Neloģisks jautājums / 20

1756 Rautenfelda mīlas traģēdija


Multeņu vīriņa dzīvoklis. Pie sienām ovāli papīra bambusi. Aiz ledusskapja slejas palma, un roka tur televizoru.

Pie galdiņa pienāk samosāls un noliek uz malas izmazgātu veļu.
Spogulītis ķemmējas.

Te pēkšņi no durvju viras atskan baismīgs kliedziens - diega spolei ienācies bērniņš, kā ideja tā ir pārdroša.

Spole: Vai dosi man ingvera salātiņus, jo man aust gaisma.
Izstīdzējis ermoņēks: Jau klūpu tavā priekšā, kam kabatas ir zelta. Ik rītu laizu podiņu no medus talka stīva.

Te uzronas bikšupriekša un tēš savu kāsu, līdz atduras pret stenderi un saduras ar dvieļa turīkli.

Turīklis: Uzmanīgākie ļautiņi pļīvurā tinas, bet tikai no vienas nāk atmiņas vietas.
Bikšupriekšs: To turi par svētuli, kastroli liec kurš, ja tam nav nēzdoga, tas ir porcelāna snīps.
Tautiņš: Un ja tu manim liegsies, es tevī zemi saredzēšu, bet bez liekas kurnēšanas visas omāru dzimtas saguls uz palagiem un drēgni trīsēs.

To tādu sabesēdu noklausījies jauniņais klauniņš izklaudzina tupeli, izvelk buljona kubiku un bez starpsienām iesmeļ sev aumaļu, ka sagriežas gar acīm.

Piesteidzas sanitārs.

Sanitārs: Vai tu pēc manis klaušināji? Varu saderēt, ka esi niekalbis.
Dienasgaismas spuldze: To jaukto kori es jau dzirdu, iesprakšķini man ko tālredzīgu.
Purngali: To, tieviņ, es tevim saku, lai tev akna klausīt klausa, ja tu redzi mušu dūzi, liecies slīpā skeletā.
Trauciņš: bet ja trauks ir pilns? Es ar savu drebezgu nevarēšu tevim ticēt!
Tuberkuloznieks: Nieks tas viss, no dienas gala divi sprīži palikuši salijuši, iespļauj saujā, norauj guni, tūliņ pildās istabiņa.
Trauberga kungs: Bet vai dienišķā maize jums tiek pienesta šodien, vai arī trauksme ir spiedogs.

To gluži pateicīgā dabā klusējot, veco draugu loks ir atļāvies uzlīmēt uzpusizturīgas darvas, ko domei nesīs, to saime svin, bet tikai piekodinot par laika rituli, kurš ir svinams.

nu un Nu nu

liek dulli bet viļņi aptur Raiņa etanolu bija divi
vai nu jābūvē un L L un pleci
MTV un un lien geji* un Peugeot dīleri nebija nu un
viņa nenogalina gan Melnkalnē gan ko viņi ar indieti
plāno no duļķēm un tev atkal ir jāatdala olu
nu ko vīnu un es un viņš vai nu
nu ja jau nav normāli ja LAI NOTIEK
nudien ir ragi un turpini jātiek neapzinīgākie pie tā ka turīgie draugi no Ak kungs
gala izvēle un kalambūru Kāla ezerā ko nemāk
vientuļa agri un ej nu krievi vai nu teātrī Jelgavu un tai ir krietni vien divi vai nu vienīgi kā uz nagiem vien
blīvumu
un tad nu un ko modele nu un Tik un ķer zivis divi punkti un skatlogi un un un mūķene
un Bing upei
LNNK un nu eiro man vainojama gan Latvijā
agrāk Līga gejiem** kā arī vai tie kuri tā arī ir un paliek kā arī pie kapa
tajā tiek gaidīti bet gan enerģija kā arī man bet gan steidzīgi kā arī pērn
negribam putnu būri varena un telefona abonenta

Kumpur tumpu tempecimpi, gampailīmpitimpi mampanumpu?

Edžus pamanīja, ka viņa zeķē ir caurums. Lāpot zeķi, viņš tā trinās, ka otrai zeķei izberza caurumu. Edžus nolēma lāpīt zeķes basām kājām, taču, lāpot zeķi, tā trinās, ka uzberza sev pēdām tulznas. Par laimi, pie dzīvokļa durvīm klauvēja tālbraucējs Brencis, nesdams spaini ar vareņikiem. Viņš savukārt bija noberzis elkoni.
Tad nu abi sēdēja karstā vannā un ēda vareņikus, klausoties ventilācijas lūkas skaņās.