Celebat / 20
free-dm | 27.10.2019. - 22:41:43 | Дискуссия прочитана 2918 раз
Sveiciens.
Vai šeit ir celebātu ieturoši lgbtq pārstāvji?
Gribētu zināt jūsu iemeslus celebātam, un vispār parunāt par to.
Ответы (24)
12
kaadskautkur
| 05.01.2020. - 00:49:55
@gey69love - reizēm tā robeža starp medicīniskiem iemesliem un vientulību ir izplūdusi.
Piemēram, ko darīt ļoti izteiktiem demiseksuāļiem ar šauri orientētām tieksmēm? Viņiem seksuālā tieksme pamostas tikai tad, ja ir ilgstoši kopā ar vienu partneri un varbūt kopā realizē kaut kādas īpašas fantāzijas, kas it kā nav seksuālas, bet tai pat laikā tikai šīs konkrētās darbības pamodina seksualitāti. Viņiem var sanākt piespiedu celibāts tikai tādēļ, ka vienas nakts sakari nav iespējami (vnk nav reakcijas "tur lejā") un ir grūti atrast partneri, ar kuru kopā izdotos tieši tādas attiecības, kas abos pamodina seksualitāti.
Man pašam ir tā - ja man pajautātu par manām seksuālām fantāzijām, tad tajās nebūtu ne miņas no seksuālām darbībām (un arī ne BDSM), taču tai pat laikā tikai šo fantāziju realizācija ar īsto cilvēku varētu, teorētiski, novest pie rezultāta. Ja man pajautātu "Vai tu gribi pārgulēt ar šo cilvēku?" es atbildētu - nē, bet ja jautātu "Vai tu gribi darīt to un to kopā ar šo cilvēku?", tad es justos seksuāli aktivizēts un atbildētu "jā"
Bet problēma, ka ir ļooooti maza varbūtība satikties diviem cilvēkiem ar līdzīgām neseksuālām fantāzijām, kas galu galā nostrādātu un derētu abiem ilgtermiņā. Tur ir jāsakrīt daudziem faktoriem un pat kaut kāds sīkums var momentā izslēgt "reakciju" un nekas vairs nenotiks. Var jau būt, ka tam ir arī kaut kādi medicīniski iemesli, bet diemžēl pagaidām nav skaidrs, kādi. Daudziem demi un asex visas hormonu analīzes ir pilnīgi normālas un arī nav bijis nekādu psiholoģisku traumu, ko varētu kaut kā "izārstēt". Būtu jau labi, ja nākotnē medicīna izgudrotu "burvju tableti", ar kuru var brīvi mainīt savu seksuālo tieksmju virzienu un spēku...
@gey69love - reizēm tā robeža starp medicīniskiem iemesliem un vientulību ir izplūdusi.
Piemēram, ko darīt ļoti izteiktiem demiseksuāļiem ar šauri orientētām tieksmēm? Viņiem seksuālā tieksme pamostas tikai tad, ja ir ilgstoši kopā ar vienu partneri un varbūt kopā realizē kaut kādas īpašas fantāzijas, kas it kā nav seksuālas, bet tai pat laikā tikai šīs konkrētās darbības pamodina seksualitāti. Viņiem var sanākt piespiedu celibāts tikai tādēļ, ka vienas nakts sakari nav iespējami (vnk nav reakcijas "tur lejā") un ir grūti atrast partneri, ar kuru kopā izdotos tieši tādas attiecības, kas abos pamodina seksualitāti.
Man pašam ir tā - ja man pajautātu par manām seksuālām fantāzijām, tad tajās nebūtu ne miņas no seksuālām darbībām (un arī ne BDSM), taču tai pat laikā tikai šo fantāziju realizācija ar īsto cilvēku varētu, teorētiski, novest pie rezultāta. Ja man pajautātu "Vai tu gribi pārgulēt ar šo cilvēku?" es atbildētu - nē, bet ja jautātu "Vai tu gribi darīt to un to kopā ar šo cilvēku?", tad es justos seksuāli aktivizēts un atbildētu "jā"
Bet problēma, ka ir ļooooti maza varbūtība satikties diviem cilvēkiem ar līdzīgām neseksuālām fantāzijām, kas galu galā nostrādātu un derētu abiem ilgtermiņā. Tur ir jāsakrīt daudziem faktoriem un pat kaut kāds sīkums var momentā izslēgt "reakciju" un nekas vairs nenotiks. Var jau būt, ka tam ir arī kaut kādi medicīniski iemesli, bet diemžēl pagaidām nav skaidrs, kādi. Daudziem demi un asex visas hormonu analīzes ir pilnīgi normālas un arī nav bijis nekādu psiholoģisku traumu, ko varētu kaut kā "izārstēt". Būtu jau labi, ja nākotnē medicīna izgudrotu "burvju tableti", ar kuru var brīvi mainīt savu seksuālo tieksmju virzienu un spēku...
