Praids. Ko tas ziemā ēd? / 80

gerda | 19.03.2010. - 16:51:38 | Дискуссия прочитана 14296 раз

Es pat nezinu kurā tēma šo.. tēmu ielikt.

Skaidrs ir tikai tas, ka man nekas nav skaidrs. Nesen viens raksts šeit pat gay.lv tikas "sakomentēts" ar savām domām par to, kas ir vai nav praids.

Man sķiet, šeit iederētos kāda no praida rīkotājiem "svaigākais" viedoklis par to, kas ir praids un kam viņš vajadzīgs. Runas, ka tas ir domāts dialoga veidošanai ar sabiedrību vai iecietības veicināšanai, saprotams, ir muļķības, nevajag pašiem sev melot. Arī apgalvojumi, ka tā mēs veicinam neiecietību ir smieklīgi :) Nu ir jāvienojas "vienotai dziesmai".

Man ir radies tāds iespaids, ka mēs paši te runājam 2 dažādās valodās. Nemaz nerunājot par "augšām". Mozaīka kaut ko dara, bet kā lai jūtas parasts "ierindas homoseksuālis" Latvijā(Es nerunāju par tiem, kam viss pie kājas un jau rīt dodas uz Kanādu).

Praids ir izrādīšanās. Mīlīši, tas, ka mēs elpojam ir izrādīšanās. Lai panāktu sev jelkādu labvēlīgu rezultātu tomēr ir jāveic zināmas darbības. Pirmais solis, domājams, ir beigt slēpties un iznākt no skapja. Tā jau ir cita diskusija gan. Tas, ka mēs laimīgi dzīvojam savu homoseksuālo dzīvi vien nemainīs likumdošanu... Cilvēkiem ir jāsanāk kopā, jāvienojas, ka ir vispār kāds, kuru tas uztrauc un, ka tie nav 10 cilvēki vien. Saprotiet taču, ja tur Mozaīka arī izstrādās savu likumprojektu, aizies iesniegs un... viss. Tiem 10 cilvēkiem parādīs pigu . Šāds likums nebūs sabiedrības interesēs. Nu jābūt "segumam" apakšā. Mums- parastajiem cilvēkiem. Kā tad "Mozaīka" var zināt kā labā viņi tā pūlas? Tas,ka te daži cilvēki mājās sēžot, dikti daudz drukā tekstus neko neizsaka...

Un vai nav vieanalga, sanākam visi praidā, privātā tusiņā meža vidū vai uz Mēness, pujats to zina vai ne. Bet tas ir jādara. Nu kaut vai interneta vietnē, bet tā lai mēs zinam, ka zem nikiem ir reāli cilvēki, kas ne tikai vāvuļo(Kā es tagad :D:D:D)

Es, personīgi neesmu ne cilvēks, kam padodas kaut ko organizēt, pat ne īsti labas idejas uzģenerēt. Bet gan jau mūsu vidū tādi ir(Par organizatoriem nezinu, bet ideju ģenerētāji ir). Varu varbūt kādai labai idejai "pieslieties".

Nu uzrīkojam "Kluso Praidu". Tādu privātu pasākumu, kas nekādās pašvaldībās nav jāpiesaka(Man tikai nav ideju, kur). 100% par to padzirdēs arī kāds kam nevajadzētu to zināt, bet tāda ir dzīve. Paskatīsiemies pie reizes cik tad mūsu ir. Varbūt taisnība ir, ka mums te geju un lesbiešu praktiski nav.

Nu ko, ko mēs varam darīt, lai Jānis varētu reģistrēt savu kopdzīvi ar Pēteri?

Es centos īsi izteikties... :)

Labi īsāk sakot,diskusija - Kam vajadzīgs praids? Ko mēs vispār gribam sasniegt? Ko mēs tā labā varam darīt?

