Логин
Пароль

Depris / 80


sedemander | 26.09.2015. - 22:53:19 | Дискуссия прочитана 13960 раз

Man ir vajadzīga portāla palīdzība. Zinu, šis nav ne jogas, ne psihoterapijas portāls, bet varbūt kādam vēl -vientuļam homītim ir līdzīgi, un ir izdevies šo stāvokli uzveikt
Ir izmēģināts viss - antidepresanti, psihoanalīze.
Man ir kaut kādas psihotiskas lēkmes, mēdzu bojāt lietas dusmu izvirdumā. Man vajag kādu sāpināt, nodarīt tam pāri. Par piemēru, kad kāds veikalā pirms manis velkas, man ir jānoturas, lai tam niepistu.
Dzīvē nepiepildās mani sapņi un tas padara mani tādu sad + man ir kaut kāda slikta karma - viss sliktākais vienmēr notiek ar mani.
P.s. es negribu dzirdēt, ka viss ir mūsu pašu izvēle vai arī, ka mēs ar savu negatīvo skatījumu pievelkam negatīvo.
Ответы (110)
bett | 08.10.2015. - 15:53:55

Padod to slampu šurp! Parādīšu kur pī dzīvo!!!
bett | 08.10.2015. - 15:59:49

Muti vārsta kā tāda nogribējusies kucīte, kas savu vietu izkliedz caur virtuālo caurumu b*e!! Par sevi pastāvēt var tikai tā. Aci pret aci nonākot ar mani atrautos ar lomiku, tad smadzenes atrastu īsto vietu!
stregheria | 08.10.2015. - 18:19:54

Nepīksti, Mazulīt  !Ņammā vien tālāk savu Chupīti un nekunksti  , un nelien uz dakšām-pokemonu varonīt  
Starp citu-arī par draudu izteikšanu virtuālajā vidē var norauties, ja nu kas ) Valsts likumi attiecas arī uz šo portālu ) Tā ka-fiļtrui bazar šmara maloļetņjaja  ;)
bett | 08.10.2015. - 22:49:05

Nepļūti tik daudz vecā kaza. Man po tavi muļķīgi izteicieni.
stregheria | 08.10.2015. - 23:32:38

kšss, mazulīt )))
sedemander | 09.10.2015. - 00:18:13

Noskatījos beidzot Signes Baumanes "akmeņi manās kabatās", viss tik patiesi par depresiju un tas viss animācijas filmās
vimba | 09.10.2015. - 05:55:54

izskatās, ka ir kašķis, jo cilvēki grib racionāli izskaidrot depresiju. Bet tur no racionālā un loģiskā nekā nav. Kad ola šķiļas no iekšpuses, tad rodas dzīvība. Iebakstot no ārpuses tā aiziet bojā.
vimba | 09.10.2015. - 06:00:44

ā un stregheria, depresijām ir iespējamas dažādas formas. ir arī distīmija, kad var pačurāt un zobus iztīrīt. Klīniskā depresija - jau nu jā...
8523 | 09.10.2015. - 13:57:50

+1 par Baumani.
sedemander | 09.10.2015. - 23:08:50

Depresija var būt gan bioloģiska gan arī psiholoģiskas dabas, var būt arī ieaudzināta. Ne vienmēr zāles līdz. 
Un vēl, aizvien biežāk no saviem geju paziņām dzirdu runas par depresiju un jau labu laiku tik populāro Veģetatīvo distoniju. Žēl...
Bet ja padomā kāda ir reālā Latvijas geju dzīve - mūždien jāslēpjas un jājūtas kā zemākam slānim,  vidējais gejs, kas atnācis no laukiem uz Rīgu dzīvot  no darba pārnākot mājās diezvai atgriežas labos apartamentos, kur ir mājīgi un komfortabli. Un ja tas viss mijas ar vientulību(jo manā uztverē drāzieni nedēļas nogalē mainot partnerus ir tā pati vientulība vai bēgšana no vientulības).
escape | 10.10.2015. - 02:11:56

