pasnavibas.. / 20

angelius | 09.05.2008. - 22:46:09 | Дискуссия прочитана 16990 раз

kapec, jususprat, cilveki taisa pasnavibas????????

un cik talu kads janoved, lai vins patiesam to izdaritu, nevis tikai par to runatu???????

koijots | 12.05.2008. - 09:03:19

Palasījos es te un... pakārties sagribējās. Palieciet sveiki portāla biedri!!!! (pēc kāda brītiņa - nu jau bijušie) :-(((((((. Koijots žēli raud ar spalvainajām ķepiņām slaucīdams asaras.
Vēl nav par vēlu,... varbūt kāds steigsies glābt?! Labs sex varbūt spētu atturēt mani no šā nodoma realizēšanas! :D

kasis | 12.05.2008. - 09:41:37

p.s. ieteikums visiem potenciaalajiem,nevajag domaat ka buus greznas beeres un visi gadiem seeros,jaa oki,buus iemesls draugiem iedzert,paldies tev par to,bet jau peec paaris meenesiem buusi aizmirsts un veel,pasnaavnieki parasti diezgan nesmuki izskataas,apkakaajas utt.,ieliec kabataa tiiras apenes,lai morgaa nav kauns no tuviniekiem,,,a labaak padoomaa,moš izdomaasi kko praatiigu :)))

rendija | 12.05.2008. - 10:41:13

pašnāvnieki nereti ir pretīgi cilvēki, tīri pēc rakstura un vērtību sistēmas. Izņemot tos, kuri vnk ir garīgi slimi, tiešām iedzīti totalā un ilgstošā cilvēka pašcieņu iznīcinošā bezizejā vai, ja to izdara bērni, kuri nejēdz, ko dara. Visi pārējie gadījumi ir šlaka, kur labāk būtu, ja arī izdotos ar pirmo reizi. Bet tādiem parasti neizdodas, jo necenšas sirsnīgi. Tad paliek un čakarē tikai citiem dzīves ar saviem kompleksiem, daudz un dažadiem. Dažkārt arī Napoleoniskiem.

leonora | 12.05.2008. - 11:17:05

rendija, manā skatījumā Tu raksti ļoti asi.

rendija | 12.05.2008. - 11:48:34

... rakstu gan.
Skarbi. Bet retu reizi - der.

leonora | 12.05.2008. - 11:54:33

a man viņu žēl.
Nevienam neiesaku to darīt.
Kam ir grūti ap sirdi un ir tādas domas, vērsieties pie manis. Mēģināšu palīdzēt ar labu un svētīgu vārdu.

rendija | 12.05.2008. - 11:56:58

man arī žēl. Nu un? A viņiem kādu žēl, izņemot sevi? Bļin, pakarās un mirst laimīgi.

leonora | 12.05.2008. - 12:05:20

Es esu kā tāda Māte Terēze.
Gribas pažēlot.
Tikai mani pašu neviens negrib paželot.

daama | 12.05.2008. - 12:54:30

Rendija un kas tev liedz pakārties un mirt laimīgai? Vazājies te tāda žulti spļaudīdama :D

leonora | 12.05.2008. - 13:04:48

Fui, daama, Rendija nau pelnījuse tādus vārdus.

rendija | 12.05.2008. - 13:23:51

daamaam priekšroka. Pakaries un nespamo te!

endendino | 12.05.2008. - 13:34:19

vienkarsi cilvekam skiet ka bez cilveka ko vins/a mil nespes bez vina/as dzivot un ir ieskaidrojis galva ka nav jegas dzivot un tapec ir aplamibas saja dzive un tapec ir pasnavibas jo nespej atrast vini izeju no sarezgitas dzives parbaudijumiem

kasis | 12.05.2008. - 14:37:32

ja nu kaads grib taa smuki ,laimiigs mirt,tad panem paaris "čekus" vienaa reizee,,,apcuraasies jau vienalga :DDD

koijots | 12.05.2008. - 15:29:18

Rendij, tu esi gudra sieviete un jau ar zināmu dzīves pieredzi. Tāpēc no tavas mutes tādi vārdi ir... mazliet negaidīti! Tas viss taču ļoti dažādi var būt un cilvēkam ir tiesības zināmās situācijās izlemt - turpināt dzīvi vai ne. Protams, tie histēriķi, kurus tu droši vien "imeješ v vidu" nav tie simpātiskākie cilvēki, bet... ne jau tikai tādi vien izdara vai vismaz domā par pašnāvību. Dzīve ir viena dikti sarežģīta "štuka"!