kaadskautkur
| 05.01.2020. - 01:05:53
Ārpus tēmas:
@alvils - Paldies par dalīšanos ar pieredzi.
Mani īpaši interesē tēma par "es" - vai rekursīva (es domāju par to, ko es domāju par to, ka es domāju par sevi kā "es", kas domā par sevi ... utt.) sevis kā atsevišķa subjekta apzināšanās ir obligāta ar kognitīvām funkcijām apveltīta intelekta īpašība jeb tikai nejauša "blakusparādība", kas kaut kādu iemeslu dēļ ir radusies cilvēkiem?
Ja mēs radītu mākslīgo vispārīgo intelektu, vai arī tam nejauši bez mūsu piepūles pēkšņi rastos spēja uz pašrefleksiju un šīs spējas dēļ sāktu parādīties tādas uzvedības īpatnības, kas raksturīgas cilvēkiem tādēļ, ka viņi sevi apzinās un apzinās, ka jebkurā brīdī šī sevis apzināšanās var negaidīti izbeigties (t.i. bailes no nāves utt.)? Tas jau vairāk velk uz psiholoģiju (un freidismu), bet tomēr nākas atzīt, ka daudz kas no tā, ko mēs darām un radām, ir balstīts uz savas ierobežotās un īsās esības apziņu... Kā tas izpaustos īsta, brīva vispārīga mākslīgā intelekta gadījumā?
Nesen izlasīju grāmatu "I am a strange loop", diezgan interesanta, kaut gan lielā mērā tikai tāda teorētiska pafantazēšana un filozofija. Līdz praksei laikam vēl ilgi netiksim, un varbūt labi, ka tā - kas zina, ko mēs sastrādātu, ja nejauši radītu kaut ko tādu, kam neesam gatavi...
Ārpus tēmas:
@alvils - Paldies par dalīšanos ar pieredzi.
Mani īpaši interesē tēma par "es" - vai rekursīva (es domāju par to, ko es domāju par to, ka es domāju par sevi kā "es", kas domā par sevi ... utt.) sevis kā atsevišķa subjekta apzināšanās ir obligāta ar kognitīvām funkcijām apveltīta intelekta īpašība jeb tikai nejauša "blakusparādība", kas kaut kādu iemeslu dēļ ir radusies cilvēkiem?
Ja mēs radītu mākslīgo vispārīgo intelektu, vai arī tam nejauši bez mūsu piepūles pēkšņi rastos spēja uz pašrefleksiju un šīs spējas dēļ sāktu parādīties tādas uzvedības īpatnības, kas raksturīgas cilvēkiem tādēļ, ka viņi sevi apzinās un apzinās, ka jebkurā brīdī šī sevis apzināšanās var negaidīti izbeigties (t.i. bailes no nāves utt.)? Tas jau vairāk velk uz psiholoģiju (un freidismu), bet tomēr nākas atzīt, ka daudz kas no tā, ko mēs darām un radām, ir balstīts uz savas ierobežotās un īsās esības apziņu... Kā tas izpaustos īsta, brīva vispārīga mākslīgā intelekta gadījumā?
