grifs
|
2007.07.14. - 08:43:42
Njā - diezgan liela skepse. Taču ar dialogu, es nebiju domājis spītīgu palikšanu pie sava un sava pierādīšanu. Tāpēc jau tas būtu dialogs, ka varētu censties meklēt zelta vidusceļu.
Un šajā sakarā, man liekas, pirmais, ko mēs varētu darīt, šajā dialogā būtu savdabīga atzīšana, ka homoseksualitāte ir grēks. Proti - neskatoties uz to, ka esmu neticīgais, nevar ignorēt to, ak tie paši katoļi tieši tā arī domā, jo to ir pateicis Racingera papus.
Taču otrais solis nebūt nebūtu skriešana uz baznīcu laboties, bet gan diskusija ar to, jo jāatbild uz daudz jautājmiem - Ko darīt? Kāpēc darīt?... Jo nu būsim reāli - nav baznīcas interesēs diezgan lielu sabiedrības daļu turēt no sevis atstatus. Savukaŗt ir vairāk kā skaids, ka homoseksuālim nav jēga censties veidot heteroseksuālās attiecības, jo tā viņš padarīs nelaimīgu tikai pats sevi un savu heteroseksuālo partneri. Un galuy galā ir jānoskaidro tas - kas tad īsti nepatīk baznīcai? Vai tas, ka cilvēki sevi identificē kā homoseksuāļus, vai tas, ka viņi uzvedas atbrīvoti, vai tas, ka viņi guļ ar sava dzimuma personu, vai arī tas, ka homoseksuāļi vairumā gadījumu nav precējušies viens ar otru, vai arī tāpēc, ka erodas pēcnācēju? Variantu ir daudz, bet atbildē vajadzētu būt tikai vienam, jo nav skaidri motīvi, kāpēc, piemēram, neauglīgas heteroseksuālās attiecības ir pieņemamas, bet homoseksuālās, ja tiek audzināts viena partnera bērns, tomēr ne. Nav detalizēti izskatītas visas dzīves situācijas, lai varētu būt nodefinēts konkrēts viedoklis.
Pēc dialoga, man doma’t, vajadzētu būt skaidram - ko vēlas panākt baznīca, un ko vēlamies mēs, bet ne reliģijas kategorijās, bet gan visas sabiedrības labā. Proti - varētu noskaidrot cik tālu baznīca ir gatava panākt pretī, mūsu tiesību atzīšanā, tāpat varētu noskaidrot, kas mums pašiem būtu varbūt jādara, lai radītu ap sevi draudzīgāku vidi. Piemēram, varbūt lielāka kopējā labuma vārdā ir vērts atteikties no praida tradīcijas, turpinot dialogu ar visiem citiem, līdzīgi kā ar baznīcu (man jau šķiet, ja dialogs ar baznicu būtu veiksmīgs, tad ar citiem tas nebūtu nepieciešams).
Kā jau minēju - iespējams, ka dialogs ar reliģiju ir utopija, bet pat ja tā - no baznīcas viedokļa būtu absolūti stulbi neveikt dialogu sabiedrības kopējā labuma vārdā, jo tādā gadījumā baznīcas runas par labāku sabiedrību būtu meli. Un lai arī šķiet, ka ar reliģiju un par reliģiju nav jādiskutē, tomēr, ja reiz ir iespējama diskusja apr to, kuru reliģiju izvēlēties, tad ir iespējama diskusija ’vienlaikus gan par arīgām, gan laicīgām vērtībām.