janisl202
|
2008.04.25. - 00:53:52
Kādam jau droši vien arī patīk ciest. Es pats jau sāku aizmirst kas ciešanas tādas vispār ir. Protams, ir tādi, kuriem patīk būt cietēja lomā, pasvītrot savu vērtīgumu caur to ... Patiesībā pat tā Jēzus padarīšana ar mūžīgo cietēju, kas joprojām karājas krustā katrā baznīcā ir mēģinājums celt vērtību un daudzi arī no turienes to aizgūst - tā sacīt ja daudz cietis, tad bez maz vai svētais. Diemžēl, bet lielākā daļa ciešanu ir bezjēdzīgas pēc būtības, tādēļ nostāsti par tām neradīs ne vismazāko atbalstu citos. Ir svarīgi atšķirt svarīgo no nesvarīgā un nav jācieš par to, kas patiesībā nav svarīgs. Otra lieta - ciešanām ir jātiek pāri un nevis tās kā dārgumi jāglabā un jāspodrina, daudzi, protams, jutīs līdzi un atbalsts kādreiz ir vajadzīgs, bet naivi domāt, ka tas turpināsies ilgstoši - agri vai vēlu, bet cilvēki sāks vairīties, tomēr visiem ir savas problēmas un kam vajadzīgi cilvēki, kas sēž savos problēmu dubļos un pat nedomā mēģināt celties augšā. Es cienu tos, kas spēj runāt par savām problēmām, bet vēl vairāk cienu tos, kas grib arī tās risināt.