Nesen izlasīju grāmatu "I am a strange loop", diezgan interesanta, kaut gan lielā mērā tikai tāda teorētiska pafantazēšana un filozofija. Līdz praksei laikam vēl ilgi netiksim, un varbūt labi, ka tā - kas zina, ko mēs sastrādātu, ja nejauši radītu kaut ko tādu, kam neesam gatavi...
alvils
| 05.01.2020. - 02:26:25
Tieši jaunā gada pirmajās dienās Arxiv-AI ir interesanti preprinti par apziņu, t.sk. Gianluca Baldassarre "Representation Internal-Manipulation (RIM): A Neuro-Inspired Computational Theory of Consciousness", kurā viņš apziņas izcelsmi saista ar nepieciešamību organismam adaptēties videi un rīkoties mērķtiecīgi: lai rīcība būtu mērķtiecīga (goal-directed), ir nepieciešama plānošana un tas nozīmē, ka ir jāspēj simulēt un izspēlēt scenārijus savā iekšējā pasaulē, t.sk. arī savas rīcības modelēšanu.
Tevis minētā rekursija nav nekas jauns. Epistēmiskās loģikas ir vienas no modālām loģikām, kas mēģina formalizēt jēdzienu "zināt", piem., ieviešot operatoru aģents_i_zina_tounto. Šīs loģikas pieļauj šo operatoru lietot rekursīvi "aģents i zina, ka aģents i zina, ka āģents i zina... " un tā līdz bezgalībai. Protams, ka fizikālā pasaule ir ierobežota un kaut kādā brīdī fizikālā pasaulē šī rekursija tiek aprauta resursu nepietiekamības dēļ vai arī praktiskās vajadzības dēļ. Un šo apraušanu var formalizēt, kā aproksimējošu secināšanu epistēmiskās loģikās. Reāli cilvēkiem, protams, nāk klāt visi varbūtiskie, fuzzy efekti, bet būtība paliek: cilvēkā ir šī pašapzināšanās, bet tā pie kaut kādas kārtas tiek aprauta, jo vienkārši nepietiek resursu. Un smadzeņu wiring kā šī apraušana notiek, arī ir viens no nosacījumiem personības un uzvedības izpausmēs. Protams, modālās loģikas pašas par sevi ir tikai tuvinājumi aplūkojamo jēdzienu ("zināt", "ticēt", "būt pienākumam/aizliegumam") analītiskai izpētēi. Bet līdz ar to ceļš ir iezīmēts un AGI to var iet tālāk pats.
Tieši jaunā gada pirmajās dienās Arxiv-AI ir interesanti preprinti par apziņu, t.sk. Gianluca Baldassarre "Representation Internal-Manipulation (RIM): A Neuro-Inspired Computational Theory of Consciousness", kurā viņš apziņas izcelsmi saista ar nepieciešamību organismam adaptēties videi un rīkoties mērķtiecīgi: lai rīcība būtu mērķtiecīga (goal-directed), ir nepieciešama plānošana un tas nozīmē, ka ir jāspēj simulēt un izspēlēt scenārijus savā iekšējā pasaulē, t.sk. arī savas rīcības modelēšanu.
Tevis minētā rekursija nav nekas jauns. Epistēmiskās loģikas ir vienas no modālām loģikām, kas mēģina formalizēt jēdzienu "zināt", piem., ieviešot operatoru aģents_i_zina_tounto. Šīs loģikas pieļauj šo operatoru lietot rekursīvi "aģents i zina, ka aģents i zina, ka āģents i zina... " un tā līdz bezgalībai. Protams, ka fizikālā pasaule ir ierobežota un kaut kādā brīdī fizikālā pasaulē šī rekursija tiek aprauta resursu nepietiekamības dēļ vai arī praktiskās vajadzības dēļ. Un šo apraušanu var formalizēt, kā aproksimējošu secināšanu epistēmiskās loģikās. Reāli cilvēkiem, protams, nāk klāt visi varbūtiskie, fuzzy efekti, bet būtība paliek: cilvēkā ir šī pašapzināšanās, bet tā pie kaut kādas kārtas tiek aprauta, jo vienkārši nepietiek resursu. Un smadzeņu wiring kā šī apraušana notiek, arī ir viens no nosacījumiem personības un uzvedības izpausmēs. Protams, modālās loģikas pašas par sevi ir tikai tuvinājumi aplūkojamo jēdzienu ("zināt", "ticēt", "būt pienākumam/aizliegumam") analītiskai izpētēi. Bet līdz ar to ceļš ir iezīmēts un AGI to var iet tālāk pats.
12
© Gay.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Контакты | Реклама | Правила пользования | Политика конфиденциальности |
Мы использоваем cookies. Продолжая просматривать сайт, вы даете согласие на использование cookies.