timaxo | 18.05.2010. - 02:57:51

Nu nez... par tiem bērniem un viņu adopciju
"... šādiem pāriem ļaujiet adoptēt bērnus mēs kaut nedaudz patukšotu latvijas bērnu namu... "
Latvijas bērnu nami nemaz nav tik pilni. Tas ko rāda ik pa brīdim TV ir tikai puspatiesība. Ir tāds termins "juridiski brīvi bērni". Tie ir tie bērni, kuri tiešām ir brīvi pieejami adopcijai, kuriem nav vecāku vai tie ir sen atteikušies. Diemžēl šādu bērnu ir gaužām maz un pēc tiem sen siekalojas kā ārzemnieki, tā vietējie. Apsolūtais vairums tajos parazītu lģeros ir dzīvu vecāku bērni, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ir izņēmti no ģimenes (vecāki ir alkāni, cietumnieki, bomāri utt.) Šādi bērni adopcijā netiek piedāvāti vispār. Tie parazitē uz maniem nodokļiem līdz gadiem 18 un pēc tam lielais vairums piepulcinās sabiedrības padibenēm. Protams, ir atsevišķi izņēmumi...
Tā nu sanāk, ka tie, kas jūsmo par adopcijām var gauži vilties, ja arī šāds likums tiktu pieņemts. Esmu pārliecināts, ka tie daži, kas ik pa brīdim ir pieejami "brīvajā tirgū" viennozīmīgi vispirms tiktu piedāvāti hetero, ārzemniekiem un ja galīgi neviens vairs tos neņemtu, iespējams, bāriņtiesa samierinātos ar kādu lezbiešu pāra vēlmi - uzaudzināt sev mantinieku. Ar 90% garantiju gan var teikt, ka audzināmais būs vai nu krietna pusaudža vecumā, neārstējami slims vai komplektā ar vēl pieciem tādiem brāļiem un māsām.
Vienīgā reālā un manuprāt atbalstāmā iespēja bērnu adopcijā ir ļaut adoptēt tuvu radinieku bērnus, ja tie kkādu iemeslu dēļ nespēj paši audzināt. Viss pārējais, piedodiet, ir pilnīgs sviests un nenopietns pasākums.
Ja jau geju pārim tik ļoti gribas par kādu rūpēties, ieviešiet suni. laba lieta, ka līdz kapa malai būs uzticīgs. Nevajag eksperimentēt ar bērniem, redzot, ka tikai nelieladaļa no pāriem attiecībās var lepoties ar 10 un vairāk gadu kopdzīvi. Ne jau velti arī hetero, lai tiktu pie bērna, birokrātija aizņem vairākus gadus. Viegli izskatās tikai ASV filmās :) Šaubos, ka ja arī norma par gejiem tiktu iekļauta adopcijas likumā, kāds bāriņtiesas loceklis nopietni uztvertu divu veču vēlmi pāņemt audzināt kādu tīni :) Piedodiet, zinu, ka dabūšu komentārus, ka neatšķiot homo no pedo :)

gerda | 18.05.2010. - 05:39:54

timaxo, es nesapratu kurā vietā tev tur var iekomentēt, ka neatšķir homo no pedo.

Nu ko lai saka dzīve nav rožu dārzs. Tas, ja tādus likumus pieņemtu tak neuzliktu nevienam par pienākumu skriet un adoptēt bērnus :) Turklāt šāda lieta jauki noder gadījumos, ja kādai pusei jau ir savi bērni un viņa tā paša dzimuma pārstāvis vēlas likumīgi kļūt par otru vecāku. Šādi laikam var darīt Vācijā, ka adoptē viens otra bērnus. Man tas liekas tikai normāli.

Varbūt nesāksim šeit apspriest kāpēc cilvēki vsp taisa bērnus un nav tikai tā, ka ziniet nevis bērni, bet process patīk. Reāli uz to raugoties - tās ir diezgan lielas mocības, bet tie bērni dzimst. Un kas nevar bērnus dzemdēt meklē citus ceļus kā tikt pie bērna. Nu cilvēki tādi ir :)

Šādi pat var parunāt par laulību. Nu ir tas vājprāts no vienas puses skatoties. "Sasienos" kopā ar vienu vienīgu cilvēku uz visu mūžu... paldies dievam eksistē tāda opcija kā šķirt laulību. Un ja tu aprecies uzreiz kļūsti par potenciālu šķirteni. Jā, cilvēki ļoti vieglprātīgi attiecas pret tādu lietu kā laulība, vai bērnuu audzināšana. Un, ja mums rīt atļautu geju laulības tad parīt jau simtiem būtu precēti un aizparīt vairāk ka puse no tiem jau šķirteņi. Ar laiku jau viss ieiet normālās sliedēs :)

Saprotams draņķigāk būtu, ja cilvēki mirkļa iespaidā censtos pie bērna tikt, bet kā jau timaxo teica, tad teiksim adopcijanebūtu nekāds vieglais variants un līdz tādiem puskoka lēcējiem bērni nemaz nenonāktu :) Nu kas vēl, naudīgākas lesbietes dotos uz mākslīgo apaugļošanu, vsp nepadomājot kā to bērnu audzinās? Slikti, bet nebūs ne pirmais ne pēdējais nevienam nevajadzīgais bērniņš pasaulē. Kaut gan man labpatīk domāt, ka 2 sievietes nemaz tik vieglprātīgi neuztvertu visu to vecāku būšanu... nu varbūt maldos.

