Vīrs noliedz, ka ir gejs / 60
krista92
| 04.08.2009. - 18:39:37 | Дискуссия прочитана 11096 раз
Esmu precējusies 10 gadus. Pirmie divi pagāja ciešami, pēc tam mūsu attiecībās bija arvien mazāk seksa, ar lieliem pārtraukumiem - dažas reizes gadā. Nu jau intīmu attiecību nav bijis gandrīz 3 gadus. Es varēju censties jebkā, vienmēr tika atrasts iemesls - galva sāp, nogurums, stress, krīze u.t.t. Sākumā domāju, ka ir kāda cita... Uzgāju viņa telefonā sms, kurās kādu personu uzrunā par mīļumiņu, sūta bučas. Šī kāda persona izrādījās vīrietis. Nu jau vairākus gadus turpina šāda veida sarakstes ar vīriešiem - pazīstamiem, nepazīstamiem - jebkādiem... Teksti nepārprotami liecina par homoseksuālām interesēm - mīļvārdiņi, bučiņas puišiem u.tml. Arī datora history atradu, ka ir meklēti geju foto un video. Seksa mūsu ģimenē nav - tas neesot svarīgākais, pēc viņa vārdiem.
Nu jau pusgadu esmu uzsākusi attiecības ar sev līdzīgu, t.i., heteroseksuālu vīrieti, pretējā gadijumā būtu sajukusi prātā bez mīlestības, uzmanības, intereses pret mani, kad visu laiku tiku atgrūsta...
Vīrs to zin, bet tā vietā, lai mani saprastu, pārmet, ka es nedomājot par mūsu kopīgo bērnu un bojājot viņam dzīvi. Un nekad mūžā viņa bērns nedzīvošot ar citu vīrieti. To, ka ir homoseksuāli orientēts, pilnībā noliedz. Šādas sarakstes neesot absolūti nekas, tās neko nenozīmējot... ar sveci es nevienam klāt neesot stāvējusi... Ir nepatīkami, ka uzskata mani par muļķi, kas neko nejūt un neredz. Domā, ka ir tik slīpēts, ka visu var noslēpt. Kad saku, ka heteroseksuālis nekad nesauks citu vīrieti mīļvārdiņos, nesūtīs bučas - nemaz neklausās. Ar viņu viss esot ok, bet sekss neesot bijis, visu laiku esot stress darbā, naudas problēmas, kas nomāc. Viņš ir jauns... nav pat vēl 30. Neticu, ka tik jaunam vīrietim nav vajadzības pēc intimitātes vairāku gadu garumā...
Esmu nonākusi līdz tam, ka vēlos šķirities. Kategoriski man tiek paziņots, ka es nožēlošot, ja sniegšu prasību tiesā, stāvus tikšot iedzimta zemē... Bērnam ir viena māte un viens tēvs - un vecākiem jādzīvo kopā.
Egoistiski. Un man nolaižas rokas. Vīrs, kad cenšos ar viņu runāt par homoseksualitāti, kļūst agresīvs, rupjš, saka, ka mana vieta esot trako mājā un es neesot īsti normāla...
Viņam ir draugs, kurš arī noliedz savu homoseksualitāti, taču nenoliedzami tāds ir - viņi kopā pavada lielako dienas daļu, praktiski visu dara kopā, arī ceļojumos dodas kopā (gulta vienmēr viesnīcās tiek rezervēta viena uz abiem), raksta manam vīram, kā skumst pēc viņa u.tml.
Ko darīt, kā rīkoties? Kā lai pārliecina vīru nekaunēties no tā, kas viņš ir? Kā lai ieskaidro viņam, ka ari man ir tiesības uz dzīvi - tādu, kas ir atbilstoša maniem uzskatiem, ka negribu but viņam mugura, aiz kuras slēpties, sabiedrībai zīmējoties, ka, redz - ir sieva un ir bērns - tātad ar mani viss ir kārtībā, neesmu gejs...
Negribas, ka mani izmanto. Bērns viņu ļoti mīl. Viņš bērnu arī. Netaisos kaut kā ierobežot viņu tikšanās, abi ir laimīgi kopā. Uz kompromisiem vīrs neiziet. Piedāvāju, ka var ar bērnu tikties kaut katru dienu, bet nē - ģimenei esot jādzīvo kopā un visas tās geju padarīšanas ir mans slimīgais murgs.
Kāds ir jūsu viedoklis par konkrēto situāciju?
Paldies!