Логин
Пароль

Vai jums kadreiz bija velme taisīt pašnavību? / 20


xvxv | 03.08.2007. - 20:00:44 | Дискуссия прочитана 6745 раз

Man ir tāds jautājums jums.
Jo zinu ka daudziem gejem un lesbietem no sabiedrības negatīvas attieksmes pret lgbt bija velme kadreiz taisīt pašnāvību. Dažreiz netikai sabiedrības dēļ, bet arī no nelaimīgas milestības.

Tapēc gribu pajautāt jums. Vai tieši jums bija kadreiz tada velme? Un ja atbilde ir pozitīva, tad ar ko viss tas beidzās?
Ответы (57)
123
amira | 03.08.2007. - 21:27:29

to keda: Nee, egoismu labaak izmantot savaadaak! :D
keda | 03.08.2007. - 21:28:58

ok, es vairs nelasu šito diskusiju , viena vienīga bēdu ieleja... :/
(nav jāuztver sarkastiski šis teikums)
amira | 03.08.2007. - 21:30:53

Dziive nav rozhu daarzs! :(
xvxv | 03.08.2007. - 22:15:33

"Negodiigi notiek tas, ka tie kuri grib dziivot - nevar, jo vinjiem ir neizaarsteejamas slimiibas - AIDS, HIV, veezis vai kaut kas cits. Bet tiek, kuriem it kaa viss kaartiibaa, nepatiik dziive un ir gatavai nomirt... "

Jā. Tas ta ir. Bet ja cilvēks grib nomirt, tad tomēr nav viskartībā, jo tas kurš ir laimīgs nekad negribēs aiziet no dzīves. Bieži cilvēki vienkarši rada izskatu ka viņiem ir visskartībā, tikai tapēc lai citiem neapnikt ar savam nelaimem, bet tas nenozīmē ka viņiem viss ir O.K
exs | 03.08.2007. - 22:22:27

Nu laikam pasaulee neatrast cilveeku kuram nav bijusi saada veelme, citaadi vinjs nesaprastu par ko iet runa.
janisl202 | 03.08.2007. - 23:33:58

Esmu savulaik domājis par pašnāvību, arī citus atturējis no tās... Vienīgais, ko varu komentēt - nomirt vienmēr var paspēt, tādēļ nav nekāda iemesla īpaši ar to steigties...
Kā teica Rainis - "ja dzīve būt mana vien, es to varētu nomest katru dien". Ja nebūtu apkārt mīļu cilvēku dzīve tiešām būtu tukša un bezjēdzīga. Tas ir arī egosisma triumfs - aiziet no dzīves, liekot ciest par to tiem, kas mīl, jo pārējiem jau būs vienalga...
Vienīgais izņēmums būtu eitanāzijas gadījumā, kad nav izredžu atveseļoties un gaidāma lēna, ļoti mokoša nāve.

Ja runā par tiem, kuri grib dzīvot, bet mirst - jāsaka neesmu redzējis nevienu, kurš ļoti gribētu dzīvot, bet nomirst no slimības, cilvēks vienmēr vispirms padodas un tikai tad mirst. Esmu redzējis atveseļošanās gadījumus, kad ārsti nedod nekādas cerības, bet cilvēks vienkārši izvēlas nepadoties un dzīvot un arī izdzīvo.

Protams, katra paša ziņā - ko ar savu dzīvi darīt, lai jau pašnāvība ir aplamība - vienalga ir nākamās dzīves vai nav, tā vienalga ir atteikšanās no visām iespējām, ko sniedz dzīve, pat neizskatot visas iespējas, ko tā vēl dotu.
sanco | 03.08.2007. - 23:35:50

Pashnaaviiba... ???? Protams,ka nevajadzeetu par to domaat un kur nu veel dariit,jo taa neatrisina nevienu probleemu... ne ari to probleemu,kaa deelj esam gatavi to dariit... Pati esmu jauniibaa vairaakas reizes to neveiksmiigi meegjinaajusi dariit... un nekas nemainiijaas manaa dziivee peec taa... sapratu,ka taa ir taada sevis zheeloshana,jo briidii,kad gatavojies to dariit,zemapzinjaa kaut kur gaidi,ka kaads naaks un izglaabs un pazheelos... bet biezhi gaadaas,ka nav neviena... un dzive beidzaas... Es personiigi to meeginaaju dariit miilestiibas peec... bet nav veerts... varbuut varu atbastiit kaut cik taados gadiijumos pashnaaviibu,ja cilveekam ir jaamokaas saapees un ir laiks skaitiits... Ir gadiijumi,kad cilveeks ir depresijas paarnjemts un nekontrolee sevi... bet taados briizhos vajadzeetu katram cilveekam,kas atrodaas vinja tuvumaa-paliidzeet,nevi vienaldziigi noskatiities... un peec tam diskuteet,kaapeec taa notika... Buusim saprotoshaaki,liidzjutiigaaki... un buus mazaak pashnaavnieku... Smaga teema,bet diemzheel dziives realitaate.
snt | 04.08.2007. - 01:28:16