Uz lietām var raudzīties dažādi. Varbūt nevajag tik pesimistiski ;)

p.s. Neemsu redzējusi nevienu filmu, kur bērna adoptācija būtu viegla lieta. Vairāk ir redzētas tādas, kur cilvēkus vienkārši apkrāpj :)

rendija | 18.05.2010. - 08:04:40

par bērnunamiem es nepiekritīšu. Jā, uz ārzemēm aiziet ļoti daudz mūsu bērni! Itālija, Spānija, ASV.

Un uz ASV adopcijā aiziet bērni ar ļoti nopietnām saslimšanām, kurus Latvijā vietējie simts gadus nevēlas pieņemt. Jo nevar nedz atļauties ārstēt, nedz spēj uzņemties slimībai sekojošus apgrūtinājumus. Esmu redzējusi daudzus šādus mazuļus pēc adopcijas, žiperīgus, smaidīgus un krietni jau veselākus. Latvijā viņi vnk būtu nolemti iznīcībai. Vai bieži ir dzirdēts, ka vāc līdzekļus bērnunama mazuļu ārstēšānai? Labdarības akcijās parādās vien bērniņi no ģimenēm.

Vai tas nozīmē, ka valsts aprūpē esoši bērni nesirgst ar smagām kaitēm, kuru ārstēšanai nepieciešamas retas zāles, metodes un slimnīcas? Tak ne. Pa lielai daļai latviešiem pofig pašiem uz saviem bērniem. Labi, ka ES piespiedu kārtā lika uzlabot sadzīves apstākļus ne tikai lopiņiem kūtīs, piedodiet, bet arī cilvēkbērniem no bērnunamiem.

swanheart | 18.05.2010. - 10:40:48

Nez, laulība ir būtiska no neatraidāmā mantinieka viedokļa, jo testamentā var rakstīt, ko grib, bet neatraidāmajiem palielas daļas tomēr pienākas, turklāt, ja nav laulātā un bērnu, tad neatraidāmie sanāk vecāki... ar visiem kašķiem, kas kam tādam varētu sekot, ja vecāki "tāda veida" attiecības nekad nav atbalstījuši vai pat ir nosodījuši. Un var sanākt baisi grūti pierādīt, ka ir bijusi kopmanta, kgan tā tiešām ir tikusi iegādāta kopīgi. Rezultātā partneris/-e pēc otra/-a nāves var palikt pavisam vai gandrīz bez nekā ar visu testamentu, kuru var arī apstrīdēt.

Adopcija arī ir svarīgāka tieši tāpēc, lai otrs/-a varētu adoptēt kopīgi audzinātos bērnus, kam bioloģiski vecāks ir tikai viens/-a. Lezbietēm visvienkāršākais un tomēr lētākais veids, kā tikt pie bērna, ir vienai to dzemdēt. Kgan bioloģiskā tēva atrašana un viss process varētu būt gana liela noņemšanās - tas, savukārt garantē, ka tas nebūs īslaicīgs, vieglprātīgs lēmums un bērns tiešām būs gaidīts un tajā tiks ieguldīts pat vairāk kā vidējā hetero vecāku bērnā. Tomēr savi gēni ir savi nevis alkoholiķu, narkomānu u.c. bērnu pametēju...
Bet te atkal sākas: partnere (tā, kas bioloģiski nav nekas) nevar sīci pieteikt bērnudārzā/skolā, ņemt atvaļinājumus (tai, kas visu laiku strādāja, alga varētu būt lielāka un izdevīgāk ņemt visus pabalstus un atvaļinājumus), vajadzīgs papīrs lai aizvestu nepilngadīgo uz Alpiem paslēpot u.t.t.u.t.j.p. uz katra soļa... Pāri visam, kam paliks kopīgais sīcis, ja bioloģiskā māte nomirst vai kļūst rīcībnespējīga...    

