Laime / 20

sleepwalking | 08.05.2009. - 16:48:19 | Дискуссия прочитана 6157 раз

Kad Jūs pēdējo reizi esat jutušies laimīgi un kas ir laime katram no Jums ???

lunaystar | 17.09.2010. - 07:27:05

Oi dikti sen..
Pat briizos kad liekas, ka viss iet augssup un ir kkas kas liek man smaidiiit, tas kaa veetra paarverssas ne tik jaukaas atminaas... Ta vien gribaas izdzeest pagaatni :)
Bet pedejo reiz kad no sirds smaidiju, tas bija, kad bralitis pateica, ka es brauksu uz uk :D

fog | 27.09.2010. - 20:40:20

Man laime ir vispārējs stāvoklis, kuru neietekmē ārējie apstākļi :)

aspectintime | 29.04.2011. - 22:35:37

kad saklapēju karbonādes jūtos laimīgs ... bet kad jāmazgā sķīvji ..nelaimīgs

alejandro | 29.04.2011. - 23:28:28

Brīvdienas un atvaļinājums ir laime. :D Nebūt vienam ir laime. Laime ir kad nav nekādu problēmu dzīvē, bet tas ir ļoti reti. Vispār laime ir īsa...

kokavarde | 29.04.2011. - 23:47:13

Laime ir stāvoklis, kad no sirds nokrīt akmens, bet sanāk, ka šie vispirms jāsakrāj, pfff!

skyrec | 29.04.2011. - 23:49:50

Nāc tuvāk, neskumsti, viss tikai beidzas mums
Nāc, paraudi uz mana pleca pēdējo reizi
Raudu arī es, es zinu, katrs no mums skums
Bet tā tam notikt, būs tam būt, nu, uzpīpēsim

Es mīlu tevi. Vai tu mani? Nē, tu nē
Nevajadzēja sākt, nevajadzēja, - to vienmēr zinājām
Bet kaut kur šajā smirdīgajā pasaulē
Ir laime, un uz tavām mājām tai jāatnāk

Laiks iet uz priekšu, šis mūžīgais nodevējs
Mums jāšķiras, es zinu, - tavas rētas izzudīs
Bet man vairs nav sirds, to dāvinu es tev, še, ņem
Un, kad skumsi, mana sirds tev asiņodama pastāstīs

Ka tomēr laime bij un ir, un būs
Ka tomēr laimīgs ik viens no mums reiz kļūs
Ka tomēr laime ir īsa, kaut saldkaisla
Dēļ šīs īsās laimes jāvelk šī dzīvība

Jel raudi, lai jūtu tavas rūgtās asaras
Nu saproti, lūdzu saproti, ka nekas neiznāks
Es nevēlos tevi projām laist, bet nāksies gan
Es neteikšu, ka mīlu, jo kā "paliec" tas skan

dzeltens | 29.04.2011. - 23:59:14

Tas gluži vienkārši: 100km & 5 vakari ar izklaidēm nedēļā*. Un nepārēsties biežāk kå reizi nedēļā. Varbūt kāds to neuzskatīs par laimi, bet vairumu problēmu tas padara sīkas & nenozīmīgas - pilnīgi noteikti.
*nav ieteicams izmēģināt uz savu roku :grin:

slit | 30.04.2011. - 00:01:54

Interesanti tomēr, vai mēnessērdzīgajam autoram šis jautājums ir aktuāls arī tagad, pēc diviem gadiem?

kokavarde | 30.04.2011. - 00:13:07

Laime ir santīms, ieķēries bikšu kabatā!

reven | 30.04.2011. - 20:27:57

no kurienes tās rindas skyrec?:)

aspectintime | 30.04.2011. - 20:50:13

reven

http://laacz.lv/f/txt/vs/vstom...ersaule.htm

kokavarde | 30.04.2011. - 20:51:01

arheologs būs noprecējis Googli

reven | 30.04.2011. - 20:56:43

Man tā dzeja patīk (!) parasti man mūsd dzeja riebjas.vvz kas ir autors vai tas ir mistiskais Kristaps..

kokavarde | 30.04.2011. - 21:00:02

šķiet, ka būs tas pats Kaspars.

aspectintime | 30.04.2011. - 22:20:38

nezinu kaa ar Kaspariem bet man visas laimes zvaigznes sola Gogli:D

janisl202 | 01.05.2011. - 15:25:09

Vislaimīgākie ir bērni... bet ar katru nodzīvoto dienu cilvēks sadeg... un beigās nepaliek nekas... Daudzi meklē bērnus tad, mēģinot sildīties pie viņu liesmas... Kas ir tikai pašapmāns, jo tā nav fiziskā uguns, pie kuras pietiek tikai pieiet, lai būtu silti... Katrā ziņā - laimīgs pieaugušais pārsvarā ir ko salietojies

Tā nu mēs nākam no Visuma uguns, iztērējam uguni un atgriežamies ugunī... Sākums un beigas ir vienā punktā, no laimes nākam, laimē aizejam... bet dzīve īstenībā pārsvarā ir ciešanas... un nav pat tik būtiski, kurā brīdī sāp dvēsele, kurā prāts un kurā miesa... tāda mirkļa, kad nesāp nekas praktiski nav... Tiesa nav jēgas uztraukties par sāpēm... no tā kļūs tikai sāpīgāk - ir jāiet uz priekšu, nedomājot par to, kas paliek aiz muguras un neskaitot rētas, kas gūtas... Nekas tomēr nemāca tik labi, kā personīgie puni

reven | 01.05.2011. - 20:29:01

Un kā ir ar tiem, kas baidās no bērniem, bail ieskatīties, cik patiesi kādreiz esam bijuši un un cik ciniski palikuši.Nav vairs piedzīvojuma.Reizēm tikai apjausmas mirkļi.

janisl202 | 01.05.2011. - 22:27:50

Jā... ir arī tādi, kas baidās no bērniem... piemēram, es... jo viņi atgādina to, ko es mēģinu izstumt no savas apziņas un kamēr viņus neredzu - esmu brīvs no tā... Viņu klātbūtne man atsauc atmiņas, kuras es negribu... Kaut, protams, saprotu, ka agri vai vēlu būs jāsastopas ar to, ko esmu "noracis"...

Par cinismu - kaut vairs neesmu naivs, bet man nav kauns par to ko es daru... jā - kādreiz kļūdos, bet nekad speciāli neesmu darījis nekā tāda, par ko būtu jākaunās... bērnu klātbūtne man nerada salīdzinājumus, es gan apzinos, ka neesmu tik patiess kā viņi, bet arī bieži vien meli ir cēlāka rīcība kā patiesības teikšana un bērni bieži sāpina sakot patiesību...

dianasw | 02.05.2011. - 08:57:15

man shkjiet, ka Maikls deva ljoti labu atbildi, kurai gruuti ko piebilst un tas ir tieshi tas, ko man vaards Laime noziimee
"Manuprāt, laime ir pretmets vēlmēm un sapņiem, laime ir spēja pilnībā izbaudīt esošo mirkli, neprasot un negaidot no tā neko vairāk. "

paliec | 02.05.2011. - 16:09:31

nezinu, kas ir laime. kad uzzināšu – pateikšu.