Tēma smaga. Ir skārusi arī mani. Iemesli - uznāk ’’melnie’’. Ļoti labi saprotu cilvēkus - pašnāvniekus. Dažreiz tik vien nepieciešams kā neliela ’’šoka terapija’’, mazliet viņus sapurināt, lai saprāts atgrieztos, lai atsauktu cilvēku pie realitātes, pie saprāta. Ja godīgi, tad ši tēma atkal kļuvusi aktuāla. Cenšos sevi ’’sapurināt’’. Tagad tās nogurdinošās ir domas par pašas nāvi. Man visgrūtāk cīnīties tieši ar domām par pašas nāvi, bet cenšos saskatīt ko labu, gaišu, un tā tālāk un tā joprojām. Parasti tieku galā.
Bet tēma smaga, centīšos neiedziļināties, vismaz ne šobrīd.
dianasw | 04.08.2007. - 10:26:13


bija laiks, kad jaunatnes maksimalismaa un pilniigaakaa depresijaa gribeejaas padariit galu. Gribeejaas vienkaarshi aizveert acis un nekad vinjas vairs neatveert. Pashnaaviiba kaa taada ir sociaala uzvediiba. Tikai sabiedriibas normas, likumi, uzskati (nerunaasim par kliiniskajiem gadiijumiem), ieaudzinaatas veertiibas, noved cilveeku liidz bezizejas staavoklim. Gadus 12 varbuut 15 atpakalj - latvijaa homosexuaalisms nepastaaveeja. Taa bija gariiga perversija, kura bija sodaama ar naavi, psihushku un veel nezin kaadaam sankcijaam. Taa nu mees tikaam audzinaati. Un sapratni nebija no kurienes gaidiit. Pashnaaviiba shkjita kaa laba izeja un labaakaa izveele... Man shkjiet, ka vairaaki cilveeki tam piekritiis, jo pashi ir staaveejushi shiis aizas malaa.

Un tas viss beidzaas ar to, ka ne ar ko nebeidzaas. Es joprojaam esmu sheit un paldies dievam bez jebkaadaam komplikaacijaam. esmu preceejusues un ..izradaas, ka es tomeer neesmu vieniigaa lezbiete shajaa pasaulee.

wizard | 04.08.2007. - 11:01:15

Ko te slēpt? Bija tādas vēlmes vienā situācijā, bet šajā pasaulē noturēja trīs faktori: 1) nevēlēšanās būt un izskatīties vājam, 2) nevēlēšanās sagādāt sāpes dažiem tuviniekiem, 3) apsvērums, ka ir taču personālijas, kas vēl ir jānogalina, pirms es pats ’’iešu pie mirušajiem’’ (sk. lāsta ’’avada cadavra’’ etimoloģiju)
rendija | 04.08.2007. - 12:57:05

Tauta, jūs mani baidāt! Apkārt vieni pašnāvnieciņi... :/, i par ko jūs tā? Ja nemaldos tagad rezultāts ir 8:1 pašnāvniecisku mēģinājumu kontam par labu.
Man nekad nav bijusi vēlme sev padarīt galu. Manam prātam ļoti pat neizprotama līdzcilvēku vēlme. No manis atkarīgi daudzi cilvēki. Daudziem esmu ļoti nepieciešama. Kādam šķitīs, ka skan iedomīgi, bet es esmu tā nagla, kas satur daudzas lietas kopā. Nē, manī ir izteikta un dominējoša vēlme dzīvot. Vienmēr un jebkuros apstākļos. Es jau nesaku, ka bez manis mani līdzcilvēki aizietu bojā, bet viņu dzīves kļūtu krietni smagākas, nedrošākas un sāpīgākas.Ui, nē... Dažkārt der arī par citiem padomāt, nevis tikai sevi.
actimel | 04.08.2007. - 13:58:40

nav bijusi vēlme. nekad.
dorogaja | 04.08.2007. - 16:30:30

"3) apsvērums, ka ir taču personālijas, kas vēl ir jānogalina, pirms es pats ’’iešu pie mirušajiem’’