grifs | 18.05.2010. - 11:12:47

Vispār, ja tā pieiet lietai nopietni un bērnu no tiesas gribas, tad jebkādus šķēršļus var pārvarēt. Un pašreizējos apstākļos man šķiet, ka mesties diviem nopietniem homoseksuāliem pāriem (gejiem un lesbietēm) kopā, kas pie tam dzīvo netālu viens no otra, nav nemaz tik slikta doma un kaut vai uzreiz divus sīčus radīt, tā nodrošinot gan sievietes (mātes) gan vīrieša (tēva) tuvumu bērnu audzināšanā.
Protams, var diskutēt, kā nu bērniem būs dzīvot un kāda būs viņu dzīves uztvere. Taču, ja pretinieku arguments ir tas, ka homoseksuāļi nevar bērnus radīt, tad šis ir uzskatāms veids parādīt, ka var un arī no šādām ģimenēm ir labums, ko rada viņi paši. Un tas nozīmē, ka arī šim bērnam un šai ģimenei, vai patiesība veselām divām, ir nepieciešama kāda likumiska aizsardzība.

venuss | 18.05.2010. - 12:04:35

... manuprāt prasība pēc homoseksuālu cilvēku laulības institūta ir pāragra un sasteigta . Nevar automātiski pārņemt citu valstu pieredzi . Šeit ir citādas tradīcijas un mentalitāte. Un vai neiznāk , ka skrienat vilcienam pa priekšu ??? Vēl nemaz geju pāri nav pierādījuši savu ģimenisko vērtību tādā mērā , kvalitātē un daudzumā , lai būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā . Vēl pārāk maz ir noturīgu geju paraugpāru ... un te jau galvenokārt runā par mantiskām lietām vecumdienās , nevis par kaut ko augstāku ... varbūt , ka dažam gribas precēties , bet lai to nostiprinātu likumdošanā vajag pierādīt ar darbiem un nevis ar saukļiem un ielu gājieniem ...
un otrkārt ... vajag sagatavot sabiedrību ar labiem piemēriem , un nevis bērnišķīgām vēlmēm - es gribu ... man vajag... man pienākas ... Tas mazliet atgādina citas minoritātes prasības - Dodiet! Vēlēšanu tiesības , pilsonību ... bet mēs paliksim tādi kā esam - atšķirīgi .

grifs | 18.05.2010. - 13:50:40

Venus - uz šo lietu var palūkoties no dažādām pusēm. Un nav obligāti jāvelk paralēles ar nepilsoņu problēmu.
Proti - ka jau es teicu - laulība pirmām kārtām ir juridiska mantisko un nemantisko atbildību nostiprināšana. Lai rādītu bērnu, nevajag laulību, lai izaudzinātu bērnu, nevajag laulību, lai vispār cilvēki būtu attiecībās, nevajag laulību. To uzskatāmi parāda pašu heteroseksuāļu attieksme pret šo institūciju, kura viņiem kļūst vienaldzīga, jo ka jau minēju - laulība nenodrošina ģimenes pavardu, lai ko teiktu baznīcu pārstāvji - tā tikai atvieglo juridisko pusi, un arī tad ne vienmēr cilvēkiem ir šī atbildības sajūta vienam pret otru, lai laulības institūciju uzskatītu par svētu un saglabātu līdz mūža galam. Tad saki man - kā tas var nebūt arguments, lai būtībā tikai juridisku institūciju varētu izmantot arī homoseksuāļi, kuri patiesībā tieši grib reanimēt šīs institūcijas nozīmību, parādot, ka jebkurās attiecībās ir svarīgi solīt mūžīgu mīlestību partnerim un to arī saglabāt.
Savukārt, ja tu gribi vilkt paralēles ar cilvēkiem, kas prasa tiesības, bet nemainās, tad man rodas jautājums - ja homoseksuāļi vēlas solīties viens otram līdz mūža galam un vēlas audzināt bērnus un iekļauties sabiedrībā, tad kā tas mūs padara atšķirīgus no heteroseksuāļiem, lai mums šādas tiesības nebūtu?

rendija | 18.05.2010. - 18:47:27

ja nepilsoņiem būtu tā pilsonība savlaik automātiski piešķirta, esmu pārliecināta, šīsdienas nelatviskās vides problēma tik akūti nesviltu. Paši mēs ieturējām distanci un padarījām viņus par minoritāti. Kas cīnās vēl sīvāk visa sava lepnuma robežās. Ja viņi nebūtu iegrūsti otršķirīgā statusā, pieprasīt latvisku saskarsmes vidi būtu pilnīgi pašsaprotami. Un viņu integrēšana būtu produktīvāk norisinājusies.

