ragaviņās un uz mežu?

ajaxx | 2012.11.03. - 18:31:59 | Peržiūrėta 4000 kartų

Sāku domāt, kur esmu bijusi(noteikti kaut kur tālu vai dziļi, jebkurā gadījumā-ilgi), bet atgriežoties secinu, ka esmu kaut ko būtisku palaidusi garām.Proti-mēs nenesam nekādu atbildību par mūsu vecākiem, vecvecākiem, kas kļuvuši veci, nevarīgi.
Varbūt esmu palaidusi garām arī kaut ko tik ekskluzīvu kā veikals, kur var iegādāties īpašās ragaviņas, kurās iesēdināt nevarošos, nevajadzīgos senčus un aizvest uz mežu?
Apgaismojiet mani, varbūt man pēdējais laiks pārskatīt savu vērtību skalu... vai tomēr nē?

snt | 2012.11.03. - 18:35:57

Īsti nesapratu diskusijas vēstījumu. Katrā ziņā manā vērtību skalā mani vecāki man nav vienaldzīgi, cik ilgi varēšu, tik ilgi arī jutīšos par viņiem atbildīga un uz mežu ar ragaviņām manī nav ieaudzināts viņus aizvest.

ajaxx | 2012.11.03. - 19:17:37

Es arī savu vērtību skalu nedomāju mainīt.Tikai šobrīd, reāli saskaroties ar cilvēkiem, kas pagriež muguru, nekādi nedomājot sniegt atbalstu, ne ar pajumti, ne finansiāli, ne morāli, ne ar laika veltīšanu savai mātei, vecaimātei, kas veltījusi savas rūpes un laiku audzinot, esmu nesapratnē(patiesībā diezgan lielā šokā).Vai tā tas tagad notiek?Mazmeita pateica, ka ārzemēs esot vispārpieņemta prakse-ievietot pansionātā, par kuru gan viņa netaisās maksāt.Savukārt meita tieši tā arī pateica, ka neuzņemas atbildību par radušos situāciju..
Šobrīd, šķiet, man vajag morālu atbalstu, ka tā nav vispārpieņemta parādība.Mierīgākam miegam

skyy | 2012.11.03. - 19:29:15

o-jā... zināms stāst... es tik teikšu, lai pietiek spēka...

oomny | 2012.11.03. - 19:42:34

mja, es arī nesaprotu, kā un kāpēc diskusijas aizsācēja ir aizdomājusies par cieņas pret vecākiem sarukšanu tieši lgbt ļaužu vidū.

oomny | 2012.11.03. - 19:51:55

Es arī savu vērtību skalu nedomāju mainīt.Tikai šobrīd, reāli saskaroties ar cilvēkiem, kas pagriež muguru, nekādi nedomājot sniegt atbalstu, ne ar pajumti, ne finansiāli, ne morāli, ne ar laika veltīšanu savai mātei, vecaimātei, kas veltījusi savas rūpes un laiku audzinot, esmu nesapratnē(patiesībā diezgan lielā šokā).Vai tā tas tagad notiek?Mazmeita pateica, ka ārzemēs esot vispārpieņemta prakse-ievietot pansionātā, par kuru gan viņa netaisās maksāt.Savukārt meita tieši tā arī pateica, ka neuzņemas atbildību par radušos situāciju..
Šobrīd, šķiet, man vajag morālu atbalstu, ka tā nav vispārpieņemta parādība.Mierīgākam miegam

rakstīju savu iepriekšējo komentu, pirms šis bija uzrakstīts. nu ir skaidrāks, ko tu vispār gribēji pateikt.
zin kā, manuprāt, atbalsts saviem radiem vecumdienās ir apsveicams, bet, ja rads vairs nav fiziski un - it īpaši - garīgi pilnvērtīga persona, tad pašrocīga viņa kopšana un pieskatīšana nav cieņas izrādīšana, gods un pienākums, nē, tā ir bezjēdzīga sevis paša mocīšana, kas arī rada dzīves kvalitāti nepadarīs labāku kā profesionāla aprūpe = pansionāts.

shelby | 2012.11.03. - 19:54:17

LGBT ir tikai daļa no cilvēkiem! Bet patiesībā jau šķiet tā ir visas sabiedrības problēma! īpaši jau jauniešu vidū! kad tu pēdējo reizi piezvanīji mātei? kad tu pēdējo reizi biji ciemos???

melone | 2012.11.03. - 20:13:32

varbūt izklausīšos kategoriska, bet tās ir audzināšanas sekas. kkas ģimenē nav bijis pareizi, pietrūcis mīlestības, vēsas attiecības.

ajaxx | 2012.11.03. - 20:13:56

Paldies, skyy, mūsos ir gana mīlestības, ceru, ka pietiks spēka.
oomny, nevienā teikumā neizteicu pieņēmumu, ka cieņa pret vecākiem ir sarukusi tieši lgbt ļaužu vidū.vispārcilvēciskas vērtības nav atkarīgas no orientācijas, tāpēc nav būtiski, vai par šo tēmu es runāju šeit, draugos vai facebook(ā)

skyy | 2012.11.03. - 20:21:04



Tu to spēj???

skyy | 2012.11.03. - 20:23:23

man kaut kas ar citātiem ne tā

oomny ... Tu esi bijis šādā situācijā... un Tu to spēj????