А ko? foršais arguments:))))))))))))

Mani galvenokārt turēja cerība, ka tomēr esmu parāk jauna lai mirt tagad un ka vēl neko neesmu panākusi, ši doma iedvesmoja ka tomēr būs vēl kādas laimīgas dienas, ja ne tagad, tad kaut kad palikšu veca. Ka teica cerība mirst pedeja. Māte arī bija žēl, jo viņai esmu ļoti vajadzīga. Nē, cik tomēr ir labi ka netaisījo to. Jo izrādās ka neskatoties uz manu orientāciju mamma mani mīl un nemaz nebūtu vērts to taisīt. Varbūt arī palidzēja tīcība, jo toreiz uzskatīju sevi par pareiztīcīgu un tiem pašnāvība liels grēks, tas arī toreiz uz mani ļoti ietekmēja.
exs | 04.08.2007. - 20:44:57

a man paslaik ir loti gruuti. Kaut kaa agraak neticeeju ka kapitaalismaa ir cilveekam gruuti un vientulji un ka daudzi pieliek punktu, bet saaku par to paarliecinaaties arvien biezaak.Tagad nav pat veelmes straadaat. Gribas sarauties kamolaa un nedomaat par so pasauli.
dorogaja | 05.08.2007. - 01:56:51

"Kaut kaa agraak neticeeju ka kapitaalismaa ir cilveekam gruuti un vientulji un ka daudzi pieliek punktu, bet saaku par to paarliecinaaties arvien biezaak."

Tagad ir cits laiks. Katrs domā tikai par sevi. Ļoti aktuāls teiciens:" Человек человеку волк". Ja neparupesies par sevi pats, neviens par tevi nepārūpesies. Sevišķi ši attiecības modelis darbojas biznesā, tur vispar domā tikai par savu izdevīgumu, cilvēki gatavi apēst viens otru tikai lai izdzīvotu šajā pasaulē, jo viņi saprot ka neviens viņu vietā neko neizdarīs.Ta ir cīņa, kurā izdzīvo visstiprākais un visgudrākais. Dzīvnieku pasaulē arī tā. Ja tu neapedīs, tad apedīs tev. Bet netikai atkarīgs no senantes un no laika. Katrā laikā ir savi trūkumi.
memories | 05.08.2007. - 09:09:25

velme ,varbuut nee, bet doma ka vareetu ir bijusi,,bet tad saprotu, ka paraak stipri sevi milu, lai taa vienkaarsi aizietu,,
kazis | 05.08.2007. - 09:46:52

Это сообщение деактивизировано
rendija | 05.08.2007. - 10:38:52

:)), kazis, visu cieņu! Varētu piekrist teju uz visiem 100-ts. Bet tomēr, kāda nozīme, kurš uzdod jautājumu un kāda ir šī jautājuma būtība? Lielāka nozīme ir, kā uz šo jautājumu atbild. Jebkurš cits lietotājs, arī pārliecinoši ticams, varētu uzsākt šādu diskusiju, atbildes būtu identiskas.Diemžēl.
kazis | 05.08.2007. - 11:10:58

Это сообщение деактивизировано
janisl202 | 05.08.2007. - 12:01:58

Kādu gan statistiku var šeit ievākt? Jāsāk jau ar to, ka visi, kas šeit ko uzrakstīja tobrīd droši vien bija dzīvi - pašnāvību neizdarījuši. Otra lieta - mūsdienās gandrīz katrs ir kādreiz domājis par pašnāvību - tāda nu reiz ir tā modernā pasaule, pilna ar stresu un cīņām par izdzīvošanu. Nemaz nerunājot par sabiedrības spiedienu uz homoseksuāli orientētajiem - ja tādu pašu izdarītu uz heteroseksuāļiem redzētu tādu pašnāvību statistiku, kāda visas valsts vēsturē nav pieredzēta - liela daļa no viņiem neizturētu pat nedēļu tādā apspiestībā. Ne visi spēj izturēt negatīvisma kampaņas un pārdzīvot "raganu medības" - tā lielā mērā ir sabiedrības vaina, gan pašnāvību lielā skaita ziņā, gan arī domu ziņā par to. Šī sistēma ir cilvēkam nedraudzīga un homoseksuāli orientētie nebūt nav vienīgie, kas uz šī fakta uzraujas.
123
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Контакты  |   Реклама  |   Правила пользования  |  Политика конфиденциальности  |  

Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.