Tikpat degradējoša ir arī šī situācija- homoseksuāļi dzīvo bez iespējām virzīt savas attiecības nopietnā gultnē. Tas ir, jau noklusēti tiek ielikta bezatbildības programma. Pie labākās gribēšanas, nav iespējams attiecības pārvirzīt jaunā, atbildīgā pakāpē.

Venus, šādi domājot, Tu arī pēc 50 gadiem varētu teikt, ka nav jau to pāru, kas sevi pierādījuši. Nav jau augsnes, kur tiem pāriem uzaugt. Nav arī līdzekļu, lai Tu šādus pārus spētu apzināt. Naivi domāt, ka Tu zini visus LV esošos pārus. Un viņu kopdzīves garumu dienās, mēnešos un gados.

Un visi tie mantojuma līgumi, kopīpašumi ir tīrākais fufelis. Reāljā dzīvē tie neiztur nekādu kritiku. Teoretizēt par tiem var daudz. Bet tie nestrādā, kā vajadzētu. Patiesība, tie strāda tik slikti, ka es nevienam neiteiktu tos slēgt.

venuss | 18.05.2010. - 20:32:57

Ja gribat zināt , tad ilgi pirms Jūsu dzimšanas( PSRS laikos) bija homoseksāli pāri , un neviens viņiem netraucēja dzīvot un būt laimīgiem . Tikai ... viņi nevicināja homoseksualitātes karogu ...

rendija | 18.05.2010. - 21:01:47

   , Venus, mēs zinam, kā bija PSRS laikos. Laimīgi tupējāt savas mājās aiz bieziem aizkariem, pie izslēgtas gaismas. Pretējā gadījumā- ķurķis. Piedod, bet tā nav dzīve. Ne jau laimīga. Ja ko tādu definē kā piemēru, tas vien pierāda, ka sociālisms Tevi salauzis. 20 gadi jau pagājuši, laiks atkopties tā kā.

venuss | 18.05.2010. - 22:28:15

Diez’ vai kāds no diskusijas dalībniekiem ir tik ilgstoši dzīvojis sociālismā un pārzina tos laikus kā es . Bet... es ilgstoši strādāju lielā kolektīvā ar diezgan lielu skaitu apzinātu homo orientācijas cilvēku . Gan vīrieši , gan sievietes un pāri ... viss kolektīovs zināja , kurš ar kuru ir pāris vai mīlnieki , bet neviens netika diskriminēts ne darbā , ne sadzīvē . Bet ko viņi darīja savos dzīvokļos "aiz bieziem aizkariem , pie izslēgtas gaismas " nevienu neinteresēja " , ja vien viņi paši nereklamējās ... Gribas naivi jautāt : vai tad seksualitātei jāizpaužas visiem redzamā veidā ? Mana seksuālā orientācija nav mans dzīves veids . Un kā es seksoju un ar ko , tas lai paliek starp mani un partneri .
Vai mazums ir cilvēku , kuri grib dzīvot "Zviedru ģimenē" vai regulāri piedalīties Svingeru klubā . Bet vai tas jāzin visai pasaulei ? Manuprāt seksuālitāte ir intīma lieta , un nav nekas ļauns ja tas notiek aiz bieziem aizkariem un tumsā ...
Gan jau arī Latvija nonāks līdz seksuālai revolūcijai un visatļautībai , bet tam būtu jānotiek evolūcijas un nevis revolūcijas ceļā .    

grifs | 18.05.2010. - 22:31:43

Varu tikai piekrist Rendijai. TAs, ka homoseksuāļi dzīvoja PSRS laikos klusi savās alās iespējams viņus darīja laimīgus tīri šajās četrās sienās, bet ne globāli dzīvē. Un arī tas ir jautājums par to, kādi tajā laikā bija dzīves mērķi. Ja Cilvēki dzīvoja ar apziņu, ka dara noziegumu un prieciņš četrās sienās ar savu partneri bija vienīgais dzīves mērķis, tad arī nav brīnums, ja cilvēki tad sajutās piepildījuši savu dzīvi. Nemaz nerunājot par to, ka copes vietas bija sabiedriskās labierīcības, kas mūsdienās vairumam liekas kas absolūti riebīgs.
Bet laiki ir mainījušies, ūdeņi aiztecējuši, paaudzes nomainījušās un cilvēku dzīves skatījums mainījies, kā arī prasības pret dzīvi augušas. Un to nevar ignorēt. Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, kurā kā redzam pat tādas katoliciskas valstis kā Spānija un Portugāle spēj paskatīties pāri reliģijai un aizspriedumiem un saprast kas ir svarīgi valstij un cilvēkiem. Un es teiktu, ja Latvija savā politikā neatmetīs padomju aizspriedumus un nesāks domāt globāli, tad pat būšana ES un NATO neglābs Latviju no nonākšanas izolētībā, jo kurš gan gribēs sadarboties ar mazu valsteli, kurai ego ir lielāks viņu pašu, jo abstrakts, politisks labums tiek likts virs cilvēku tiesībām, likteņiem un sapņiem.