oomny | 2012.11.03. - 20:31:40

nevienā teikumā neizteicu pieņēmumu, ka cieņa pret vecākiem ir sarukusi tieši lgbt ļaužu vidū.vispārcilvēciskas vērtības nav atkarīgas no orientācijas, tāpēc nav būtiski, vai par šo tēmu es runāju šeit, draugos vai facebook(ā)

vnk dīvaini bija ieraudzīt te tēmu, kas nav par specifiskām lgbt dzīves parādībām. bet tas tā.

par "lai pietiek spēka" un "ceru, ka pietiks spēka" - spēka kam? spēka morāli izturēt kopdzīvi ar vecuma plānprātībā slīgstošu, kopjamu radinieku un pašam tās dēļ nesapisties?
lūdzu, paskaidrojiet man, nafig tas ir vajadzīgs, atturoties no tādiem argumentiem kā "cieņa", "pienākums" utml.!
varat?
es esmu gana daudz dzirdējis stāstus par šādām pieredzēm, lai būtu pārliecināts, ka šāda upurēšanās ir bezjēdzīga.

skyy | 2012.11.03. - 20:37:34

pats personīgi esi bijis šādā situācijā ar tuvu cilvēku?
ja, jā, tad varam diskutēt tālāk, ja nē, tad tas viss ir teorija...

oomny | 2012.11.03. - 20:44:16

skyy, par savu personīgo pieredzi nevēlos stāstīt un neuzskatu to par manam viedoklim un diskusijai relevantu.

bet es esmu tā vai citādi saskāries ar vecīšiem, kas ir kopjami, piekalti gultai un/vai ar braucošu jumtu.

es nudien priecātos dzīvot valstī, kur senioriem viņu dzīves norietā valsts nodrošina cienīgu aprūpi (t.i. "vispārpieņemta prakse-ievietot pansionātā"), nevis to bērniem/radiem neatliek nekas cits kā izvēle apmaksāt pansionātu/kopēju no savas kabatas vai vākt vecīti pašiem.

oomny | 2012.11.03. - 20:44:43

par "lai pietiek spēka" un "ceru, ka pietiks spēka" - spēka kam? spēka morāli izturēt kopdzīvi ar vecuma plānprātībā slīgstošu, kopjamu radinieku un pašam tās dēļ nesapisties?
lūdzu, paskaidrojiet man, nafig tas ir vajadzīgs, atturoties no tādiem argumentiem kā "cieņa", "pienākums" utml.!
varat?

ajaxx | 2012.11.03. - 21:10:28

oomny šos jautājumus tu varētu uzdot saviem vecākiem.
Banāli skanēs, bet reizēm pamēģini atslēgt prātu un pieslēgt sirdi...

oomny | 2012.11.03. - 21:31:23

žēl, ka diskusijas autore vēlas dzirdēt tikai tādu viedokli, kas saskan ar savējo.

briiinums | 2012.11.03. - 21:52:28

Diemžēl uz vecumu ne visiem izdodas saglabāt veselo saprātu, var iestāties vecuma demence vai plānprātība un citas garīga rakstura slimības. Jo nervu sistēma tāpat kā orgāni mēdz nolietoties.
Arī fizisku slimību gadījumā lielākoties vajadzīga ikdienas medicīniskā aprūpe, ko cilvēks bez medicīniskās izglītības nevar sniegt. Var, protams, saukt medmāsu uz mājām, bet pansionātā tam pieiet komplicēti un pieejami visas dienas garumā.
Ja cilvēkam vairs nav apziņas, viņš var apdraudēt sevi, un tu atbildi par viņu, iespējams nevari veikt pienācīgu aprūpi mājās, kaut vai tā iemesla pēc, ka arī tev ir darba saistības un/vai citi iemesli, kāpēc neesi 24 h diennaktī mājās. Tam ir speciāli pansionāti. Tāpat arī šaubos vai cilvēku ar insultu tu spēsi mājās pilnvērtīgi aprūpēt un kopt. To slimību ir ļoti daudz un uz vecumu tās mēdz pieteikties vairākas paralēli cita citai. Mēs nevaram būt medmāsas, ārsti, sociālie darbinieki, psihologi un 24 h pieskatīt mūsu tuviniekus, pretstatā specializētiem pansionātiem, kurā strādā apmācīti speciālisti.
Neviens neliedz apmeklēt savu tuvinieku pansionātā katru dienu, kur piedevām tuvinieks nebūs viens, jo būs uzraudzībā un kopā ar citiem sava vecuma cilvēkiem, jo uz vecumu mēdz pieteikties izteikta vientulības sajūta. (bet šeit sanāktu gari rakstīt).

skyy | 2012.11.03. - 22:03:38

prātīgāk, laikam, būs, ja es paklusēšu... jo balstos tikai uz personīgi piedzīvoto... un tādēļ emocijas ņem virsroku...

ajaxx | 2012.11.03. - 23:52:27

Situācijas un cilvēki ir dažādi.Piekrītu, ka ļoti smagos veselības problēmu gadījumos profesionāla palīdzība ir nepieciešama, es varu tikai tik, cik es varu.mūsu gadījums neprasa profesionālu medicīnisku aprūpi, bet vienkārši rūpes..
oomny, uzklausot citu viedokļus, man taču var palikt savs viedoklis.

zebiexte | 2012.11.05. - 22:35:34

Ko sēsi, to pļausi.
Bībeles principi ne visos gadījumos darbojas, un nevajag ar... it kā no karmas viedokļa ir jāpiedod tiem vecākiem viņu kļūdas, bet ne vienmēr to ir tik viegli izdarīt, īpaši ja tā vecāku " klūda" esi Tu pats... kam izdodas piedot, apsveicu!