciibaas, gan darbaa, gan arii ikdienas dziivee.

Gadiem naacaas iet uz terapiju, lai sho vainas sajuutu un ieaudzinaato mazveertiibas sajuutu izdziitu no sisteemas. Man ne tikai sho indi baroja no beerna kaajas, bet arii raadiija labu piemeeru - vecaaki.

Nezinu, cik daudz es sevi niidu, bet bija gruuti iemaaciities - atljaut kaadam sevi miileet.

nihils | 21.07.2008. - 10:10:04

Lai mēnesim viegli,lai saulei
Lai zvaigznei ir viegli kad dziest.
Spaini vistīrākā ūdens noliec,
Lai man ir viegli ciest.

Lai man ir viegli sāpēt
Svešu sāpi ko vēji sēj.
Lai mani prieks un laime,
Lai mani netraucē.

Lai man ir viegli uzvelt
Svešu vainu sev plecos.
Lai viegli es jaunību zaudēju,
Lai viegli vecoju.

Lai man ir viegli ar vieglumu
Cīnīties,plēsties un kauties,
Lai man ir viegli vieglumam
Nepaļauties.
/M.Zālīte/

klamans | 21.07.2008. - 10:13:17

Nihils ir īsta poetiska dvēsele, dzejā vien, dzejā vien runā, nez ko tas varētu nozīmēt!?:D
Bet dzejolis patiesi labs!!!

nihils | 21.07.2008. - 10:17:13

vecis lec uz lemešiem,pi.. nav dabūjs mēnešiem :DDD

klamans | 21.07.2008. - 10:25:54

Ā jau tautasdziesmu ritma skandinām!!!!:DDDDD dainotajs ar vēl esi!

the-world | 21.07.2008. - 21:12:42

Man šķiet, ka tas Ošo citāts nav īsti labi no kopējā konteksta, ko Ošo ir teicis izvilkts. Es pats gan vairāk Ošo domas formulēju mazliet savādāk - man šķiet ka viņš runā par mīlestību bez nosacījumiem, kas iespējama tikai tad, kad Tu mīli pats sevi. Un vēl - Ošo par to Dieva mīlestību... neapstrīdu citāta esamību, bet kopēja doma jau Ošo mazliet cita tā kā bija... un Ošo jau tā kā vairāk par to ticību sev un saviem spēkiem?

E.

nihils | 21.07.2008. - 21:38:25

Es ieklausos... Šķiet, ka mani
Šai brīdī kāds atceras...
Kā mūzika - neatvairāmi
Un mānīgi smaržojošs dārzs.

Kā atmiņa - līdzīga dvašai,
Kā smaids, ko ar pūlēm jauš...
Kā cerība, kurai pašai
Jau sen vairs cerības nav.

Kā lai zinu, ko es gaidu,
Ja pat sirds to neizprot..
Vien klausos un jūtu smaidu,
Kurš negrib no manis neko.
/Fernandu Pesoa/