timaxo | 19.05.2010. - 07:40:01

Kaut kā dumji sanāk... naturāļi jau sen ir pasākuši neaizrauties ar laulībām, zinot, ka šķiršanās ir bezjēdzīga naudas izšķiešana, bet mēs cīnamies, lai to panāktu. Starp citu, tiem, kas jūsmo par laulības institītūta priekšrocībām, der atcerēties, ka kaut cik situētiem pāriem neiztrūkstošs ir arī laulību līgums. Acīmredzot, tik vienkārši ar pliku baznīcā salaulāšanu nav, mantiskie jautājumi šā vai tā netiek atrisināti...
Diez, kāds ir veicis pētījumu, cik Latvijā ir vidējais geju pāru attiecību un, vēl vairāk, kopdzīves laiks? Nedomāju, ka diži kļūdīšos, ja minēšu, ka gan viena, gan otra laiks nepārsniegs gadu. Šāds pētījums samērā uzskatāmi parādītu gan nepieciešamību laulāties, gan adopcijas patieso problēmu.
Ieviešot laulību, nebrīnītos, ka, vismaz Rīgā, atrastos ne viens vien mačo, ar kuru būtu paspējuši salaulāties liela daļa "bērnu" (zaļie gurķi, kas iemīlas pēc pirmā uzsauktā kokteiļa Goldenā un pirmās nakts mačo gultā). Kādreiz draugs man smaidot paironizēja, ka visa Rīga guļ zem vienas segas. Protams, bik pārspīlēti tas ir, bet zināma taisnība jau ir. Ne jau visi jaunie, kas tikko apzinšjušies savu neīsto orientāciju, ir tik gudri un tālredzīgi, ka spēj atšķirt kārtējo jaunavu mednieku no nopietnu attiecību meklētāja. Nu jā, vismaz viens labums - lielos geju tusos var apspriest kopīgos mīļākos :) Un ja nu šie visi sadomātu laulāties pēc pirmās nakts? Mož nāktos atvērt īpašu laulību pili gejiem, jo pārējiem nebūtu laiks rindā stāvēt :)

grifs | 19.05.2010. - 10:41:16

Timaxo - ironija nevietā. Kā jau es teicu - homoseksuāļi būtībā atjauno ticību laulības institūcijai ar savu cīņu. Es domāju, ka nekļūdīšos teikdams, ka laulības vērtība jau sen būtu paslaucīta zem tepiķa, ja nebūtu to homoseksuāļu, kas vēlas laulību (vai partnerattiecību likumu) un audzināt bērnus kā heteroseksuālie pāri. Ja paskatās mūsdienu jauniešu (heteroseksuālo) attieksmi pret attiecībām un laulību, tad man šķiet, ka drīz varēs uz vienas rokas pirktiem saskaitīt tos, kas savās attiecībās ir arī laulībā.
Savukārt laulības līgums kā reize ir mantisko jautājumu sakārtošana un dažkārt ne tikai mantisko. Laulības līguma esamība ir vienkārši laulības pašreizējās reālās vērtības atspogulojums, kura parasti cilvēki izvirza savus noteikumus, kas vienā gadījumā var palīdzēt saglabāt laulību, citā gadījumā atvieglot šķiršanās procesa jautājumus. Katrā ziņā laulības līgums ir pielikums, kas nosaka laulības spēles noteikumus katra gadījumā individuāli, jo acīm redzot nepietiek tikai ar to, ka cilvēki viens otram pasaka Jā vārdu. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka kamēr vien ir kaut viens vai homoseksuāls vai heteroseksuāls pāris, kuram laulības institūcija ir svēta, tikmēr laulībai ir nozīme.
Bet par mačo seksu tu galīgi šauj garām. Kas attur to mačo no jauniešu ievilkšanas gulta tagad? es teiktu, ka absolūti nekas, jo nav svarīgi ko tu soli, svarīgi ir vai tu kāroto dabū un pašlaik tam nav nekādi šķēršļi. Un es esmu drošs, ka tāds mačo, ja viņš meklētu jaunieti vienas nakts sakariem, diez vai viņš bāztu galvu laulības cilpā, jo sevišķi, ja viņam ir dzīvoklis Vecrīgā, auto un platekrāna televizors, kuru šķiršanās gadījuma visdrīzāk nāktos dalīt uz pusēm. Te jau cilvēki runāja, ka potenciāli sakumā ieguvuši šīs tiesības var mesties izmantot šo iespēju un protams arī apdedzināties un šķirties, taču ka ar visām jaunām lietām ir jāiemācās ar tām darboties. Tomēr man šķiet, ka pietiekoši lielā heteroseksuāļu pieredze ir pietiekoši plaši aprunāta, lai tomēr cilvēki varbūt padomātu pirms spertu šo soli neapdomīgi. Pie kam tas nav arguments, lai liegtu šo institūciju tiem cilvēkiem, kas tik tiesām ir jau ilgus gadus attiecībās un ar nepacietību gaida to dienu, lai varētu teikt viens otram to Jā vārdu arī likuma priekšā.