Sākumā tāds kā kopsavilkums par to, kā šķirot depresiju? Kur izraki ieaudzināto? Tādas nav. Tev pašam jājūt taču kaut kas - kad sākās, vai palīdz zāles, vai kaut kas pastiprina. Gandrīz vai atradi tādu kā attaisnojumu - ka visiem, redz, ir depresija un tai ir pat dažādi fashion novirzieni un tagad modīgākais ir Veģe...
Kāpēc jāslēpjas un jājūtas kā zemākam slānim - tas ir reāli kā? Ja ir vēlme publiski skūpstīties, staigāt rociņās, kniebt dupsi, tad vismaz Rīgā ar to noteikti nav nekādu problēmu. Tā kā mani visā izbaudītajā romantikā vairāk interesēja apkārtējo reakcija, es ar savu pētniecisko dabu vēroju cilvēkus, kamēr laizījāmies apkārt. Visiem ir pilnīgi vienalga. Nav nekādas atšķirības, vai tu kārto somu, stāvi rindā pie kases, vai knibinies ar drāžampuiku. Izņemot pāris juridiskas nianses, nevaru iedomāties tādas ikdienas situācijas, kur vientuļš gejs varētu izjust diskrimināciju.
sedemander | 10.10.2015. - 11:05:53

Ieaudzināta, tas ir, ja viens vai abi vecāki sirgst ar depresiju un jau no bērnības ieaudzina domāt negatīvi, aizliedz smieties/smaidīt(kā tas bija manā gadījumā) noskaņo bērnībā tevi, ka tev nav nākotnes. Var protams diskutēt par to, ka vecāki depresiju nodot bioloģiskā ceļā, bet man tomēr liekas, ka depresija ir ieaudzināma. Bērni kopējot vecākus varbūt kopē viņu uzvedību pamazām kļūstot līdzīgi.

Nu neticu, ka ejot garām urlu baram (pēdējā laikā rīga čum un mudž no tādiem) jūs tur spaidītos un nekā nebūtu. Vnk nedirs, neticēšu tāpat
alvils | 10.10.2015. - 11:59:33

Pēdējas dienās esmu atklājis depresijas veidu distīmija un lasu par to. Izrādās, ka cilvēki gadiem var dzīvot ar sliktu garastāvokli, izvairīties no riskiem, lai nebūtu jāpiedzīvo zaudējums, atteikties no emocijām, lai nebūtu jāizbauda arī negatīvās emocijas, utt., utt. Un tas viss ir tādēļ, ka ir šī distīmija, īpaša smadzeņu uzņēmība pret negatīvām emocijām. Cilvēki to pārdzīvo un glābiņu meklē izslēdzot emocijas vispār. Tāpēc viņiem ir arī netipiska nespēja izbaudīt prieku, viņi prieku nerada un nedod.

Cilvēki bieži vien domā, ka distīmija ir rakstura īpatnība, taču tas nav rakstus, tā ir slimība, kas izmaina uzvedību.

Ārstēšana vislabāk ar SSRI, diemžēl Valdoxam, kas man ir ieteikts, laikam tam īsti neder. Ļoti nepatīk, ka šīs lietas ir jāatroa pašam un nevis psihoterapijā to var uzzināt. Daudz neērtību laikam esmu sagādājis ar saviem klusajiem saucieniem pēc palīdzības, kurus jau nu psihoterapeitam vajadzēja sadzirdēt.
sedemander | 10.10.2015. - 13:45:16

domātājā ir arī šāda teorija :’Ja vecākam ir maniakālā depresija un viņš nerisina savu problēmu cēloņus, tad ir ļoti ticams, ka viņu par vecāku izvēlēsies bērna Gars, kurš arī grib apgūt līdzīgas mācību stundas kā vecāks. Tādā gadījumā arī viņš nonāks dzīves situācijās, kas veicinās saslimšanu ar maniakālo depresiju, bet, ja bērns sāks strādāt ar savām problēmām, tad viņš šo karmisko saisti pārcirtīs un viņu kā vecāku vairs neizvēlēsies bērnu Gari, kuriem būs nepieciešams apgūt šādas mācību stundas."


man gan nav manikālā depresija, bet ir trauksmainā depresija (pārsvarā ir trauksmes/baiļu sajūta, kas regulāri mijas ar panikas lēkmēm un laiku pa laikam ar nomāktību), un sanāk, ka pats esmu izvēlējies, par cik mātei bija kas līdzīgs.
Arī mana māte izvēlējās savu māti līdzīgu apsvērumu dēļ, un arī vecā māte tāpat. BAi-gi
escape | 10.10.2015. - 20:13:20

