Mozaīka ir gandarīta ar Gājiena par vienlīdzību norisi
juris1968
| 2007.06.07. - 18:06:08 | Peržiūrėta 1730 kartų
Paziņojums plašsaziņas līdzekļiem
2007. gada 6. jūnijā
Mozaīka ir gandarīta ar Gājiena par vienlīdzību norisi
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība Mozaīka ir gandarīta par 2007. gada 3. jūnijā Vērmanes dārzā notikušo Gājienu par vienlīdzību, kas kļuva par Draudzības dienu 2007 kulmināciju.
Mozaīka ir gandarīta, ka šogad gājiens notika pilnīgi citā politiskā klimatā, salīdzinot ar 2005. un 2006. gadu, un vadošie politiķi visumā ir nodemonstrējoši politisku tālredzību, izpratni par pulcēšanās un izteikšanās brīvību demokrātiskā sabiedrībā, kā arī viņi atturējās no izteikumiem, kas varētu veicināt jau tā trauksmaino naida un neiecietības līmeni pret LGBT cilvēkiem, kāds pastāv mūsu valstī.
Mozaīka īpaši gribētu pateikties visām Latvijas tiesībsargājošajām struktūrām par konstruktīvām, savlaicīgām, ražīgām un sapratnes gaisotnē notikušām pārrunām pirms šī gada gājiena, kā arī par šo struktūru darbinieku izpalīdzību un profesionalitāti Gājiena par vienlīdzību laikā un pēc tā.
Mozaīka pateicas visiem cilvēkiem, ar kuru palīdzību, atbalstu un klātbūtni Gājiens par vienlīdzību noritēja savstarpējas saskaņas, draudzības un svētku gaisotnē. Tie, pirmkārt, ir visi LGBT cilvēki, viņu draugi no Latvijas un mūsu sadarbības partneri, kuri, neskatoties uz fiziskās izrēķināšanas draudiem un psiholoģisku iebiedēšanu, kas mūsu valstī sistemātiski notiek publiskajā diskursā, ir izrādījuši pašcieņu, solidaritāti un drosmi. Otrkārt, tie ir arī visi mūsu partneri, atbalstītāji un draugi no ārvalstīm – Eiropas politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un daudzi individuāli cilvēki no visas Eiropas un citiem kontinentiem, kuri piedalīšanos gājienā uzskatīja par tik svarīgu un nepieciešamu, lai atbrauktu uz Rīgu.
Mozaīkas valdes locekle Linda Freimane saka:
„Šogad ir novērojama situācijas maiņa pozitīva virzienā. Latvijas tiesas skaidri un gaiši apstiprinājušas, ka pulcēšanās brīvība pieder visiem cilvēkiem. Šogad politiskā elite nemēģināja apstrīdēt šo principu, un par gājiena aizlieguma pat nebija runas. Sadarbība ar policiju bija ļoti konstruktīva, un mēs atzinīgi novērtējam viņu profesionalitāti.
Pagājušajā svētdienā mēs praksē redzējām, kā valsts ne tikai deklarē principu, ka tiesības uz miermīlīgu pulcēšanu visiem, bet arī pilda savu pozitīvo pienākumu nodrošināt šo svarīgo demokrātiskas valsts pamatprincipu kādai cilvēku grupai, lai viņu rūpes un viedokļi varētu izskanēt un sasniegt plašāku sabiedrību.
Tajā pat laikā mēs ar nožēlu atzīmējam kritisku iecietības un cieņas pret līdzcilvēkiem trūkumu Latvijā. Vai nav traģiski, ka valstij jātērē milzīgi līdzekļi, lai kāda no sabiedrības grupām varētu īstenot savas konstitucionālās tiesības netraucēti no radikāliem un histēriskiem pūļiem, kuru vienīgie sazināšanas līdzekļi ir dūres un lamu vārdi?! Mēs uzskatām, ka tas arī pierāda mūsu darbības nepieciešamību. Latvijai ir vajadzīga nopietna un plaša diskusija. Tomēr, ja mēs nebūsim redzami publiskajā telpā, tad diskusija un līdz ar to arī izpratne, pieņemšana un cieņa pret citādo nebūs.”