venuss | 19.05.2010. - 13:25:23

timaxo ! Tu jau pareizi pieminēji , ka neviens nezin cik tad īsti ir to 100% " tīrasiņu" geju un citu homoseksuāļu , kuriem nepieciešams laulības institūts un viss parējais kā naturāļiem . Ja bariņš piedalās Praidā , tad tas nav rādītājs par viņu patiesām vēlmēm un vajadzībām un skaitu kopējā "katlā "
Grif! Tu visu laiku piesauc Globalizāciju un citu valstu pieredzi ... bet vai Tev neliekas , ka ar varu vai likuma spēku nesagatavotā augsnē neko nevar panākt . Tautai un sabiedrībai ir jānobriest šadai situācijai . Latvija vēl nav gatava Brazīlijas geju karnevālam , ne Zviedru sexa revolūcijai . Derētu atcerēties ar ko beidzās komunisma steidzama ieviešana Indonēzijā vai kultūras revolūcija Ķīnā ...
Un galu-galā visa Homoseksuāļu buķete ir ļoti raiba un nevienāda . Transvestīti , transseksuāļi , geji , lesbietes , biseksuāļi , un vēl daudz dažādu novirzienu ... Un nevajadzētu atšķirības seksualitātē uzstādīt par galveno un to izcelt un pretstatīt .

slit | 19.05.2010. - 13:27:28

Hmm... jūs abi runājat par mačo tā, it kā viņu šeit būtu vesels bars. Manuprāt gan, vairāk patiesībai atbilst tas teiciens par vienu deķi - jo reāli mačo tipa geji Rīgā būs ļoti, ļoti maz.
Vienkārši maukuri, kam patīk citiem prātu jaukt - to gan papilnam. Bet tādi arī laulību un ilgu, laimīgu kopdzīvi sasolīs visiem, kas būs gana naivi, lai tam ticētu. Laulību ieviešana neko būtiski neizmainīs šajā ziņā. Ja nu vienīgi kāds naivulis varbūt ātrāk attapsies, ka viņam - maigi sakot - nestāsta gluži taisnību.