Vari neticēt, bet ejot garām urlu bariem centrā un Maskavas priekšpilsētā bijām sadevušies rociņās. Mūs autoostā skūpstāmies ieraudzīja skolas biedri, bet tas jau cits stāsts. Urlas nāca klāt un prasīja cigaretes un naudu, neko vairāk kā parasti. Jāatzīmē, ka mans puisis bija ļoti agresīvs un sūtīja visus ar kārtīgiem lamuvārdiem. Reizēm bija bail, ka var sākties kautiņš. Vienreiz kaut kas uz to pusi bija ar veikala apsargiem.
Jāatzīst, ka es tagad neietu rociņās un neskūpstītos. Arī toreiz man bija nekomfortabli, es visu laiku skatījos, kā reaģē apkārtējie. Nav sajūtas, ka tā mierīgi to varētu darīt, lai gan praksē es novēroju, ka var un nekas slikts nenotiek pat ja ierauga paziņas.
Bet tas viss attiecas uz pāri. Kā jāslēpjas vientuļam gejam? Tu staigā apkārt aptinies ar varavīksnes karogu un sabiedriskās vietās skaties geju pornožurnālus?
sedemander | 10.10.2015. - 20:23:01

Vai tad juniors bija?
escape | 10.10.2015. - 20:52:46

Nē, tas bija pirms mēs iepazināmies. Man mamma visu laiku teica, ka no manis nekas labs neizaugs, viņa mani, sliņķi tādu, kurš basto skolu, izdzīs laukā un es nesēdēšu uz viņas kakla. Viņa gandrīz visu uztver negatīvi, tikai pēdējā laikā nedaudz mainījusies, jo viņas negatīvās prognozes nemaz nepiepildījās. Teorētiski, man vajadzētu būt ieaudzinātai depresijai. Nu nav man un pat nešķiet, ka tas vispār iespējams. Piemēram, tagad, kad ir notikušas vairākas būtiskas neveiksmes, nav naudas, kaut kur pazuda klienti un līdz ar viņiem haltūras,  ir milzīgi parādi, un salauzu aparātus, par kuriem atdevu vairāk, nekā varēju atļauties. Mani kaut kā tas tikai uzjautrina.
sedemander | 10.10.2015. - 21:00:50

Bet Tev ir puisis, un jau ilgu laiku. Tu neesi viens. Kāda tur depresija...
feroche | 15.10.2015. - 16:03:19

Es sliecos escape pusē. Pofig, ka ir otrs cilvēks. Ir attieksme kā tāda. Un tas pat nav pozītīvisms, kuru visi var nolikt; tā ir veselīga attieksme. Un tas arī ārstē. Viss!
escape | 16.10.2015. - 21:12:08

Viņš atsakās šķirties, lai pārbaudītu viņu kā vienu no faktoriem. Tikmēr mazkustīgais dzīvesveids tikai telpās (bez apkures) ar neregulāru, neveselīgu uzturu (iesk. maksimālu tauku, ogļhidrātu,  cukura, sāls daudzumu, dehidrāciju),  bezmiegu un vārtīšanos ar domām par dzīves lielākajām neveiksmēm, kauna brīžiem un situācijām, kad man kāds ir nodarījis pāri un vēlmi viņam atriebties u.tml., dziļāka iestigšana parādu purvā,  mīļāko filmu žanru nomaiņa pret drāmām,  depresīvas mūzikas atskaņošanas saraksti,  miglaina pasaule bez brillēm pilnīgi nekādi neietekmē manu garīgo pašsajūtu. Joprojām laimīgs kā idiots un spēju priecāties par visu, arī negatīvo.
Šobrīd ir divi novērojumi par fizisko stāvokli - vairs nav tik viegli staipīt smagos aparātus (20 - 40kg), kas bija viegli, kamēr trenējos, un vēl ir aizelsa, kāpjot pa kāpnēm.
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Контакты  |   Реклама  |   Правила пользования  |  Политика конфиденциальности  |  

Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.