maikls | 12.05.2008. - 15:30:23

Mani novērojumi ir pilnīgi pretēji Rendijas rakstītajam. Par pašnāvību, cik es esmu novērojis, visbiezāk domā ļoti jūtīgi cilvēki, kuriem nav svarīgas materiālās vērtības, kuri meklē kaut ko skaistu, garīgu un mīļu, bet to neatrod un jūtas vientuļi un nesaprasti tāpēc, ka apkārtējiem cilvēkiem ir pavisam cits skats uz dzīvi.

Iesaku izlasīt grāmatu "Brāļi Lauvassirdis", kuru man pašam agrāk ieteica izlasīt kāds gejs, kurš arī vairākkārt ir reāli mēģinājis padarīt sev galu. Šajā grāmatā attēlota skaista, šķīsta divu puišu (brāļu) mīlestība un kopīga došanās pretī nāvei.

Man šķiet, ka no šīs pasaules aiziet tieši tie labākie cilvēki, gaišākās dvēseles. Viņi ir pārāk labi šai pasaulei, viņi nav uzbāzīgi, nav karotāji, nav ciniski, tāpēc viņiem ar savu mīksto sirdi šeit ir ļoti grūti, un viņi mēdz klusām aiziet. Es, protams, nerunāju par tiem, kuri izdara pašnāvību materiālu problēmu dēļ vai tādēļ, ka ir zaudējuši prestižu un statusu sabiedrībā.

Jā, tas ir vājums un egoisms, bet man šāds vājums un egoisms šķiet daudz, daudz pievilcīgāks un cilvēcīgāks nekā nežēlīgs cīniņš par izdzīvošanu.

leonora | 12.05.2008. - 15:39:54

jā, piekrītu, tās stervas jau nekaras, pakaras tie labākie.

rendija | 12.05.2008. - 15:47:58

Koijot, tādēļ bija minēti izņēmumi un vēl figurēja vārds "nereti", nevis "vienmēr". Nesagrozam un pievēršam arī vājāk emocionāli nokrāsotiem vārdiem kādu uzmanību, lūdzu! :)

rendija | 12.05.2008. - 15:52:05

Maikl, tie cilvēki, par kuriem tu raksti, aiziet klusi, bez drāmām. Vnk aiziet, un cik nu tādu ir? Čīkstētāji tomēr ir skaļāki un tāds tagad ir teju katrs otrais- viss, man depresija, es darīšu sev galu... Pār celi un ar rīksti tādus! Nudien!

Un jebkurā gadījumā, tā ir garīga kaite, kas liek tādu soli spert. Ja cilvēki to zinātu, varbūt, apmeklētu psihiatru, pirms kārties.

maikls | 12.05.2008. - 16:00:40

Nē, drīzāk garīga kaite ir būt tik nejūtīgam kā vairums mūsdienu cilvēku. Tie, kas sper tādu soli, drīzāk ir daļa no nelielās garīgi veselo saujiņas, jo viņi jūt, tātad vēl ir dzīvi. Pārējie ir vienkārši staigājoši līķi, viņi jau sen ir miruši.

koijots | 12.05.2008. - 17:50:00

Bet manam pirmsnāves palīgā saucienam neviens tā arī nav atsaucies. :-( Vēl nav par vēlu - steidzieties!!! (un paķeriet kādu pusstopu līdz, vislabāk liķieri Vana Tallin) :D Es neapvainošos, ja arī "zakusku" neaizmirsīsiet! :D