grifs | 19.05.2010. - 15:17:06

Venus - sabiedrība ir tik gatava, cik mēs paši to sagatavojam un argumentējam savus nodomus. Un patiesībā nevaru tev nepiekrist, ka mēs visi esam dažādi, tomēr ja runājam par sabiedrības sagatavošanu un tās gatavību, tad man tomēr gribas pievienoties te dažiem, kas nedaudz pārmet citiem, ka lūk profili bez bildēm un vispār slēpjas. Un skatoties uz to visu man gribas jautāt - kā gan sabiedrība var būt gatava, ja cilvēki paši nedara neko, lai sabiedrība tos ieraudzītu un saprastu savu iespējamo maldīšanos un stereotipus. Attiecīgi - kā gan cilvēks, kurš, teiksim, slēpjas no savas ģimenes uz heteroseksuālajiem draugiem (ja vien viņam tādi ir) var kaut ko runāt par sabiedrības gatavību, ja pats nav izdarījis absolūti neko, lai šī sabiedrība (ar to domājot kaut vai tuvākos cilvēkus, kas var tālāk nest šo atklāsmi) kaut vai viņu pašu iepazītu? Te drīzāk varētu būt jautājums, vai tik gadījumā šāds gejs vienkārši pats nav gatavs būt gejs, vismaz atklāts ne. Bet tā tad jau ir viņa paša problēma.
Bet par globalizāciju runājot, man šķiet, ka Latvijas sabiedrība bieži vien neapzinās savu vietu pasaules kopumā. Kaut vai būšanu ES. OK, var daļēji saprast, ka neatkarība iegūta tikai nieka 20 gadus atpakaļ un varētu nepatikt, ka kādas ES komisijas norāda Latvijai kā viņai pašai dzīvot, tajā pat laikā cilvēki aizmirst, ka pateicoties ES Latvijā ieplūst visādas naudiņas, ko var izmantot tautsaimniecības attīstīšanā un visādos projektos, bet to tad mēdz aizmirst. Un sanāk tāda liekulība - naudiņu gribas, bet norādījumus negribas. Bet ja reiz Latvija ir tajā ES, tad būtu pēdējais laiks sabiedrībai saprast, ka mums netiek doti 50 zaudētie gadi, lai iegrozītu savas smadzenes atbilstoši Eiropas līmenim, bet tas ir jādara ātri, lai nenonāktu tajā izolētībā kā morāli atpalikušai valstij. To saprot, pat tik ļoti konservatīvas un kristīgas valstis kā Spānija un Portugāle. Un kaut tiem pašiem vietējiem kristiešiem nav tā kā apkaunojoši, ka valstis ar tik ilgām un nopietnām kristīgam tradīcijām spēj saredzēt cilvēktiesību nozīmību un vispārīgo izdevīgumu tās tomēr cienīt neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, bet jaunizspļautie kristieši Baltijā sevi uzskata par gudrākiem gan kristietībā, gan demokrātijā?

venuss | 19.05.2010. - 19:06:10

... es tikai par to , ka ne visi kuri piekopj homoseksu vai tusējas dāžādos homo saitos vēlas izrādīt publiski savu seksuālo būtību . Un ja pieņemam ka Homo ir minoritāte , tad izrādities gribošie ir "minoritātes minoritāte" . Un ko gan dos izmaiņas likumdošānā , ja sabiedrība nav gatava . Ja runājam līdzībās , tad te vietā atcerēties to anekdoti par ebreju , kurš pasē izmainīja uzvārdu uz īsteni krievisku . Un likās , ka nu būs drošībā . Bet viņam atgādināja : " sit jau pa purnu , ne pēc pases datiem " .
Un mūsu domāšana ir apmēram šāda : ja pa ielu iet saķērušas vai apkampušās divas meitenes - tas ir OK , bet nedo dies’ ja tā iet divi puiši . Vēl viens piemērs : Kaukāza tautības vīrieši satiekoties saskūpstās , un tā viņiem ir pieņemts , bet toties vīru kompānijā sieviete pie galda nedrīkst sēdēt , tikai apkalpot . Katrai tautai savas tradīcojas un mentalitāte . Un automātiska pārcelšana neko nedod . Bet pamazām gan . Tāpat kā pie mums ienāk visas tās muļķības ar Valentīndienām , Helovīniem , Lūcijām un Hamburgeriem , Colām ... Un pamazām jau aizmirstam Latvisko apsveikumu - "Daudz baltu dieniņu... " , bet visur laižam tikai - "Happy bērsdei tu jū ...    

gerda | 19.05.2010. - 20:11:36

Nav jau runa par pastiprinātu savas seksualitātes izrādīšanu, es nezinu kādēļ tik daudzi praida pretinieki spītīgi visus saukā par par kautkādiem izrādīties gribošiem izvirtuļiem... Nu nepatīk praids, izdomājiet citu variantu kā tad beidzot panākt tās viendzimuma laulības.

Vēl kas. Likuma izmainās pirmkārt vaja mums homoeksuāļiem(nu paceliet beidzot rokas, kam to nevajag... es varu jums jautāt vai ne, bet nevien nesaka- jā man to vajag, vai nē man to nevajag). Hetero cilvēkus tas neskar, normālā gadījumā viņiem par to pat nebūtu jāsatraucas :) Vai man kāds prasīja vai es gribu, lai heterooseksuaļi precas? Man tas varbūt nemaz nepatīk :D:D:D Varbūt es tam neesmu gatava. Nu vai nav muļķīgi...

abusimbel | 19.05.2010. - 21:21:11

ekshibicionisms